Dokuments 165: PEREJAS MISIJA SĀKASDokuments 165
PEREJAS MISIJA SĀKAS

165:0.1OTRDIEN, m.ē. 30. gada 3. janvārī, Abners, bijušais Jāņa Kristītāja divpadsmit apustuļu vadītājs, nacarietis un kādreizējais Engedi nacariešu skolas vadītājs, tagad septiņdesmit valstības vēstnešu vadītājs, sasauca kopā savus līdzgaitniekus un deva tiem pēdējos norādījumus pirms to nosūtīšanas misijā uz visām Perejas pilsētām un ciemiem. Šī Perejas misija turpinājās gandrīz trīs mēnešus un bija Meistara pēdējā kalpošana. No šiem darbiem Jēzus devās tieši uz Jeruzalemi, lai izietu cauri saviem pēdējiem pārdzīvojumiem miesā. Septiņdesmitie, papildināti ar periodisku Jēzus un divpadsmit apustuļu darbu, strādāja šādās pilsētās un pilsētiņās, kā arī aptuveni piecdesmit papildu ciemos: Cafona, Gadara, Makada, Arbela, Ramata, Edreja, Bosora, Kaspina, Mispeha, Gerasa, Ragaba, Sukota, Amata, Adama, Penuēla, Kapitolija, Diona, Hatita, Gadda, Filadelfija, Jogbeha, Gileāda, Bet-Nimra, Tira, Eleale, Livia, Hešbona, Kalliroja, Bet-Peora, Šitima, Sibma, Medeba, Bet-Meona, Areopole un Aroera.

165:0.2Visā šajā Perejas ceļojuma laikā sieviešu korpuss, kurā tagad bija sešdesmit divas dalībnieces, pārņēma lielāko daļu rūpju par slimajiem. Šis bija valstības evaņģēlija augstāko garīgo aspektu attīstības noslēguma periods, un tādēļ brīnumu darīšana izpalika. Nevienu citu Palestīnas daļu Jēzus apustuļi un mācekļi nebija tik pamatīgi apstrādājuši, un nevienā citā reģionā labāko šķiru pilsoņi tik vispārēji nepieņēma Meistara mācību.

165:0.3Perejā šajā laikā bija aptuveni vienāds skaits pagānu un ebreju, jo Jūdas Makabeja laikos ebreji no šiem reģioniem tika vispārēji pārvietoti. Pereja bija skaistākā un gleznainākā province visā Palestīnā. Ebreji to parasti dēvēja par “zemi aiz Jordānas”.

165:0.4Visā šajā periodā Jēzus sadalīja savu laiku starp nometni Pellā un ceļojumiem kopā ar divpadsmitnieku, lai palīdzētu septiņdesmitajiem dažādās pilsētās, kur tie mācīja un sludināja. Saskaņā ar Abnera norādījumiem septiņdesmitie kristīja visus ticīgos, lai gan Jēzus viņiem to nebija uzdevis.

165:1.2Līdz marta vidum, laikam, kad Jēzus uzsāka savu ceļojumu uz Jeruzalemi, lielo auditoriju, kas katru rītu klausījās Jēzu vai Pēteri, veidoja vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Meistars izvēlējās izbeigt savu darbu uz zemes, kad interese par viņa vēstījumu bija sasniegusi augstāko punktu, augstāko punktu, kas tika sasniegts šajā otrajā jeb ne-brīnumainajā valstības progresa fāzē. Lai gan trīs ceturtdaļas pūļa bija patiesības meklētāji, klāt bija arī liels skaits farizeju no Jeruzalemes un citurienes, kopā ar daudziem šaubīgajiem un piekasīgajiem.

165:1.3Jēzus un divpadsmit apustuļi veltīja daudz sava laika pūlim, kas bija sapulcējies Pellas nometnē. Divpadsmitnieks pievērsa maz vai nemaz uzmanības lauka darbam, tikai laiku pa laikam dodoties kopā ar Jēzu apciemot Abnera biedrus. Abners bija ļoti labi pazīstams ar Perejas apgabalu, jo šis bija lauks, kurā viņa bijušais meistars, Jānis Kristītājs, bija veicis lielāko daļu sava darba. Pēc Perejas misijas uzsākšanas Abners un septiņdesmitie nekad vairs neatgriezās Pellas nometnē.

165:2.2“Šonakt man jums ir daudz ko teikt, un, tā kā daudzi no jums ir mani mācekļi un daži no jums ir mani sīvākie ienaidnieki, es pasniegšu savu mācību līdzībā, lai jūs katrs varētu paņemt sev to, kas atrod atsaucību jūsu sirdī.

165:2.3“Šovakar šeit manā priekšā ir vīri, kas būtu gatavi mirt par mani un par šo valstības evaņģēliju, un daži no viņiem tā ziedos sevi nākamajos gados; un šeit ir arī daži no jums, tradīciju vergi, kas sekojuši man lejup no Jeruzalemes un kas kopā ar saviem aptumšotajiem un maldinātajiem līderiem meklē nogalināt Cilvēka Dēlu. Dzīve, kuru es tagad dzīvoju miesā, tiesās jūs abus – īstos ganus un viltus ganus. Ja viltus gans būtu akls, viņam nebūtu grēka, bet jūs apgalvojat, ka redzat; jūs uzdodaties par skolotājiem Israēlā; tādēļ jūsu grēks paliek uz jums.

165:2.4“Īstais gans briesmu brīžos sapulcina savu ganāmpulku kūtī uz nakti. Un, kad pienāk rīts, viņš ieiet kūtī pa durvīm, un, kad viņš sauc, aitas pazīst viņa balsi. Ikviens gans, kurš iekļūst aitu kūtī jebkādā citā veidā, nevis pa durvīm, ir zaglis un laupītājs. Īstais gans ieiet kūtī pēc tam, kad vārtu sargs viņam ir atvēris durvis, un viņa aitas, pazīdamas viņa balsi, nāk ārā pēc viņa vārda; un, kad tās, kas ir viņa, ir tā izvestas ārā, īstais gans iet tām pa priekšu; viņš rāda ceļu, un aitas viņam seko. Viņa aitas viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi; tās nesekos svešiniekam. Tās bēgs no svešinieka, jo tās nepazīst viņa balsi. Šis pūlis, kas ir sapulcējies ap mums šeit, ir kā aitas bez gana, bet, kad mēs ar tām runājam, tās pazīst gana balsi un seko mums; vismaz tās, kas ir izsalkušas pēc patiesības un izslāpušas pēc taisnīguma. Daži no jums nav no manas kūts; jūs nepazīstat manu balsi un man nesekojat. Un, tā kā jūs esat viltus gani, aitas nepazīst jūsu balsi un jums nesekos.”

165:2.5Un, kad Jēzus bija izstāstījis šo līdzību, neviens viņam neuzdeva jautājumu. Pēc brīža viņš atkal sāka runāt un turpināja apspriest līdzību:

165:2.6“Jums, kas vēlas būt mana Tēva ganāmpulku apakšgani, ir jābūt ne tikai cienīgiem līderiem, bet jums arī jābaro ganāmpulks ar labu barību; jūs neesat īstie gani, ja vien nevedat savus ganāmpulkus uz zaļām ganībām un pie rāmiem ūdeņiem.

165:2.7“Un tagad, lai daži no jums pārāk viegli nesaprastu šo līdzību, es pasludinu, ka es esmu gan durvis uz Tēva aitu kūti, gan vienlaikus arī īstais gans mana Tēva ganāmpulkiem. Ikviens gans, kurš mēģina iekļūt kūtī bez manis, cietīs neveiksmi, un aitas nedzirdēs viņa balsi. Es, kopā ar tiem, kas kalpo ar mani, esmu durvis. Ikviena dvēsele, kas uzsāk mūžīgo ceļu ar līdzekļiem, kurus es esmu radījis un noteicis, tiks izglābta un spēs doties tālāk, lai sasniegtu Paradīzes mūžīgās ganības.

165:2.8“Bet es esmu arī īstais gans, kurš ir gatavs pat atdot savu dzīvību par aitām. Zaglis ielaužas kūtī tikai tāpēc, lai zagtu, nogalinātu un iznīcinātu; bet es esmu nācis, lai jums visiem būtu dzīvība un būtu tā pārpilnībā. Tas, kurš ir algādzis, briesmām rodoties, bēgs un ļaus aitām tikt izklīdinātām un iznīcinātām; bet īstais gans nebēgs, kad nāk vilks; viņš aizsargās savu ganāmpulku un, ja nepieciešams, atdos savu dzīvību par savām aitām. Patiesi, patiesi es jums saku, draugi un ienaidnieki, es esmu īstais gans; es pazīstu savējos un savējie pazīst mani. Es nebēgšu briesmu priekšā. Es pabeigšu šo kalpošanu, izpildot sava Tēva gribu, un es nepametīšu ganāmpulku, kuru Tēvs ir uzticējis manai glabāšanai.

165:2.9“Bet man ir daudz citu aitu, kas nav no šīs kūts, un šie vārdi ir patiesi ne tikai attiecībā uz šo pasaoli. Šīs citas aitas arī dzird un pazīst manu balsi, un es esmu apsolījis Tēvam, ka tās visas tiks atvestas vienā kūtī, vienā Dieva dēlu brālībā. Un tad jūs visi pazīsiet viena gana, īstā gana balsi, un visi atzīsiet Dieva tēvību.

165:2.10“Un tā jūs zināsiet, kāpēc Tēvs mīl mani un ir nodevis visus savus ganāmpulkus šajā domēnā manās rokās glabāšanai; tas ir tādēļ, ka Tēvs zina, ka es nešaubīšos aitu kūts sargāšanā, ka es nepametīšu savas aitas un ka, ja tas tiks prasīts, es nevilcināšos atdot savu dzīvību, kalpojot viņa daudzveidīgajiem ganāmpulkiem. Bet, ievērojiet, ja es atdošu savu dzīvību, es to atkal paņemšu. Neviens cilvēks un neviena cita radība nevar atņemt manu dzīvību. Man ir tiesības un vara atdot savu dzīvību, un man ir tāda pati vara un tiesības to atkal paņemt. Jūs to nevarat saprast, bet es saņēmu šādu pilnvaru no sava Tēva pat pirms šī pasaule bija.”

165:2.11Kad viņi dzirdēja šos vārdus, viņa apustuļi bija apjukuši, viņa mācekļi bija izbrīnīti, savukārt farizeji no Jeruzalemes un apkārtnes izgāja naktī, sakot: “Viņš ir vai nu jucis, vai viņā ir velns.” Bet pat daži no Jeruzalemes skolotājiem teica: “Viņš runā kā tāds, kam ir vara; turklāt, kurš jebkad ir redzējis, ka kāds, kurā ir velns, atvērtu acis cilvēkam, kas dzimis akls, un darītu visas tās brīnišķīgās lietas, ko šis vīrs ir darījis?”

165:2.12Nākamajā dienā aptuveni puse no šiem ebreju skolotājiem apliecināja ticību Jēzum, bet otra puse sašutumā atgriezās Jeruzalemē un savās mājās.

165:3.2“Ko es daudzas reizes esmu teicis saviem apustuļiem un saviem mācekļiem, to es tagad paziņoju šim pūlim: Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība, dzimusi no aizspriedumiem un lolota tradicionālajā verdzībā, lai gan daudzi no šiem farizejiem ir sirdī godīgi un daži no tiem paliek šeit kā mani mācekļi. Drīz jūs visi sapratīsiet manu mācību, jo nav nekā apslēpta, kas netiks atklāts. Tas, kas tagad no jums ir paslēpts, viss taps zināms, kad Cilvēka Dēls būs pabeidzis savu misiju uz zemes un miesā.

165:3.3“Drīz, ļoti drīz, lietas, ko mūsu ienaidnieki tagad plāno slepenībā un tumsā, tiks izvestas gaismā un pasludinātas no jumtiem. Bet es saku jums, mani draugi, kad viņi meklēs iznīcināt Cilvēka Dēlu, nebaidieties no viņiem. Nebaidieties no tiem, kuri, lai arī spēj nogalināt ķermeni, pēc tam vairs neko jums nevar padarīt. Es jūs mudinu nebaidīties ne no viena, ne debesīs, ne uz zemes, bet priecāties par Viņa atziņu, kuram ir vara atbrīvot jūs no visas netaisnības un stādīt jūs nevainojamus visuma tiesas krēsla priekšā.

165:3.4“Vai pieci zvirbuļi netiek pārdoti par diviem penijiem? Un tomēr, kad šie putni lidinās apkārt, meklējot sev iztiku, neviens no tiem neeksistē bez Tēva, visas dzīvības avota, ziņas. Serafiskie sargi ir saskaitījuši pat matus uz jūsu galvas. Un, ja tas viss ir taisnība, kāpēc jums vajadzētu dzīvot bailēs no daudzajiem sīkumiem, kas rodas jūsu ikdienas dzīvē? Es jums saku: Nebaidieties; jūs esat daudz vērtīgāki par daudziem zvirbuļiem.

165:3.5“Visi, kam ir bijusi drosme apliecināt ticību manam evaņģēlijam cilvēku priekšā, tos es drīzumā atzīšu debesu eņģeļu priekšā; bet tas, kurš apzināti noliegs manu mācību patiesumu cilvēku priekšā, tiks sava likteņa sarga noliegts pat debesu eņģeļu priekšā.

165:3.6“Sakiet, ko gribat, par Cilvēka Dēlu, un tas jums tiks piedots; bet tas, kurš uzdrošinās zaimot Dievu, diez vai atradīs piedošanu. Kad cilvēki iet tik tālu, ka apzināti piedēvē Dieva darbus ļaunuma spēkiem, šādi apzināti dumpinieki diez vai meklēs piedošanu par saviem grēkiem.

165:3.7“Un, kad mūsu ienaidnieki vedīs jūs sinagogu valdnieku un citu augstu varas pārstāvju priekšā, neuztraucieties par to, kas jums būtu jāsaka, un neraizējieties par to, kā jums vajadzētu atbildēt uz viņu jautājumiem, jo gars, kas mīt jūsos, noteikti mācīs jūs tajā pašā stundā, kas jums jāsaka par godu valstības evaņģēlijam.

165:3.8“Cik ilgi jūs kavēsieties izšķiršanās ielejā? Kāpēc jūs svārstāties starp diviem viedokļiem? Kāpēc ebrejam vai pagānam vajadzētu vilcināties pieņemt labās ziņas, ka viņš ir mūžīgā Dieva dēls? Cik ilgu laiku mums vajadzēs, lai pārliecinātu jūs ar prieku ieiet savā garīgajā mantojumā? Es nācu šajā pasaulē, lai atklātu jums Tēvu un vestu jūs pie Tēva. Pirmo es esmu izdarījis, bet pēdējo es nevaru darīt bez jūsu piekrišanas; Tēvs nekad nevienu cilvēku nespiež ieiet valstībā. Uzaicinājums vienmēr ir bijis un vienmēr būs: Ikviens, kurš vēlas, lai nāk un brīvi bauda dzīvības ūdeni.”

165:3.9Kad Jēzus bija beidzis runāt, daudzi devās, lai apustuļi viņus kristītu Jordānā, kamēr viņš klausījās to jautājumos, kas palika.

165:4.2“Ļaujiet man jums pastāstīt stāstu par kādu bagātnieku, kura zeme nesa bagātīgu ražu; un, kad viņš bija kļuvis ļoti bagāts, viņš sāka spriest pie sevis, sakot: ‘Ko man darīt ar visu savu bagātību? Man tagad ir tik daudz, ka man nav kur glabāt savu mantu.’ Un, kad viņš bija pārdomājis savu problēmu, viņš teica: ‘Lūk, ko es darīšu; es nojaukšu savas klētis un uzcelšu lielākas, un tā man būs pietiekami daudz vietas, kur glabāt savus augļus un savas preces. Tad es varēšu teikt savai dvēselei: dvēsele, tev ir daudz mantas, kas iekrāta daudziem gadiem; atpūties nu; ēd, dzer un priecājies, jo tu esi bagāta un mantā pieaugusi.’

165:4.3“Bet šis bagātnieks bija arī muļķis. Gādājot par sava prāta un ķermeņa materiālajām vajadzībām, viņš nebija sakrājis dārgumus debesīs gara apmierinājumam un dvēseles pestīšanai. Un pat tad viņam nebija lemts baudīt prieku, tērējot savu uzkrāto bagātību, jo tajā pašā naktī viņa dvēsele tika no viņa prasīta. Tajā naktī atnāca laupītāji, kas ielauzās viņa namā, lai viņu nogalinātu, un pēc tam, kad tie bija izlaupījuši viņa klētis, tie nodedzināja to, kas palika pāri. Un par īpašumu, kas izbēga no laupītājiem, viņa mantinieki sāka cīnīties savā starpā. Šis cilvēks krāja dārgumus sev uz zemes, bet viņš nebija bagāts Dievā.”

165:4.4Jēzus tā rīkojās ar jaunekli un viņa mantojumu, jo viņš zināja, ka viņa problēma ir alkatība. Pat ja tas nebūtu bijis tā, Meistars nebūtu iejaucies, jo viņš nekad nejaucās pat savu apustuļu laicīgajās lietās, kur nu vēl savu mācekļu lietās.

165:4.5Kad Jēzus bija pabeidzis savu stāstu, piecēlās cits vīrs un jautāja viņam: “Meistar, es zinu, ka tavi apustuļi ir pārdevuši visu savu laicīgo mantu, lai sekotu tev, un ka viņiem viss ir kopīgs, kā tas ir esēņiem, bet vai tu gribētu, lai mēs visi, kas esam tavi mācekļi, darītu tāpat? Vai ir grēks, ja pieder godīga bagātība?” Un Jēzus atbildēja uz šo jautājumu: “Mans draugs, nav grēks, ja ir godājama bagātība; bet ir grēks, ja tu pārvērt materiālo īpašumu bagātību dārgumos, kas var pārņemt tavas intereses un novērst tavas jūtas no nodošanās valstības garīgajiem centieniem. Nav grēka, ja uz zemes ir godīgi īpašumi, ar nosacījumu, ka tavs dārgums ir debesīs, jo, kur ir tavs dārgums, tur būs arī tava sirds. Ir liela atšķirība starp bagātību, kas noved pie alkatības un patmīlības, un to, kuru pārvaldnieka pienākuma garā tur un izdala tie, kam ir šīs pasaules labumu pārpilnība un kas tik dāsni ziedo to atbalstam, kuri velta visu savu enerģiju valstības darbam. Daudzi no jums, kas esat šeit un bez naudas, tiek paēdināti un izmitināti telšu pilsētā tur tālāk, jo devīgi un turīgi vīrieši un sievietes ir devuši līdzekļus jūsu namatēvam, Dāvidam Cebedejam, šādiem mērķiem.

165:4.6“Bet nekad neaizmirstiet, ka galu galā bagātība ir īslaicīga. Mīlestība uz bagātību pārāk bieži aptumšo un pat iznīcina garīgo redzējumu. Neaizmirstiet saskatīt briesmas, ka bagātība var kļūt nevis par jūsu kalpu, bet par jūsu kungu.”

165:4.7Jēzus nemācīja un neatbalstīja izšķērdību, dīkdienību, vienaldzību pret fizisko nepieciešamību nodrošināšanu savai ģimenei vai atkarību no žēlastības dāvanām. Bet viņš mācīja, ka materiālajam un laicīgajam ir jābūt pakārtotam dvēseles labklājībai un garīgās dabas progresam debesu valstībā.

165:4.8Tad, kad ļaudis devās lejup pie upes, lai liecinātu kristīšanu, pirmais vīrs pienāca privāti pie Jēzus par savu mantojumu, jo viņš domāja, ka Jēzus pret viņu izturējies bargi; un, kad Meistars viņu atkal bija uzklausījis, viņš atbildēja: “Mans dēls, kāpēc tu palaid garām iespēju baroties ar dzīvības maizi tādā dienā kā šī, lai izdabātu savai alkatīgajai dabai? Vai tu nezini, ka ebreju mantojuma likumi tiks taisnīgi piemēroti, ja tu vērsīsies ar savu sūdzību sinagogas tiesā? Vai tu neredzi, ka mans darbs ir saistīts ar pārliecināšanos, ka tu zini par savu debesu mantojumu? Vai neesi lasījis Rakstus: ‘Ir tāds, kas kļūst bagāts, būdams piesardzīgs un daudz ko sev liedzot, un šī ir viņa algas daļa: Kad viņš saka, es esmu atradis mieru un tagad varēšu pastāvīgi ēst no saviem labumiem, tomēr viņš nezina, ko laiks viņam atnesīs, un arī to, ka viņam visas šīs lietas būs jāatstāj citiem, kad viņš mirs.’ Vai neesi lasījis bausli: ‘Tev nebūs iekārot.’ Un atkal: ‘Viņi ir ēduši un piepildījuši sevi un kļuvuši trekni, un tad viņi pievērsās citiem dieviem.’ Vai esi lasījis Psalmos, ka ‘Tas Kungs ienīst alkatīgo’ un ka ‘tas mazumiņš, kas ir taisnīgajam, ir labāks par daudzu bezdievīgo bagātību.’ ‘Ja bagātība pieaug, nepieķer tai savu sirdi.’ Vai esi lasījis, kur Jeremija teica: ‘Lai bagātnieks nelielās ar savu bagātību’; un Ecēhiēls runāja patiesību, kad teica: ‘Ar savu muti viņi tēlo mīlestību, bet viņu sirdis ir pievērstas pašu savtīgajam ieguvumam.’”

165:4.9Jēzus aizsūtīja jaunekli prom, sakot viņam: “Mans dēls, ko tas tev dos, ja tu iegūsi visu pasauli un pazaudēsi savu dvēseli?”

165:4.10Citam, kas stāvēja netālu un jautāja Jēzum, kā bagātniekiem klāsies tiesas dienā, viņš atbildēja: “Es neesmu nācis tiesāt ne bagātos, ne nabagos, bet dzīves, ko cilvēki dzīvo, sēdēs tiesā pār visiem. Lai kas cits skartu bagātniekus tiesā, vismaz uz trim jautājumiem būs jāatbild visiem, kas iegūst lielu bagātību, un šie jautājumi ir:

165:4.11“1. Cik daudz bagātības tu uzkrāji?

165:4.12“2. Kā tu ieguvi šo bagātību?

165:4.13“3. Kā tu izmantoji savu bagātību?”

165:4.14Tad Jēzus iegāja savā teltī, lai brīdi atpūstos pirms vakara maltītes. Kad apustuļi bija pabeiguši kristīšanu, viņi arī atnāca un būtu runājuši ar viņu par bagātību uz zemes un dārgumiem debesīs, bet viņš gulēja.

165:5.2“Jā, Andrej, es runāšu ar jums par šiem bagātības un pašnodrošinājuma jautājumiem, bet maniem vārdiem jums, apustuļiem, jābūt nedaudz citādiem nekā tiem, kas tika teikti mācekļiem un pūlim, jo jūs esat atstājuši visu, ne tikai lai sekotu man, bet lai tiktu iesvētīti par valstības vēstnešiem. Jums jau ir vairāku gadu pieredze, un jūs zināt, ka Tēvs, kura valstību jūs sludināt, jūs nepametīs. Jūs esat veltījuši savas dzīves kalpošanai valstībai; tādēļ neraizējieties un neuztraucieties par laicīgās dzīves lietām, ko jūs ēdīsiet, un arī par savu ķermeni, ko jūs ģērbsiet. Dvēseles labklājība ir vairāk nekā ēdiens un dzēriens; progress garā ir tālu virs vajadzības pēc apģērba. Kad jūsos rodas kārdinājums šaubīties par savas maizes drošumu, vērojiet kraukļus; tie nesēj un nepļauj, tiem nav ne noliktavu, ne klēšu, un tomēr Tēvs sagādā barību ikvienam no tiem, kas to meklē. Un cik daudz vērtīgāki jūs esat par daudziem putniem! Turklāt visas jūsu raizes vai satraucošās šaubas neko nevar līdzēt, lai apmierinātu jūsu materiālās vajadzības. Kurš no jums ar raizēšanos var pielikt savam augumam vienu sprīdi vai savam mūžam vienu dienu? Tā kā šādas lietas nav jūsu rokās, kāpēc jūs ļaujaties raizpilnām domām par kādu no šīm problēmām?

165:5.3“Vērojiet lilijas, kā tās aug; tās nestrādā, nedz tās vērpj; tomēr es jums saku, pat Salamans visā savā godībā nebija tērpies kā viena no tām. Ja Dievs tā ģērbj lauka zāli, kas šodien ir dzīva un rīt tiek nopļauta un iemesta ugunī, cik daudz vairāk viņš ģērbs jūs, debesu valstības vēstnešus. Ak, jūs mazticīgie! Kad jūs no visas sirds veltāt sevi valstības evaņģēlija sludināšanai, jums nevajadzētu būt šaubu pilniem prātiem attiecībā uz sevis vai ģimeņu, ko esat atstājuši, uzturēšanu. Ja jūs patiesi atdodat savu dzīvi evaņģēlijam, jūs dzīvosiet no evaņģēlija. Ja jūs esat tikai ticīgi mācekļi, jums ir jānopelna sava maize un jāsniedz ieguldījums visu to uzturēšanā, kas māca, sludina un dziedina. Ja jūs raizējaties par savu maizi un ūdeni, ar ko tad jūs atšķiraties no pasaules tautām, kas tik cītīgi meklē šīs nepieciešamības? Veltiet sevi savam darbam, ticot, ka gan Tēvs, gan es zinām, ka jums visas šīs lietas ir vajadzīgas. Ļaujiet man jums apliecināt reizi par visām reizēm, ka, ja jūs veltīsiet savas dzīves valstības darbam, visas jūsu patiesās vajadzības tiks apmierinātas. Meklējiet lielāko, un mazākais tajā atradīsies; lūdziet debesu, un laicīgais tiks iekļauts. Ēna noteikti sekos būtībai.

165:5.4“Jūs esat tikai maza grupa, bet, ja jums būs ticība, ja jūs neklupsiet bailēs, es paziņoju, ka manam Tēvam ir labpaticis dot jums šo valstību. Jūs esat sakrājuši savus dārgumus tur, kur maks nenoveco, kur neviens zaglis nevar izlaupīt un kur neviens koda nevar iznīcināt. Un, kā es teicu ļaudīm, kur ir jūsu dārgums, tur būs arī tava sirds.

165:5.5“Bet darbā, kas ir tieši mums priekšā, un tajā, kas paliek jums pēc tam, kad es aiziešu pie Tēva, jūs tiksiet smagi pārbaudīti. Jums visiem jābūt nomodā pret bailēm un šaubām. Ikviens no jums, apjoziet sava prāta gurnus un lai jūsu lampas deg. Turiet sevi kā vīri, kas gaida savu kungu atgriežamies no kāzu dzīrēm, lai, kad viņš nāk un klauvē, jūs varētu viņam ātri atvērt. Tādi nomodā esoši kalpi ir svētīti no kunga, kurš atrod viņus uzticamus tādā lielā brīdī. Tad kungs liks saviem kalpiem apsēsties, kamēr viņš pats tiem kalpos. Patiesi, patiesi es jums saku, ka krīze ir tieši priekšā jūsu dzīvēs, un jums pienākas būt nomodā un gataviem.

165:5.6“Jūs labi saprotat, ka neviens cilvēks neļautu ielauzties savā namā, ja zinātu, kurā stundā nāks zaglis. Esiet arī jūs nomodā par sevi, jo stundā, kad vismazāk to gaidāt, un veidā, kādu nedomājat, Cilvēka Dēls aizies.”

165:5.7Dažas minūtes divpadsmitnieks sēdēja klusumā. Dažus no šiem brīdinājumiem viņi bija dzirdējuši iepriekš, bet ne tādā uzstādījumā, kāds viņiem tika prezentēts šajā reizē.

165:6.2“Pārbaudījumu laikā cilvēka dvēsele tiek atklāta; izmēģinājums atsedz to, kas patiesībā ir sirdī. Kad kalps ir pārbaudīts un pierādījies, tad nama kungs var iecelt tādu kalpu pār savu saimi un droši uzticēties šim uzticīgajam namturim, lai tas gādātu, ka viņa bērni tiek paēdināti un aprūpēti. Tāpat es drīz zināšu, kam var uzticēt manu bērnu labklājību, kad es būšu atgriezies pie Tēva. Tāpat kā nama kungs iecels īsto un pārbaudīto kalpu pār savas ģimenes lietām, tā es paaugstināšu manas valstības lietās tos, kas izturēs šīs stundas pārbaudījumus.

165:6.3“Bet, ja kalps ir kūtrs un sāk teikt savā sirdī: ‘Mans kungs kavējas nākt,’ un sāk slikti izturēties pret saviem līdzkalpiem un ēst un dzert kopā ar dzērājiem, tad tā kalpa kungs nāks laikā, kad viņš to negaida, un, atrodot viņu neuzticamu, izdzīs viņu kaunā. Tādēļ jūs darāt labi, gatavojot sevi tai dienai, kad jūs tiksiet apmeklēti pēkšņi un negaidītā veidā. Atcerieties, daudz jums ir dots; tādēļ daudz no jums tiks prasīts. Ugunīgi pārbaudījumi jums tuvojas. Man ir kristība, ar ko jātiek kristītam, un es esmu nomodā, līdz tas tiek paveikts. Jūs sludināt mieru uz zemes, bet mana misija nenesīs mieru cilvēku materiālajās lietās—vismaz ne uz laiku. Šķelšanās var būt vienīgais rezultāts tur, kur divi ģimenes locekļi tic man un trīs locekļi noraida šo evaņģēliju. Draugi, radi un mīļotie ir lemti tikt nostādīti cits pret citu evaņģēlija dēļ, ko jūs sludināt. Tiesa, katram no šiem ticīgajiem būs liels un paliekošs miers viņa paša sirdī, bet miers uz zemes neatnāks, kamēr visi nebūs gatavi ticēt un ieiet savā krāšņajā dēlības ar Dievu mantojumā. Tomēr ejiet visā pasaulē, sludinot šo evaņģēliju visām tautām, katram vīrietim, sievietei un bērnam.”

165:6.4Un tas bija noslēgums pilnai un aizņemtai sabata dienai. Nākamajā dienā Jēzus un divpadsmitnieks devās uz Perejas ziemeļu pilsētām, lai apciemotu septiņdesmitos, kas strādāja šajos reģionos Abnera uzraudzībā.