Dokuments 72: VALDĪBA UZ KAIMIŅU PLANĒTASDokuments 72
VALDĪBA UZ KAIMIŅU PLANĒTAS

72:0.1Ar Lanafordža atļauju un ar Edencijas Visaugstāko piekrišanu es esmu pilnvarots stāstīt kaut ko par sociālo, morālo un politisko dzīvi visattīstītākajai cilvēku rasei, kas dzīvo uz ne visai tālas planētas, kura pieder pie Satanijas sistēmas.

72:0.2No visām Satanijas pasaulēm, kuras kļuva izolētas Lucifera sacelšanās dēļ, šī planēta ir piedzīvojusi Urantijai vislīdzīgāko vēsturi. Abu sfēru līdzība neapšaubāmi izskaidro, kāpēc tika dota atļauja šim neparastajam izklāstam, jo ir ļoti neparasti, ka sistēmas valdnieki piekrīt uz vienas planētas stāstīt par citas planētas lietām.

72:0.3Šo planētu, tāpat kā Urantiju, saistībā ar Lucifera sacelšanos maldināja tās Planētu Prinča neuzticība. Tā saņēma Materiālo Dēlu neilgi pēc tam, kad Ādams ieradās Urantijā, un arī šis Dēls nepildīja savus pienākumus, atstājot sfēru izolētu, jo tās mirstīgajām rasēm nekad nav ticis dots Arbitru Dēls.

72:1.2Šīs nācijas rūpnieciskais mehānisms bauda zināmu lielu priekšrocību, kas izriet no unikālās kontinenta topogrāfijas. Augstie kalni, kuros astoņus mēnešus gadā līst stiprs lietus, atrodas pašā valsts centrā. Šis dabiskais izvietojums veicina ūdens enerģijas izmantošanu un ievērojami atvieglo sausākā rietumu ceturkšņa apūdeņošanu.

72:1.3Šie cilvēki ir pašpietiekami, tas ir, viņi var dzīvot bezgalīgi, neko neimportējot no apkārtējām tautām. Viņu dabas resursi ir bagātīgi, un ar zinātniskām metodēm viņi ir iemācījušies kompensēt trūkumus dzīvībai svarīgākajās lietās. Viņiem ir rosīga iekšzemes tirdzniecība, bet maz ārējās tirdzniecības, jo pastāv vispārējs naidīgums no viņu mazāk progresīvo kaimiņu puses.

72:1.4Šī kontinentālā nācija kopumā sekoja planētas evolucionārajai tendencei: Attīstība no cilšu posma līdz spēcīgu valdnieku un ķēniņu parādīšanās aizņēma tūkstošiem gadu. Neierobežotos monarhus nomainīja daudzas dažādas valdības kārtības — bezgalīgā pārpilnībā nāca un gāja neveiksmīgas republikas, komunālas valstis un diktatori. Šī izaugsme turpinājās apmēram pirms pieciem simtiem gadu, kad politiski fermentējošā periodā viens no nācijas spēcīgajiem diktatoriem-triumviriem mainīja savu sirdi. Viņš brīvprātīgi atteicās no troņa ar nosacījumu, ka viens no pārējiem valdniekiem, zemiskākais no atlikušajiem diviem, arī atstās savu diktatūru. Tādējādi kontinenta suverenitāte tika nodota viena valdnieka rokās. Vienotā valsts vairāk nekā simts gadus progresēja spēcīgā monarhistiskā valdīšanā, kuras laikā izveidojās meistarīga brīvības harta.

72:1.5Turpmākā pāreja no monarhijas uz pārstāvniecisku valdības formu bija pakāpeniska, ķēniņiem paliekot tikai kā sociāliem vai sentimentāliem tēliem, kas beidzot izzuda, kad beidzās vīriešu pēcnācēju līnija. Pašreizējā republika pastāv jau divsimt gadus, un šajā laikā ir notikusi nepārtraukta virzība uz valdības metodēm, par kurām tūlīt tiks stāstīts, un pēdējie sasniegumi rūpniecības un politikas jomā ir veikti pēdējās desmitgades laikā.

72:2.2Pastāv pieci dažādi metropoļu valdības veidi atkarībā no pilsētas lieluma, bet nevienai pilsētai nav atļauts pārsniegt vienu miljonu iedzīvotāju. Kopumā šīs pašvaldību pārvaldes shēmas ir ļoti vienkāršas, tiešas un ekonomiskas. Uz nedaudzajiem pilsētas administrācijas amatiem dedzīgi tiecas augstākā tipa pilsoņi.

72:2.3Federālā valdība ietver trīs saskaņotus atzarus: izpildvaru, likumdevējvaru un tiesu varu. Federālo galveno izpilddirektoru ievēlē ik pēc sešiem gadiem vispārējās teritoriālajās vēlēšanās. Viņš nav tiesīgs tikt atkārtoti ievēlēts, izņemot gadījumus, kad to lūdz vismaz septiņdesmit piecu štatu likumdevēji, kam piekrituši attiecīgie štatu gubernatori, un tad tikai uz vienu termiņu. Viņam padomus dod superkabinets, kas sastāv no visiem dzīvajiem bijušajiem galvenajiem izpilddirektoriem.

72:2.4Likumdošanas atzars ietver trīs palātas:

72:2.51. Augšpalātu ievēlē rūpniecības, profesionālās, lauksaimniecības un citas darbinieku grupas, balsojot atbilstoši ekonomiskajai funkcijai.

72:2.62. Apakšpalātu ievēlē noteiktas sabiedrības organizācijas, kas aptver sociālās, politiskās un filozofiskās grupas, kuras nav iekļautas rūpniecībā vai profesijās. Visi pilsoņi ar labu reputāciju piedalās abu pārstāvju klašu vēlēšanās, bet viņi tiek grupēti atšķirīgi atkarībā no tā, vai vēlēšanas attiecas uz augšpalātu vai apakšpalātu.

72:2.73. Trešā palāta — vecākie valstsvīri — ietver pilsoniskā dienesta veterānus un daudzas izcilas personas, kuras izvirzījis galvenais izpilddirektors, reģionālie (subfederālie) izpilddirektori, augstākā tribunāla vadītājs un jebkuras citas likumdošanas palātas priekšsēdētāji. Šī grupa ir ierobežota līdz simts locekļiem, un tās locekļus ievēlē paši vecākie valstsvīri ar balsu vairākumu. Dalība tajā ir uz mūžu, un, kad rodas vakances, tiek pienācīgi ievēlēta persona, kura saņēmusi visvairāk balsu no kandidātu saraksta. Šīs struktūras kompetence ir tikai padomdevēja, taču tā ir varens sabiedriskās domas regulators un spēcīgi ietekmē visus valdības atzarus.

72:2.8Lielu daļu federālā administratīvā darba veic desmit reģionālās (subfederālās) iestādes, no kurām katra sastāv no desmit štatu apvienības. Šīs reģionālās nodaļas ir tikai izpildvaras un administratīvās, tām nav ne likumdošanas, ne tiesu funkciju. Desmit reģionālie izpilddirektori ir federālā galvenā izpilddirektora personīgi iecelti, un viņu pilnvaru termiņš sakrīt ar viņa termiņu — seši gadi. Federālais augstākais tribunāls apstiprina šo desmit reģionālo izpilddirektoru iecelšanu, un, lai gan viņus nevar iecelt atkārtoti, aizejošais izpilddirektors automātiski kļūst par sava pēcteča biedru un padomdevēju. Citos jautājumos šie reģionālie vadītāji paši izvēlas savus administratīvo ierēdņu kabinetus.

72:2.9Šo nāciju tiesā divas galvenās tiesu sistēmas — likuma tiesas un sociālekonomiskās tiesas. Likuma tiesas darbojas šādos trīs līmeņos:

72:2.101. Mazākās tiesas ar pašvaldības un vietējo jurisdikciju, kuru lēmumus var pārsūdzēt augstākajos štatu tribunālos.

72:2.112. Štatu augstākās tiesas, kuru lēmumi ir galīgi visos jautājumos, kas neattiecas uz federālo valdību vai neapdraud pilsoņu tiesības un brīvības. Reģionālie izpilddirektori ir pilnvaroti nekavējoties nodot jebkuru lietu federālās augstākās tiesas izskatīšanai.

72:2.123. Federālā augstākā tiesa — augstais tribunāls nacionālo strīdu un apelācijas lietu izskatīšanai, kas nāk no štatu tiesām. Šis augstākais tribunāls sastāv no divpadsmit vīriešiem vecumā no četrdesmit līdz septiņdesmit pieciem gadiem, kuri ir nostrādājuši divus vai vairāk gadus kādā štata tribunālā un kurus šajā augstajā amatā ir iecēlis galvenais izpilddirektors ar superkabineta un likumdošanas asamblejas trešās palātas vairākuma apstiprinājumu. Visi šīs augstākās tiesu instances lēmumi tiek pieņemti ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu.

72:2.13Sociālekonomiskās tiesas darbojas šādās trīs nodaļās:

72:2.141. Vecāku tiesas, kas saistītas ar mājas un sociālās sistēmas likumdošanas un izpildvaras nodaļām.

72:2.152. Izglītības tiesas — juridiskās instances, kas saistītas ar štatu un reģionālajām skolu sistēmām un asociētas ar izglītības administratīvā mehānisma izpildvaras un likumdevējvaras atzariem.

72:2.163. Rūpniecības tiesas — jurisdikcijas tribunāli, kam piešķirtas pilnas pilnvaras visu ekonomisko pārpratumu risināšanai.

72:2.17Federālā augstākā tiesa neizskata sociālekonomiskās lietas, izņemot gadījumus, kad par to nobalso trīs ceturtdaļas no valsts valdības trešā likumdošanas atzara, vecāko valstsvīru palātas. Citos gadījumos visi vecāku, izglītības un rūpniecības augstāko tiesu lēmumi ir galīgi.

72:3.2Šo ļaužu mājas dzīve pēdējā gadsimta laikā ir ievērojami uzlabojusies. Vecāku, gan tēvu, gan māšu, apmeklējums vecāku bērnu kultūras skolās ir obligāts. Pat lauksaimnieki, kas dzīvo mazās lauku apmetnēs, veic šo darbu sarakstoties, dodoties uz tuvējiem centriem mutiskām instrukcijām reizi desmit dienās — ik pēc divām nedēļām, jo viņiem ir piecu dienu nedēļa.

72:3.3Vidējais bērnu skaits katrā ģimenē ir pieci, un viņi ir pilnīgā vecāku kontrolē vai, ja viens vai abi vecāki ir miruši, vecāku tiesu iecelto aizbildņu kontrolē. Katrai ģimenei tiek uzskatīts par lielu godu, ja tai tiek piešķirta pilnīga bāreņa aizbildniecība. Starp vecākiem tiek rīkoti konkursa eksāmeni, un bārenis tiek piešķirts tās ģimenes mājām, kura uzrāda vislabākās vecāku kvalifikācijas.

72:3.4Šie cilvēki uzskata mājas par savas civilizācijas pamatinstitūciju. Tiek sagaidīts, ka visvērtīgāko bērna izglītības un rakstura veidošanas daļu nodrošinās viņa vecāki mājās, un tēvi bērnu kultūrai velta gandrīz tikpat daudz uzmanības kā mātes.

72:3.5Visu seksuālo apmācību mājās sniedz vecāki vai likumīgie aizbildņi. Morālo apmācību sniedz skolotāji atpūtas pauzēs skolu darbnīcās, bet ne reliģisko apmācību, kas tiek uzskatīta par ekskluzīvu vecāku privilēģiju, reliģiju uzlūkojot kā neatņemamu mājas dzīves sastāvdaļu. Tīri reliģiska apmācība tiek sniegta publiski tikai filozofijas tempļos, jo šo ļaužu vidū nav attīstījušās tādas ekskluzīvi reliģiskas institūcijas kā Urantijas baznīcas. Viņu filozofijā reliģija ir tiekšanās pazīt Dievu un paust mīlestību pret saviem līdzcilvēkiem, kalpojot viņiem, taču tas nav raksturīgi citu šīs planētas tautu reliģiskajam statusam. Šo ļaužu vidū reliģija ir tik pilnībā ģimenes lieta, ka nav publisku vietu, kas veltītas tikai reliģiskai sapulcei. Politiski baznīca un valsts, kā mēdz teikt urantieši, ir pilnībā atdalītas, bet pastāv dīvaina reliģijas un filozofijas pārklāšanās.

72:3.6Vēl pirms divdesmit gadiem garīgie skolotāji (salīdzināmi ar Urantijas mācītājiem), kuri periodiski apmeklē katru ģimeni, lai pārbaudītu bērnus un noskaidrotu, vai vecāki viņus ir pareizi instruējuši, bija valdības uzraudzībā. Šie garīgie padomdevēji un pārbaudītāji tagad ir jaunizveidotā Garīgā Progresa Fonda vadībā, kas ir institūcija, kuru atbalsta brīvprātīgi ziedojumi. Iespējams, šī institūcija tālāk neattīstīsies līdz Paradīzes Arbitru Dēla atnākšanai.

72:3.7Bērni ir juridiski pakļauti saviem vecākiem līdz piecpadsmit gadu vecumam, kad notiek pirmā iesvētīšana pilsoniskajā atbildībā. Pēc tam ik pēc pieciem gadiem piecos secīgos periodos šādām vecuma grupām notiek līdzīgi publiski pasākumi, kuros tiek samazināti viņu pienākumi pret vecākiem, vienlaikus uzņemoties jaunus pilsoniskus un sociālus pienākumus pret valsti. Vēlēšanu tiesības tiek piešķirtas divdesmit gadu vecumā, tiesības precēties bez vecāku piekrišanas netiek piešķirtas līdz divdesmit piecu gadu vecumam, un bērniem ir jāpamet mājas, sasniedzot trīsdesmit gadu vecumu.

72:3.8Laulību un šķiršanās likumi ir vienādi visā nācijā. Laulība pirms divdesmit gadu vecuma — pilsonisko tiesību iegūšanas vecuma — nav atļauta. Atļauja precēties tiek piešķirta tikai pēc viena gada paziņojuma par nodomu un pēc tam, kad gan līgava, gan līgavainis uzrāda sertifikātus, kas apliecina, ka viņi ir pienācīgi instruēti vecāku skolās par laulības dzīves pienākumiem.

72:3.9Šķiršanās noteikumi ir nedaudz brīvi, bet laulības šķiršanas lēmumus, ko izdod vecāku tiesas, nevar saņemt ātrāk kā gadu pēc pieteikuma reģistrēšanas, un gads uz šīs planētas ir ievērojami garāks nekā Urantijā. Neatkarīgi no viņu vieglajiem šķiršanās likumiem, pašreizējais šķiršanās līmenis ir tikai viena desmitā daļa no tā, kāds ir Urantijas civilizētajām rasēm.

72:4.2Vājprātīgie tiek apmācīti tikai lauksaimniecībā un lopkopībā un uz mūžu tiek nosūtīti uz īpašām aizbildnības kolonijām, kur viņi tiek nodalīti pēc dzimuma, lai novērstu vecāku lomu, kas tiek liegta visiem subnormālajiem. Šie ierobežojošie pasākumi darbojas jau septiņdesmit piecus gadus; lēmumus par nosūtīšanu pieņem vecāku tiesas.

72:4.3Katrs katru gadu ņem viena mēneša atvaļinājumu. Pirmskolēģijas skolas darbojas deviņus mēnešus no desmit mēnešu gada, atvaļinājumu pavadot kopā ar vecākiem vai draugiem ceļojot. Šis ceļojums ir daļa no pieaugušo izglītības programmas un turpinās visu mūžu, un līdzekļi šādu izdevumu segšanai tiek uzkrāti, izmantojot tās pašas metodes, kas tiek izmantotas vecuma apdrošināšanā.

72:4.4Viena ceturtdaļa skolas laika tiek veltīta spēlēm — sacensību vieglatlētikai — skolēniem progresējot šajās sacensībās no vietējām, caur štatu un reģionālajām, līdz pat nacionālajām prasmju un veiklības pārbaudēm. Tāpat oratoru un muzikālie konkursi, kā arī zinātnes un filozofijas konkursi piesaista studentu uzmanību no zemākajām sociālajām grupām līdz pat sacensībām par nacionālo pagodinājumu.

72:4.5Skolas valdība ir valsts valdības kopija ar tās trim korelētajiem atzariem, un skolotāju kolektīvs darbojas kā trešais jeb padomdevēja likumdošanas atzars. Izglītības galvenais mērķis šajā kontinentā ir padarīt katru skolēnu par pašpietiekamu pilsoni.

72:4.6Katrs bērns, kurš astoņpadsmit gadu vecumā absolvē pirmskolēģijas skolu sistēmu, ir kvalificēts amatnieks. Pēc tam sākas grāmatu studijas un īpašu zināšanu apguve vai nu pieaugušo skolās, vai koledžās. Kad izcils students pabeidz savu darbu pirms termiņa, viņam tiek piešķirts laika un līdzekļu apbalvojums, ar kuru viņš var īstenot kādu paša izdomātu projektu. Visa izglītības sistēma ir izstrādāta, lai adekvāti apmācītu indivīdu.

72:5.2Sociālie antagonismi mazinās, un labā griba strauji pieaug. Kopš verdzības atcelšanas (pirms vairāk nekā simts gadiem) nav radušās nopietnas ekonomiskas problēmas, jo šī pielāgošanās tika veikta pakāpeniski, katru gadu atbrīvojot divus procentus. Tiem vergiem, kuri veiksmīgi nokārtoja garīgos, morālos un fiziskos testus, tika piešķirta pilsonība; daudzi no šiem pārākajiem vergiem bija karagūstekņi vai šādu gūstekņu bērni. Apmēram pirms piecdesmit gadiem viņi deportēja pēdējos no saviem zemākajiem vergiem, un vēl nesen viņi pievēršas uzdevumam samazināt savu deģeneratīvo un netikumīgo klašu skaitu.

72:5.3Šie cilvēki nesen ir izstrādājuši jaunas metodes rūpniecisko pārpratumu pielāgošanai un ekonomisko pārkāpumu labošanai, kas ir ievērojami uzlabojumi salīdzinājumā ar viņu vecākajām metodēm šādu problēmu risināšanai. Vardarbība ir aizliegta kā procedūra gan personisku, gan rūpniecisku domstarpību risināšanā. Algas, peļņa un citas ekonomiskās problēmas nav stingri regulētas, bet tās kopumā kontrolē rūpniecības likumdevēji, savukārt visus strīdus, kas rodas rūpniecībā, izskata rūpniecības tiesas.

72:5.4Rūpniecības tiesas ir tikai trīsdesmit gadus vecas, bet darbojas ļoti apmierinoši. Jaunākā attīstība paredz, ka turpmāk rūpniecības tiesas atzīs juridisko kompensāciju, kas iedalās trīs daļās:

72:5.51. Likumīgās procentu likmes par ieguldīto kapitālu.

72:5.62. Saprātīgs atalgojums par prasmēm, kas tiek izmantotas rūpnieciskajās operācijās.

72:5.73. Godīgas un taisnīgas algas par darbu.

72:5.8Tās vispirms tiek segtas saskaņā ar līgumu, vai arī, samazinoties ieņēmumiem, tās proporcionāli piedalās īslaicīgā samazinājumā. Un pēc tam visi ieņēmumi, kas pārsniedz šos fiksētos maksājumus, tiek uzskatīti par dividendēm un tiek proporcionāli sadalīti visām trim daļām: kapitālam, prasmēm un darbaspēkam.

72:5.9Ik pēc desmit gadiem reģionālie izpilddirektori pielāgo un nosaka likumīgās ikdienas algotā darba stundas. Rūpniecība tagad darbojas piecu dienu nedēļā, strādājot četras un spēlējot vienu. Šie cilvēki strādā sešas stundas katru darba dienu un, tāpat kā studenti, deviņus mēnešus desmit mēnešu gadā. Atvaļinājums parasti tiek pavadīts ceļojot, un, tā kā nesen ir izstrādātas jaunas transporta metodes, visa nācija ir tendēta uz ceļošanu. Klimats veicina ceļošanu apmēram astoņus mēnešus gadā, un viņi maksimāli izmanto savas iespējas.

72:5.10Pirms divsimt gadiem peļņas motīvs bija pilnībā dominējošs rūpniecībā, bet šodien to strauji aizstāj citi un augstāki dzinējspēki. Konkurence šajā kontinentā ir asa, taču liela daļa no tās ir pārgājusi no rūpniecības uz spēlēm, prasmēm, zinātniskiem sasniegumiem un intelektuālo izaugsmi. Tā ir visaktīvākā sociālajā dienestā un valdības lojalitātē. Šo ļaužu vidū sabiedriskais dienests strauji kļūst par galveno ambīciju mērķi. Bagātākais cilvēks kontinentā strādā sešas stundas dienā sava mašīnbūves ceha birojā un pēc tam steidzas uz vietējo valstsvīru skolas filiāli, kur viņš cenšas kvalificēties sabiedriskajam dienestam.

72:5.11Darbs šajā kontinentā kļūst arvien cienījamāks, un visi darbspējīgie pilsoņi, kas vecāki par astoņpadsmit gadiem, strādā vai nu mājās un saimniecībās, kādā atzītā nozarē, sabiedriskajos darbos, kur tiek absorbēti īslaicīgi bezdarbnieki, vai arī obligātā darba korpusā raktuvēs.

72:5.12Šie cilvēki arī sāk veicināt jaunu sociālā riebuma formu — riebumu gan pret dīkdienību, gan nenopelnītu bagātību. Lēnām, bet noteikti viņi pārvar savas mašīnas. Kādreiz arī viņi cīnījās par politisko brīvību un pēc tam par ekonomisko brīvību. Tagad viņi sāk baudīt abas, turklāt viņi sāk novērtēt savu labi nopelnīto brīvo laiku, ko var veltīt palielinātai pašrealizācijai.

72:6.2Šo ļaužu vidū visām personām ir jāpamet algots darbs sešdesmit piecu gadu vecumā, ja vien viņi nesaņem atļauju no valsts darba komisāra, kas viņiem dos tiesības palikt darbā līdz septiņdesmit gadu vecumam. Šis vecuma ierobežojums neattiecas uz valdības ierēdņiem vai filozofiem. Fiziski invalīdus vai pastāvīgi kropļus var ieskaitīt pensionāru sarakstā jebkurā vecumā ar tiesas rīkojumu, ko parakstījis reģionālās valdības pensiju komisārs.

72:6.3Vecuma pensiju līdzekļi tiek iegūti no četriem avotiem:

72:6.41. Federālā valdība šim mērķim rekvizē vienas dienas peļņu katru mēnesi, un šajā valstī strādā visi.

72:6.52. Novēlējumi — daudzi bagāti pilsoņi atstāj līdzekļus šim mērķim.

72:6.63. Obligātā darba peļņa valsts raktuvēs. Pēc tam, kad iesauktie strādnieki sevi uztur un atliek paši savas pensijas iemaksas, visa viņu darba peļņas pārsniegums tiek nodots šim pensiju fondam.

72:6.74. Ienākumi no dabas resursiem. Visa dabas bagātība kontinentā tiek turēta kā sociāls trests federālās valdības pārziņā, un ienākumi no tās tiek izmantoti sociāliem mērķiem, piemēram, slimību profilaksei, ģēniju izglītošanai un īpaši daudzsološu indivīdu izdevumiem valstsvīru skolās. Puse no ienākumiem no dabas resursiem tiek novirzīta vecuma pensiju fondam.

72:6.8Lai gan štatu un reģionālie aktuāru fondi piedāvā daudzus aizsardzības apdrošināšanas veidus, vecuma pensijas administrē tikai federālā valdība, izmantojot desmit reģionālos departamentus.

72:6.9Šie valdības līdzekļi jau sen tiek godīgi administrēti. Nākamie smagākie sodi pēc valsts nodevības un slepkavības, ko tiesas piespriež, ir saistīti ar sabiedrības uzticības nodevību. Sociālā un politiskā nelojalitāte tagad tiek uzskatīta par visbriesmīgāko no visiem noziegumiem.

72:7.2Visās nozarēs galvenā uzmanība tiek pievērsta veselībai; noteikti fiziskās labklājības aspekti tiek uzskatīti par rūpnieciskām un kopienas prerogatīvām, bet individuālās un ģimenes veselības problēmas ir tikai personiskas rūpes. Medicīnā, tāpat kā visās citās tīri personiskās lietās, valdība arvien vairāk plāno atturēties no iejaukšanās.

72:7.3Pilsētām nav nodokļu iekasēšanas tiesību, tās arī nevar uzņemties parādus. Tās saņem pabalstus uz vienu iedzīvotāju no štata kases, un tām ir jāpapildina šie ieņēmumi no savu sociālistisko uzņēmumu peļņas un licencējot dažādas komercdarbības.

72:7.4Ātrās tranzīta iespējas, kas ļauj praktiski ievērojami paplašināt pilsētu robežas, ir pašvaldības kontrolē. Pilsētas ugunsdzēsības departamentus atbalsta ugunsgrēku novēršanas un apdrošināšanas fondi, un visas ēkas pilsētā vai laukos ir ugunsdrošas — tādas tās ir jau vairāk nekā septiņdesmit piecus gadus.

72:7.5Nav pašvaldības ieceltu miera uzturētāju; policijas spēkus uztur štatu valdības. Šis departaments tiek komplektēts gandrīz tikai no neprecētiem vīriešiem vecumā no divdesmit pieciem līdz piecdesmit gadiem. Lielākā daļa štatu nosaka diezgan lielu vecpuišu nodokli, kas tiek atcelts visiem vīriešiem, kuri iestājas štata policijā. Vidusmēra štatā policijas spēki tagad ir tikai viena desmitā daļa no tā, kādi tie bija pirms piecdesmit gadiem.

72:7.6Starp simts salīdzinoši brīvo un suverēno štatu nodokļu shēmām nav lielas vai vispār nav nekādas vienotības, jo ekonomiskie un citi apstākļi dažādos kontinenta reģionos ievērojami atšķiras. Katram štatam ir desmit konstitucionālie pamatnoteikumi, kurus nevar grozīt bez federālās augstākās tiesas piekrišanas, un viens no šiem pantiem neļauj uzlikt nodokli, kas pārsniedz vienu procentu no jebkura īpašuma vērtības jebkurā vienā gadā, izņemot mājas apbūves gabalus neatkarīgi no tā, vai tie atrodas pilsētā vai laukos.

72:7.7Federālā valdība nevar uzņemties parādus, un ir nepieciešams trīs ceturtdaļu referendums, lai jebkurš štats varētu aizņemties, izņemot kara mērķiem. Tā kā federālā valdība nevar uzņemties parādus, kara gadījumā Nacionālā aizsardzības padome ir pilnvarota noteikt štatiem naudas, kā arī vīriešu un materiālu nodevas, cik tas varētu būt nepieciešams. Bet neviens parāds nevar ilgt vairāk par divdesmit pieciem gadiem.

72:7.8Ienākumi federālās valdības atbalstam tiek gūti no šādiem pieciem avotiem:

72:7.91. Ievedmuitas nodokļi. Visiem importiem tiek piemērots tarifs, kas paredzēts, lai aizsargātu dzīves līmeni šajā kontinentā, kurš ir daudz augstāks nekā jebkurai citai nācijai uz planētas. Šos tarifus nosaka augstākā rūpniecības tiesa pēc tam, kad abas rūpniecības kongresa palātas ir ratificējušas ekonomisko lietu galvenā izpilddirektora ieteikumus, kurš ir abu šo likumdošanas struktūru kopīgs ieceltais. Augšējo rūpniecības palātu ievēlē darbaspēks, apakšējo — kapitāls.

72:7.102. Autoratlīdzības. Federālā valdība veicina izgudrojumus un oriģinālus darbus desmit reģionālajās laboratorijās, palīdzot visu veidu ģēnijiem — māksliniekiem, autoriem un zinātniekiem — un aizsargājot viņu patentus. Pretī valdība ņem pusi no peļņas, kas gūta no visiem šādiem izgudrojumiem un radījumiem, neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz mašīnām, grāmatām, mākslinieciskumu, augiem vai dzīvniekiem.

72:7.113. Mantojuma nodoklis. Federālā valdība iekasē diferencētu mantojuma nodokli no viena līdz piecdesmit procentiem atkarībā no mantojuma lieluma, kā arī no citiem apstākļiem.

72:7.124. Militārais aprīkojums. Valdība nopelna ievērojamu summu, iznomājot militāro un jūras spēku aprīkojumu komerciālai un atpūtas lietošanai.

72:7.135. Dabas resursi. Ienākumi no dabas resursiem, ja tie nav pilnībā nepieciešami konkrētiem mērķiem, kas noteikti federālās valsts hartā, tiek ieskaitīti valsts kasē.

72:7.14Federālos asignējumus, izņemot kara fondus, ko nosaka Nacionālā aizsardzības padome, ierosina augšējā likumdošanas palāta, tiem piekrīt apakšējā palāta, tos apstiprina galvenais izpilddirektors, un visbeidzot tos apstiprina federālā budžeta komisija, kas sastāv no simts locekļiem. Šīs komisijas locekļus izvirza štatu gubernatori un ievēlē štatu likumdevēji, lai viņi strādātu divdesmit četrus gadus, un viena ceturtdaļa tiek ievēlēta ik pēc sešiem gadiem. Ik pēc sešiem gadiem šī struktūra ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu izraugās vienu no sava vidus par vadītāju, un viņš tādējādi kļūst par federālās kases direktoru-kontrolieri.

72:8.21. Valstsvīru skolas. Šīs skolas ir trīs klasēs: nacionālās, reģionālās un štatu. Nācijas valsts amati ir sagrupēti četrās nodaļās. Pirmā sabiedriskās uzticības nodaļa galvenokārt attiecas uz nacionālo administrāciju, un visiem šīs grupas ierēdņiem ir jābūt gan reģionālo, gan nacionālo valstsvīru skolu absolventiem. Indivīdi var pieņemt politisku, vēlētu vai ieceltu amatu otrajā nodaļā pēc jebkuras no desmit reģionālajām valstsvīru skolām absolvēšanas; viņu uzticības amati attiecas uz pienākumiem reģionālajā administrācijā un štatu valdībās. Trešā nodaļa ietver štata pienākumus, un šādiem ierēdņiem ir jābūt tikai štata valstsvīru grādiem. Ceturtajai un pēdējai ierēdņu nodaļai nav nepieciešami valstsvīru grādi, jo šādi amati ir tikai iecelti. Tie pārstāv mazākus palīgu, sekretāru un tehnisko uzticības amatu posteņus, kurus pilda dažādas akadēmiskās profesijas, kas darbojas valdības administratīvajos amatos.

72:8.3Mazāko un štatu tiesu tiesnešiem ir štatu valstsvīru skolu grādi. Sociālo, izglītības un rūpniecības lietu jurisdikcijas tribunālu tiesnešiem ir reģionālo skolu grādi. Federālās augstākās tiesas tiesnešiem ir jābūt visu šo valstsvīru skolu grādiem.

72:8.42. Filozofijas skolas. Šīs skolas ir saistītas ar filozofijas tempļiem un ir vairāk vai mazāk saistītas ar reliģiju kā publisku funkciju.

72:8.53. Zinātnes institūcijas. Šīs tehniskās skolas ir koordinētas ar rūpniecību, nevis ar izglītības sistēmu, un tiek administrētas piecpadsmit nodaļās.

72:8.64. Profesionālās apmācības skolas. Šīs īpašās iestādes nodrošina tehnisko apmācību dažādām akadēmiskajām profesijām, kuru skaits ir divpadsmit.

72:8.75. Militārās un jūras spēku skolas. Netālu no nacionālās štāba mītnes un divdesmit piecos piekrastes militārajos centros tiek uzturētas tās iestādes, kas veltītas brīvprātīgo pilsoņu militārajai apmācībai vecumā no astoņpadsmit līdz trīsdesmit gadiem. Lai iestātos šajās skolās, līdz divdesmit piecu gadu vecumam ir nepieciešama vecāku piekrišana.

72:9.21. Katram vīrietim un sievietei no divdesmit gadu vecuma ir viena balss. Sasniedzot šo vecumu, visiem pilsoņiem ir jāpieņem dalība divās balsošanas grupās: pirmajai viņi pievienosies atbilstoši savai ekonomiskajai funkcijai — rūpnieciskajai, profesionālajai, lauksaimniecības vai tirdzniecības; otrajā grupā viņi iestāsies atbilstoši savām politiskajām, filozofiskajām un sociālajām tieksmēm. Tādējādi visi strādnieki pieder pie kādas ekonomiskās vēlēšanu tiesību grupas, un šīs ģildes, tāpat kā neekonomiskās asociācijas, tiek regulētas līdzīgi kā valsts valdība ar tās trīskāršo varas dalījumu. Reģistrāciju šajās grupās nevar mainīt divpadsmit gadus.

72:9.32. Pēc štatu gubernatoru vai reģionālo izpilddirektoru izvirzīšanas un ar reģionālo augstāko padomju mandātu indivīdiem, kuri ir snieguši lielu pakalpojumu sabiedrībai vai kuri ir demonstrējuši ārkārtēju gudrību valdības dienestā, var tikt piešķirtas papildu balsis ne biežāk kā reizi piecos gados un nepārsniedzot deviņas šādas super-vēlēšanu tiesības. Maksimālais jebkura vairākkārtējā vēlētāja balsu skaits ir desmit. Zinātnieki, izgudrotāji, skolotāji, filozofi un garīgie līderi arī tiek šādi atzīti un pagodināti ar palielinātu politisko varu. Šīs paplašinātās pilsoniskās privilēģijas piešķir štatu un reģionālās augstākās padomes, līdzīgi kā grādus piešķir īpašās koledžas, un saņēmēji ir lepni pievienot šādas pilsoniskās atzinības simbolus kopā ar citiem saviem grādiem saviem personisko sasniegumu sarakstiem.

72:9.43. Visiem indivīdiem, kas notiesāti uz obligāto darbu raktuvēs, un visiem valdības kalpotājiem, kurus atbalsta no nodokļu fondiem, uz šādu dienestu laiku tiek atņemtas vēlēšanu tiesības. Tas neattiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri var būt pensionējušies sešdesmit piecu gadu vecumā.

72:9.54. Pastāv pieci vēlēšanu tiesību līmeņi, kas atspoguļo vidējos ikgadējos nodokļus, kas samaksāti par katru pusdesmitgades periodu. Lielajiem nodokļu maksātājiem ir atļautas papildu balsis līdz piecām. Šis piešķīrums ir neatkarīgs no jebkuras citas atzinības, bet nekādā gadījumā neviena persona nevar nodot vairāk par desmit balsīm.

72:9.65. Laikā, kad tika pieņemts šis vēlēšanu tiesību plāns, tika atmesta teritoriālā balsošanas metode par labu ekonomiskajai jeb funkcionālajai sistēmai. Visi pilsoņi tagad balso kā rūpniecisko, sociālo vai profesionālo grupu locekļi neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Tādējādi vēlētājus veido nostiprinātas, vienotas un inteliģentas grupas, kas ievēl tikai savus labākos locekļus valdības uzticības un atbildības amatos. Šai funkcionālajai jeb grupu vēlēšanu shēmai ir viens izņēmums: federālā galvenā izpilddirektora vēlēšanas ik pēc sešiem gadiem notiek visas valsts balsojumā, un neviens pilsonis nenodod vairāk par vienu balsi.

72:9.7Tādējādi, izņemot galvenā izpilddirektora vēlēšanas, vēlēšanu tiesības īsteno pilsoņu ekonomiskie, profesionālie, intelektuālie un sociālie grupējumi. Ideālā valsts ir organiska, un katra brīva un inteliģenta pilsoņu grupa pārstāv vitālu un funkcionējošu orgānu lielākā valdības organismā.

72:9.8Valstsvīru skolām ir tiesības ierosināt tiesvedību štatu tiesās, lai atņemtu vēlēšanu tiesības jebkuram trūcīgam, slinkam, vienaldzīgam vai noziedzīgam indivīdam. Šie cilvēki atzīst, ka tad, kad piecdesmit procenti nācijas ir zemāki vai trūcīgi un viņiem ir balsstiesības, šāda nācija ir lemta neveiksmei. Viņi uzskata, ka viduvējības dominance nozīmē jebkuras nācijas krišanu. Balsošana ir obligāta, un visiem, kas nebalso, tiek piemēroti smagi naudas sodi.

72:10.2Šie cilvēki pāriet no negatīvā uz pozitīvo likuma ēru. Nesen viņi ir gājuši tik tālu, ka mēģina novērst noziedzību, piespriežot tiem, kuri tiek uzskatīti par potenciāliem slepkavām un smagiem noziedzniekiem, mūža dienestu aizturēšanas kolonijās. Ja šādi notiesātie vēlāk pierāda, ka ir kļuvuši normālāki, viņus var vai nu atbrīvot nosacīti, vai apžēlot. Slepkavību līmenis šajā kontinentā ir tikai viens procents no tā, kāds tas ir citās nācijās.

72:10.3Pūliņi novērst noziedznieku un trūcīgo vairošanos tika uzsākti pirms vairāk nekā simts gadiem un jau ir devuši iepriecinošus rezultātus. Nav cietumu vai slimnīcu ārprātīgajiem. Viena iemesla dēļ šo grupu ir tikai aptuveni desmit procenti no tā, cik daudz ir sastopams Urantijā.

72:11.2Kursi, kurus apgūst šādi iecelti virsnieki, ilgst četrus gadus un vienmēr ir saistīti ar kāda aroda vai profesijas apguvi. Militārā apmācība nekad netiek sniegta bez šīs saistītās rūpnieciskās, zinātniskās vai profesionālās izglītības. Kad militārā apmācība ir pabeigta, indivīds četru gadu kursa laikā ir saņēmis pusi no izglītības, kas tiek sniegta jebkurā no speciālajām skolām, kur kursi arī ilgst četrus gadus. Tādā veidā tiek novērsta profesionālas militārās klases izveidošanās, nodrošinot šo iespēju lielam skaitam vīriešu sevi uzturēt, vienlaikus iegūstot pirmo pusi no tehniskās vai profesionālās apmācības.

72:11.3Militārais dienests miera laikā ir tikai brīvprātīgs, and iesaukums visos dienesta veidos ir uz četriem gadiem, kuru laikā katrs vīrietis apgūst kādu īpašu studiju līniju papildus militārās taktikas apguvei. Mūzikas apmācība ir viena no galvenajām nodarbēm centrālajās militārajās skolās un divdesmit piecās apmācību nometnēs, kas izvietotas ap kontinenta perifēriju. Rūpnieciskā vājuma periodos daudzi tūkstoši bezdarbnieku tiek automātiski izmantoti kontinenta militārās aizsardzības stiprināšanā uz sauszemes, jūrā un gaisā.

72:11.4Lai gan šie cilvēki uztur spēcīgu kara iestādi kā aizsardzību pret iebrukumiem no apkārtējiem naidīgajiem ļaudīm, viņiem par godu var teikt, ka viņi vairāk nekā simts gadu laikā nav izmantojuši šos militāros resursus uzbrukuma karā. Viņi ir kļuvuši civilizēti līdz tādam līmenim, ka var enerģiski aizstāvēt civilizāciju, nepadodoties kārdinājumam izmantot savus kara spēkus agresijā. Kopš vienotās kontinentālās valsts izveidošanas nav bijuši pilsoņu kari, bet pēdējo divu gadsimtu laikā šiem cilvēkiem ir nācies izcīnīt deviņus sīvus aizsardzības konfliktus, no kuriem trīs bija pret varenām pasaules lielvaru konfederācijām. Lai gan šī nācija uztur pienācīgu aizsardzību pret naidīgu kaimiņu uzbrukumiem, tā daudz vairāk uzmanības pievērš valstsvīru, zinātnieku un filozofu apmācībai.

72:11.5Kad pasaulē valda miers, visi mobilie aizsardzības mehānismi tiek diezgan pilnībā izmantoti tirdzniecībā, komercijā un atpūtā. Kad tiek pasludināts karš, tiek mobilizēta visa nācija. Visā karadarbības periodā visās nozarēs tiek maksāts militārais atalgojums, un visu militāro departamentu vadītāji kļūst par galvenā izpilddirektora kabineta locekļiem.

72:12.2Tieši tagad šī pārākā valdība plāno nodibināt vēstnieciskās attiecības ar zemākajām tautām, un pirmo reizi ir parādījies liels reliģisks līderis, kurš iestājas par misionāru sūtīšanu uz šīm apkārtējām nācijām. Mēs baidāmies, ka viņi gatavojas pieļaut kļūdu, ko tik daudzi citi ir pieļāvuši, cenšoties uzspiest pārāku kultūru un reliģiju citām rasēm. Kādu brīnišķīgu lietu varētu paveikt šajā pasaulē, ja šī kontinentālā nācija ar progresīvo kultūru tikai izietu un atvestu pie sevis labākos no kaimiņu tautām un tad, pēc viņu izglītošanas, nosūtītu viņus atpakaļ kā kultūras emisārus pie viņu tumsonīgajiem brāļiem! Protams, ja drīzumā pie šīs progresīvās nācijas ierastos Arbitru Dēls, šajā pasaulē varētu ātri notikt lielas lietas.

72:12.3Šis stāstījums par kaimiņu planētas lietām tiek veikts ar īpašu atļauju ar nolūku veicināt civilizāciju un paplašināt valdības evolūciju Urantijā. Varētu pastāstīt daudz vairāk, kas, bez šaubām, interesētu un intriģētu urantiešus, taču šī atklāsme aptver mūsu atļaujas mandāta robežas.

72:12.4Urantiešiem tomēr vajadzētu ņemt vērā, ka viņu māsas sfēra Satanijas saimē nav guvusi labumu ne no Arbitru, ne no Paradīzes Dēlu veltījuma misijām. Tāpat arī dažādās Urantijas tautas nav viena no otras atdalītas ar tik lielu kultūras atšķirību, kāda šķir šo kontinentālo nāciju no tās planetārajiem biedriem.

72:12.5Patiesības Gara izliešanās nodrošina garīgo pamatu lielu sasniegumu realizācijai veltījuma pasaules cilvēces interesēs. Tāpēc Urantija ir daudz labāk sagatavota tūlītējākai planetārās valdības realizācijai ar tās likumiem, mehānismiem, simboliem, konvencijām un valodu — tas viss varētu tik vareni veicināt vispasaules miera nodibināšanu saskaņā ar likumu un novest pie kādreizējas patiesa garīgo centienu laikmeta rītausmas; un šāds laikmets ir planetārais slieksnis utopiskajiem gaismas un dzīvības laikmetiem.

72:12.6[Iesniedzis Nebadona Melhisedeks.]