Dokuments 190: JĒZUS MORONCIJAS PARĀDĪŠANĀSDokuments 190
JĒZUS MORONCIJAS PARĀDĪŠANĀS

190:0.1Augšāmcēlies Jēzus tagad gatavojās pavadīt īsu laiku uz Urantijas, lai piedzīvotu sfēru mirstīgā augšupejošo moroncijas karjeru. Lai gan šis moroncijas dzīves laiks bija jāpavada viņa mirstīgās inkarnācijas pasaulē, tomēr tas visādā ziņā bija līdzinieks Sātānijas mirstīgo pieredzei, kuri iet cauri septiņu Jerusema mājokļu pasauļu progresīvajai moroncijas dzīvei.

190:0.2Visa šī jauda, kas piemīt Jēzum — dzīvības dāvinājums — un kas ļāva viņam piecelties no mirušajiem, ir tieši tā mūžīgās dzīvības dāvana, ko viņš dāvā valstības ticīgajiem un kas jau tagad nodrošina viņu augšāmcelšanos no dabiskās nāves važām.

190:0.3Sfēru mirstīgie augšāmcelšanās rītā piecelsies ar tāda paša veida pārejas jeb moroncijas ķermeni, kāds bija Jēzum, kad viņš piecēlās no kapa šajā svētdienas rītā. Šiem ķermeņiem nav asinsrites, un šādas būtnes nelieto parasto materiālo pārtiku; tomēr šie moroncijas veidoli ir reāli. Kad dažādi ticīgie redzēja Jēzu pēc viņa augšāmcelšanās, viņi patiešām viņu redzēja; viņi nebija pašapmāni, vīziju vai halucināciju upuri.

190:0.4Nelokāma ticība Jēzus augšāmcelšanai bija visu agrīno evaņģēlija mācību atzaru ticības galvenā iezīme. Jeruzalemē, Aleksandrijā, Antiohijā un Filadelfijā visi evaņģēlija skolotāji vienojās šajā bezierunu ticībā Meistara augšāmcelšanai.

190:0.5Vērojot to nozīmīgo lomu, kādu Marija Magdalēna uzņēmās, sludinot Meistara augšāmcelšanos, jāatzīmē, ka Marija bija sieviešu korpusa galvenā runātāja, tāpat kā Pēteris bija apustuļiem. Marija nebija sieviešu darbinieču vadītāja, bet viņa bija to galvenā skolotāja un publiskā runātāja. Marija bija kļuvusi par ļoti apdomīgu sievieti, tāpēc viņas drosme uzrunāt vīrieti, kuru viņa uzskatīja par Jāzepa dārza uzraugu, tikai norāda, cik šausmināta viņa bija, atrodot kapu tukšu. Tieši viņas mīlestības dziļums un agonija, viņas ziedošanās pilnība lika viņai uz mirkli aizmirst ebreju sievietes konvencionālos ierobežojumus, vēršoties pie sveša vīrieša.

190:1.2Kad apustuļi atteicās ticēt piecu sieviešu ziņojumam, kuras apgalvoja, ka redzējušas Jēzu un runājušas ar viņu, Marija Magdalēna atgriezās pie kapa, bet pārējās devās atpakaļ uz Jāzepa namu, kur tās atstāstīja savu pieredzi viņa meitai un citām sievietēm. Un sievietes noticēja viņu ziņojumam. Neilgi pēc pulksten sešiem Jāzepa no Arimatijas meita un četras sievietes, kuras bija redzējušas Jēzu, devās uz Nikodēma namu, kur tās atstāstīja visus šos notikumus Jāzepam, Nikodēmam, Dāvidam Cebedejam un citiem tur sapulcējušajiem vīriem. Nikodēms un pārējie apšaubīja viņu stāstu, šaubījās, ka Jēzus ir augšāmcēlies no mirušajiem; viņi pieļāva, ka ebreji ir aizvākuši ķermeni. Jāzeps un Dāvids bija noskaņoti ticēt ziņojumam, tik ļoti, ka viņi steidzās apskatīt kapu, un viņi atrada visu tieši tā, kā sievietes bija aprakstījušas. Un viņi bija pēdējie, kas tā aplūkoja kapenes, jo augstais priesteris pulksten pusastoņos nosūtīja tempļa sardzes kapteini uz kapu, lai aizvāktu līķautus. Kapteinis tos visus ietina lina palagā un pārsvieda pār tuvējo krauju.

190:1.3No kapa Dāvids un Jāzeps nekavējoties devās uz Elijas Marka namu, kur viņi noturēja apspriedi ar desmit apustuļiem augšistabā. Tikai Jānis Cebedejs bija noskaņots ticēt, kaut vai nedaudz, ka Jēzus ir augšāmcēlies no mirušajiem. Pēteris sākumā bija ticējis, bet, kad viņam neizdevās atrast Meistaru, iegrima smagās šaubās. Viņi visi bija noskaņoti ticēt, ka ebreji ir aizvākuši ķermeni. Dāvids nevēlējās ar viņiem strīdēties, bet, dodoties prom, viņš teica: “Jūs esat apustuļi, un jums vajadzētu saprast šīs lietas. Es ar jums necīnīšos; tomēr es tagad dodos atpakaļ uz Nikodēma namu, kur esmu sarunājis šorīt tikties ar vēstnešiem, un, kad viņi būs sapulcējušies, es viņus izsūtīšu viņu pēdējā misijā kā Meistara augšāmcelšanās vēstnešus. Es dzirdēju Meistaru sakām, ka pēc tam, kad viņš nomirs, viņš augšāmcelsies trešajā dienā, un es viņam ticu.” Un, tā runājot ar nomāktajiem un pamestajiem valstības vēstniekiem, šis pašieceltais komunikācijas un izlūkošanas vadītājs atvadījās no apustuļiem. Izejot no augšistabas, viņš iemeta Jūdas somu, kurā bija visi apustuļu līdzekļi, Mateja Levija klēpī.

190:1.4Bija apmēram pulksten pusdesmit, kad pēdējais no Dāvida divdesmit sešiem vēstnešiem ieradās Nikodēma namā. Dāvids viņus nekavējoties sapulcināja plašajā pagalmā un uzrunāja:

190:1.5“Vīri un brāļi, visu šo laiku jūs esat kalpojuši man saskaņā ar jūsu zvērestu man un cits citam, un es aicinu jūs par lieciniekiem, ka es vēl nekad ar jūsu rokām neesmu izsūtījis nepatiesu informāciju. Es grasos jūs sūtīt jūsu pēdējā misijā kā brīvprātīgos valstības vēstnešus, un, to darot, es atbrīvoju jūs no jūsu zvērestiem un tādējādi izformēju vēstnešu korpusu. Vīri, es jums paziņoju, ka mēs esam pabeiguši savu darbu. Meistaram vairs nav vajadzīgi mirstīgie vēstneši; viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem. Viņš mums teica, pirms viņi viņu arestēja, ka viņš nomirs un augšāmcelsies trešajā dienā. Es esmu redzējis kapu — tas ir tukšs. Es esmu runājis ar Mariju Magdalēnu un četrām citām sievietēm, kuras ir runājušas ar Jēzu. Es tagad jūs izformēju, atvados no jums un sūtu jūs jūsu attiecīgajos uzdevumos, un vēsts, kuru jūs nesīsiet ticīgajiem, ir: ‘Jēzus ir augšāmcēlies no mirušajiem; kaps ir tukšs.’”

190:1.6Vairums klātesošo centās pārliecināt Dāvidu to nedarīt. Bet viņi nevarēja viņu ietekmēt. Tad viņi centās atrunāt vēstnešus, bet tie neieklausījās šaubu vārdos. Un tā, neilgi pirms pulksten desmitiem šajā svētdienas rītā, šie divdesmit seši skrējēji devās ceļā kā pirmie varenā patiesības fakta par augšāmcelto Jēzu vēstneši. Un viņi uzsāka šo misiju tāpat kā daudzas citas, pildot savu zvērestu Dāvidam Cebedejam un cits citam. Šiem vīriem bija liela uzticība Dāvidam. Viņi devās šajā uzdevumā, pat neuzkavējoties, lai parunātu ar tiem, kas bija redzējuši Jēzu; viņi ticēja Dāvidam uz vārda. Vairums no viņiem ticēja tam, ko Dāvids viņiem bija teicis, un pat tie, kuri nedaudz šaubījās, nesa vēsti tikpat pārliecinoši un tikpat ātri.

190:1.7Apustuļi, valstības garīgais korpuss, šajā dienā ir sapulcējušies augšistabā, kur viņi izrāda bailes un pauž šaubas, kamēr šie laji, pārstāvot pirmo mēģinājumu Meistara evaņģēlija par cilvēku brālību socializācijā, sava bezbailīgā un prasmīgā līdera pavēlēti, dodas sludināt pasaules un visuma augšāmcelto Glābēju. Un viņi iesaistās šajā zīmīgajā kalpošanā, pirms viņa izredzētie pārstāvji ir gatavi ticēt viņa vārdam vai pieņemt aculiecinieku liecības.

190:1.8Šie divdesmit seši tika nosūtīti uz Lācara namu Betānijā un uz visiem ticīgo centriem, no Bēršebas dienvidos līdz Damaskai un Sidonai ziemeļos; un no Filadelfijas austrumos līdz Aleksandrijai rietumos.

190:1.9Kad Dāvids bija atvadījies no saviem brāļiem, viņš devās uz Jāzepa namu pēc savas mātes, un tad viņi devās uz Betāniju, lai pievienotos gaidošajai Jēzus ģimenei. Dāvids palika tur Betānijā kopā ar Martu un Mariju, līdz tās bija atbrīvojušās no sava laicīgā īpašuma, un viņš tās pavadīja ceļojumā, lai pievienotos viņu brālim Lācaram Filadelfijā.

190:1.10Apmēram nedēļu pēc šī laika Jānis Cebedejs aizveda Mariju, Jēzus māti, uz savām mājām Betsaidā. Jēkabs, Jēzus vecākais brālis, palika ar savu ģimeni Jeruzalemē. Rute palika Betānijā ar Lācara māsām. Pārējā Jēzus ģimene atgriezās Galilejā. Dāvids Cebedejs kopā ar Martu un Mariju atstāja Betāniju, dodoties uz Filadelfiju, jūnija sākumā, dienu pēc savām kāzām ar Ruti, Jēzus jaunāko māsu.

190:2.2Trešā parādīšanās notika ap šīs svētdienas pusdienlaiku Betānijā. Neilgi pēc pusdienas Jēzus vecākais brālis Jēkabs stāvēja Lācara dārzā pie Martas un Marijas augšāmceltā brāļa tukšā kapa, pārdomājot ziņas, ko viņiem apmēram pirms stundas bija atnesis Dāvida vēstnesis. Jēkabs vienmēr bija sliecies ticēt sava vecākā brāļa misijai uz zemes, taču viņš jau sen bija zaudējis kontaktu ar Jēzus darbu un bija ieslīdzis smagās šaubās attiecībā uz vēlākajiem apustuļu apgalvojumiem, ka Jēzus ir Mesija. Visa ģimene bija pārsteigta un gandrīz vai apjukusi par vēstneša atnestajām ziņām. Kamēr Jēkabs stāvēja pie Lācara tukšā kapa, notikuma vietā ieradās Marija Magdalēna un satraukti stāstīja ģimenei par savu agro rīta stundu pieredzi pie Jāzepa kapa. Pirms viņa bija beigusi, ieradās Dāvids Cebedejs un viņa māte. Rute, protams, ticēja ziņojumam, un tāpat arī Jūda pēc sarunas ar Dāvidu un Salomi.

190:2.3Tikmēr, kamēr viņi meklēja Jēkabu un pirms viņi viņu atrada, kamēr viņš stāvēja tur dārzā netālu no kapa, viņš sajuta tuvumā esošu klātbūtni, it kā kāds būtu pieskāries viņam pie pleca; un, kad viņš pagriezās, lai paskatītos, viņš ieraudzīja sev blakus pakāpeniski parādāmies svešu veidolu. Viņš bija pārāk pārsteigts, lai runātu, un pārāk nobijies, lai bēgtu. Un tad svešais veidols ierunājās, sakot: “Jēkab, es nāku aicināt tevi kalpošanai valstībā. Sadodiet nopietnas rokas ar saviem brāļiem un sekojiet man.” Kad Jēkabs dzirdēja izrunājam savu vārdu, viņš zināja, ka tas ir viņa vecākais brālis Jēzus, kas viņu uzrunājis. Viņiem visiem bija lielākas vai mazākas grūtības atpazīt Meistara moroncijas veidolu, taču retam no viņiem bija grūtības atpazīt viņa balsi vai citādi identificēt viņa burvīgo personību, tiklīdz viņš sāka ar tiem komunicēt.

190:2.4Kad Jēkabs saprata, ka Jēzus viņu uzrunā, viņš grasījās krist ceļos, izsaucoties: “Mans tēvs un mans brālis,” bet Jēzus lika viņam stāvēt, kamēr viņš ar to runāja. Un viņi staigāja pa dārzu un runāja gandrīz trīs minūtes; pārrunāja iepriekšējo dienu pieredzi un prognozēja tuvākās nākotnes notikumus. Kad viņi tuvojās mājai, Jēzus teica: “Ardievu, Jēkab, līdz es jūs sveicināšu visus kopā.”

190:2.5Jēkabs ieskrēja mājā, pat kamēr viņi viņu meklēja Betfāgā, izsaucoties: “Es tikko redzēju Jēzu un runāju ar viņu, ciemojos pie viņa. Viņš nav miris; viņš ir augšāmcēlies! Viņš izgaisa manā priekšā, sakot: ‘Ardievu, līdz es jūs sveicināšu visus kopā.’” Viņš tik tikko bija beidzis runāt, kad atgriezās Jūda, un viņš pārstāstīja tikšanos ar Jēzu dārzā Jūdas labā. Un viņi visi sāka ticēt Jēzus augšāmcelšanai. Jēkabs tagad paziņoja, ka viņš neatgriezīsies Galilejā, un Dāvids iesaucās: “Viņu redz ne tikai satrauktas sievietes; pat stipras sirds vīri ir sākuši viņu redzēt. Es ceru viņu redzēt pats.”

190:2.6Un Dāvidam nebija ilgi jāgaida, jo ceturtā Jēzus parādīšanās mirstīgo atpazīšanai notika neilgi pirms pulksten diviem šajā pašā Martas un Marijas namā, kad viņš redzami parādījās savas zemes ģimenes un viņu draugu priekšā, kopā divdesmit cilvēkiem. Meistars parādījās atvērtajās sētas durvīs, sakot: “Miers ar jums. Sveicieni tiem, kas reiz bija man tuvi miesā, un sadraudzība maniem brāļiem un māsām debesu valstībā. Kā jūs varējāt šaubīties? Kāpēc jūs esat kavējušies tik ilgi, pirms izvēlējāties sekot patiesības gaismai ar visu sirdi? Tāpēc nāciet visi Patiesības Gara sadraudzībā Tēva valstībā.” Kad viņi sāka atgūties no pirmā pārsteiguma šoka un virzīties uz viņa pusi, it kā lai viņu apskautu, viņš izgaisa no viņu redzesloka.

190:2.7Viņi visi gribēja skriet uz pilsētu, lai pastāstītu šaubīgajiem apustuļiem par notikušo, bet Jēkabs viņus atturēja. Tikai Marijai Magdalēnai tika atļauts atgriezties Jāzepa namā. Jēkabs aizliedza viņiem publiskot šo moroncijas vizīti noteiktu lietu dēļ, ko Jēzus viņam bija teicis, kad viņi sarunājās dārzā. Bet Jēkabs nekad neatklāja vairāk par savu vizīti pie augšāmceltā Meistara šajā dienā Lācara mājās Betānijā.

190:3.2No piecām Jēzus moroncijas parādīšanās reizēm, kas notika līdz šim laikam, Marija Magdalēna bija lieciniece četrām.

190:3.3Tā rezultātā, ka priekšpusdienā tika izsūtīti vēstneši, un no neapzinātas mājienu noplūdes par šo Jēzus parādīšanos Jāzepa namā, agrā vakarā ebreju valdniekiem sāka pienākt ziņas, ka pilsētā tiek runāts, ka Jēzus ir augšāmcēlies, un ka daudzas personas apgalvo, ka ir viņu redzējušas. Sinedrija locekļi bija pamatīgi satraukti par šīm baumām. Pēc stezīgas apspriešanās ar Annu, Kajafa sasauca Sinedriona sanāksmi, lai tā sapulcētos pulksten astoņos tajā vakarā. Tieši šajā sanāksmē tika pieņemts lēmums izmest no sinagogām ikvienu personu, kas pieminētu Jēzus augšāmcelšanos. Tika pat ierosināts, ka ikviens, kurš apgalvo, ka ir viņu redzējis, ir jānogalina; tomēr šis priekšlikums netika nodots balsošanai, jo sanāksme izjuka apjukumā, kas robežojās ar patiesu paniku. Viņi bija uzdrošinājušies domāt, ka ir tikuši galā ar Jēzu. Viņi drīz atklās, ka viņu patiesās nepatikšanas ar cilvēku no Nacaretes ir tikai sākušās.

190:4.2Baumas par Jēzus augšāmcelšanos un ziņojumi par daudzajām parādīšanās reizēm viņa sekotājiem strauji izplatās, un visa pilsēta ir uzkurināta līdz augstai satraukuma pakāpei. Meistars jau ir parādījies savai ģimenei, sievietēm un grieķiem, un drīz viņš izpaudīs sevi apustuļu vidū. Sinedrions drīz sāks izskatīt šīs jaunās problēmas, kas tik pēkšņi uzgrūstas ebreju valdniekiem. Jēzus daudz domā par saviem apustuļiem, bet vēlas, lai viņi tiktu atstāti vieni vēl uz dažām stundām svinīgām pārdomām un apdomīgai izvērtēšanai, pirms viņš tos apciemo.

190:5.2Šajā svētdienas pēcpusdienā, apmēram trīs jūdzes no Jeruzalemes un dažas minūtes pirms pulksten pieciem, kad šie divi brāļi gāja pa ceļu uz Emmausu, viņi ar lielu nopietnību runāja par Jēzu, viņa mācībām, darbu un jo īpaši par baumām, ka viņa kaps ir tukšs, un ka dažas no sievietēm ir runājušas ar viņu. Kleops bija pa pusei gatavs ticēt šiem ziņojumiem, bet Jēkabs uzstāja, ka visa šī lieta, iespējams, ir krāpšana. Kamēr viņi tā strīdējās un debatēja, dodoties mājup, Jēzus moroncijas izpausme, viņa septītā parādīšanās, pienāca viņiem blakus, kamēr viņi ceļoja. Kleops bieži bija dzirdējis Jēzu mācām un vairākkārt bija ēdis kopā ar viņu Jeruzalemes ticīgo mājās. Bet viņš neatpazina Meistaru pat tad, kad viņš brīvi runāja ar tiem.

190:5.3Pēc neilga gājiena kopā ar viņiem, Jēzus teica: “Kādi bija tie vārdi, ar kuriem jūs tik nopietni apmainījāties, kad es jūs panācu?” Un, kad Jēzus bija runājis, viņi apstājās un uzlūkoja viņu ar skumju pārsteigumu. Kleops teica: “Vai var būt, ka tu uzturies Jeruzalemē un nezini lietas, kas nesen ir notikušas?” Tad Meistars jautāja: “Kādas lietas?” Kleops atbildēja: “Ja tu nezini par šīm lietām, tu esi vienīgais Jeruzalemē, kurš nav dzirdējis šīs baumas par Jēzu no Nacaretes, kurš bija pravietis, varens vārdos un darbos Dieva un visas tautas priekšā. Augstie priesteri un mūsu valdnieki nodeva viņu romiešiem un pieprasīja, lai tie viņu sit krustā. Tagad daudzi no mums bija cerējuši, ka tieši viņš atbrīvos Izraēlu no pagānu jūga. Bet tas nav viss. Tagad ir trešā diena, kopš viņš tika sists krustā, un dažas sievietes šodien mūs pārsteidza, paziņojot, ka ļoti agri šorīt tās devās uz viņa kapu un atrada to tukšu. Un šīs pašas sievietes uzstāj, ka tās runāja ar šo vīru; tās apgalvo, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem. Un, kad sievietes par to ziņoja vīriešiem, divi no viņa apustuļiem aizskrēja uz kapu un tāpat atrada to tukšu” — un šeit Jēkabs pārtrauca savu brāli, lai teiktu, “bet viņi neredzēja Jēzu.”

190:5.4Viņiem ejot, Jēzus teica: “Cik lēni jūs aptverat patiesību! Kad jūs man sakāt, ka jūsu diskusijas ir par šī vīra mācībām un darbu, tad ļaujiet man jūs apgaismot, jo esmu vairāk nekā pazīstams ar šīm mācībām. Vai jūs neatceraties, ka šis Jēzus vienmēr mācīja, ka viņa valstība nav no šīs pasaules, un ka visi cilvēki, būdami Dieva dēli, atradīs brīvību un neatkarību mīlošas kalpošanas brālības sadraudzības garīgajā priekā šajā jaunajā debesu Tēva mīlestības patiesības valstībā? Vai jūs neatminaties, kā šis Cilvēka Dēls sludināja Dieva pestīšanu visiem cilvēkiem, kalpojot slimajiem un nomāktajiem un atbrīvojot tos, kurus sēja bailes un paverdzināja ļaunums? Vai jūs nezināt, ka šis cilvēks no Nacaretes teica saviem mācekļiem, ka viņam jāiet uz Jeruzalemi, jātiek nodotam saviem ienaidniekiem, kuri viņu nonāvēs, un ka viņš augšāmcelsies trešajā dienā? Vai jums tas viss nav stāstīts? Un vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos par šo pestīšanas dienu ebrejam un pagānam, kur teikts, ka viņā tiks svētītas visas zemes ģimenes; ka viņš dzirdēs trūkumcietēju saucienus un glābs nabago dvēseles, kas viņu meklē; ka visas tautas sauks viņu par svētītu? Ka šāds Atbrīvotājs būs kā lielas klints ēna nogurušā zemē. Ka viņš ganīs ganāmpulku kā īsts gans, pulcējot jērus savās rokās un maigi nesot tos pie savām krūtīm. Ka viņš atvērs acis garīgi aklajiem un izvedīs izmisuma gūstekņus pilnīgā brīvībā un gaismā; ka visi, kas sēž tumsā, redzēs lielo mūžīgās pestīšanas gaismu. Ka viņš pārsies salauztās sirdis, pasludinās brīvību grēka gūstekņiem un atvērs cietumu tiem, kurus paverdzinājušas bailes un sējis ļaunums. Ka viņš mierinās tos, kas sēro, un dāvās viņiem pestīšanas prieku bēdu un smaguma vietā. Ka viņš būs visu tautu iekāre un mūžīgais prieks tiem, kas meklē taisnību. Ka šis patiesības un taisnības Dēls uzlēks pār pasauli ar dziedinošu gaismu un glābjošu spēku; pat to, ka viņš glābs savu tautu no tās grēkiem; ka viņš patiešām meklēs un glābs tos, kas ir pazuduši. Ka viņš neiznīcinās vājos, bet sniegs pestīšanu visiem, kas izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības. Ka tiem, kas tic viņam, būs mūžīgā dzīvība. Ka viņš izlies savu garu pār visu miesu, un ka šis Patiesības Gars katrā ticīgajā būs ūdens avots, kas verd uz mūžīgo dzīvību. Vai jūs nesapratāt, cik liels bija valstības evaņģēlijs, ko šis vīrs jums nodeva? Vai jūs neaptverat, cik liela pestīšana ir nākusi pār jums?”

190:5.5Līdz tam laikam viņi bija pietuvojušies ciemam, kur dzīvoja šie brāļi. Ne vārda šie divi vīri nebija runājuši, kopš Jēzus sāka viņus mācīt, ejot pa ceļu. Drīz viņi piestāja pie sava pieticīgā mājokļa, un Jēzus grasījās no viņiem atvadīties, dodoties tālāk pa ceļu, bet viņi piespieda viņu ienākt un palikt pie viņiem. Viņi uzstāja, ka tuvojas nakts, un lai viņš uzkavējas pie tiem. Beidzot Jēzus piekrita, un pavisam drīz pēc tam, kad viņi iegāja mājā, viņi apsēdās ēst. Viņi deva viņam maizi svētīšanai, un, kad viņš sāka to lauzt un pasniegt tiem, viņu acis atvērās, un Kleops atpazina, ka viņu viesis ir pats Meistars. Un, kad viņš teica: “Tas ir Meistars —,” moroncijas Jēzus izgaisa no viņu redzesloka.

190:5.6Un tad viņi teica viens otram: “Nav brīnums, ka mūsu sirdis mūsos dega, kad viņš runāja ar mums, kamēr mēs gājām pa ceļu! un kamēr viņš atvēra mūsu sapratnei Rakstu mācības!”

190:5.7Viņi neapstājās, lai paēstu. Viņi bija redzējuši moroncijas Meistaru, un viņi izskrēja no mājas, steidzoties atpakaļ uz Jeruzalemi, lai izplatītu labās ziņas par augšāmcelto Glābēju.

190:5.8Ap pulksten deviņiem tajā vakarā un tieši pirms Meistars parādījās desmitiem, šie divi satrauktie brāļi ielauzās pie apustuļiem augšistabā, paziņojot, ka viņi ir redzējuši Jēzu un runājuši ar viņu. Un viņi izstāstīja visu, ko Jēzus viņiem bija teicis, un kā viņi nebija izšķīruši, kas viņš ir, līdz maizes laušanas brīdim.