Dokuments 131: PASAULES RELIĢIJASDokuments 131
PASAULES RELIĢIJAS

131:0.1Jēzus, Gonoda un Ganīda uzturēšanās laikā Aleksandrijā jauneklis pavadīja lielu daļu sava laika un iztērēja ne mazu summu no sava tēva naudas, veidojot pasaules reliģiju mācību apkopojumu par Dievu un viņa attiecībām ar mirstīgo cilvēku. Ganīds nodarbināja vairāk nekā sešdesmit izglītotus tulkotājus, lai sagatavotu šo kopsavilkumu par pasaules reliģiskajām doktrīnām attiecībā uz Dievībām. Un šajā pierakstā ir skaidri jānorāda, ka visas šīs mācības, kas attēlo monoteismu, lielākoties tieši vai netieši bija atvasinātas no Mačiventa Melhisedeka misionāru sludināšanas, kuri devās no savas galvenās mītnes Salemā, lai izplatītu doktrīnu par vienu Dievu — Visaugstāko — līdz pat zemes malām.

131:0.2Šeit tiek piedāvāts Ganīda manuskripta kopsavilkums, kuru viņš sagatavoja Aleksandrijā un Romā un kas tika saglabāts Indijā simtiem gadu pēc viņa nāves. Viņš apkopoja šo materiālu desmit sadaļās, kā norādīts tālāk:

131:1.2“Dievs ir augstākais; viņš ir debesu un zemes Visaugstākais. Dievs ir pilnīgotais mūžības aplis, un viņš valda pār visumu visumiem. Viņš ir vienīgais debesu un zemes radītājs. Kad viņš kaut ko nolemj, tas notiek. Mūsu Dievs ir viens Dievs, un viņš ir līdzjūtīgs un žēlsirdīgs. Viss, kas ir augsts, svēts, patiess un skaists, ir līdzīgs mūsu Dievam. Visaugstākais ir debesu un zemes gaisma; viņš ir austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu Dievs.

131:1.3“Pat ja zeme izzustu, Augstākā mirdzošā seja paliktu diženumā un slavā. Visaugstākais ir pirmais un pēdējais, visa sākums un beigas. Ir tikai šis viens Dievs, un viņa vārds ir Patiesība. Dievs ir pašesošs, un viņam nepiemīt nekādas dusmas un naidīgums; viņš ir nemirstīgs un bezgalīgs. Mūsu Dievs ir visvarens un dāsns. Lai gan viņam ir daudz izpausmju, mēs pielūdzam tikai pašu Dievu. Dievs zina visu — mūsu noslēpumus un mūsu paziņojumus; viņš arī zina, ko katrs no mums ir pelnījis. Viņa varenība ir līdzvērtīga visām lietām.

131:1.4“Dievs ir miera devējs un uzticams aizstāvis visiem, kas viņu bīstas un viņam uzticas. Viņš dāvā pestīšanu visiem, kas viņam kalpo. Visa radība pastāv Visaugstākā spēkā. Viņa dievišķā mīlestība izplūst no viņa spēka svētuma, un pieķeršanās dzimst no viņa diženuma varenības. Visaugstākais ir lēmis ķermeņa un dvēseles savienību un apveltījis cilvēku ar savu garu. Tam, ko dara cilvēks, ir jābeidzas, bet tas, ko dara Radītājs, turpinās mūžīgi. Mēs iegūstam zināšanas no cilvēka pieredzes, bet gudrību mēs smeļamies no Visaugstākā apceres.

131:1.5“Dievs izlej lietu pār zemi, viņš liek saulei spīdēt pār dīgstošajiem graudiem, un viņš dod mums bagātīgu šīs dzīves labumu ražu un mūžīgo pestīšanu nākamajā pasaulē. Mūsu Dievam pieder liela autoritāte; viņa vārds ir Izcils, un viņa daba ir neizdibināma. Kad esat slims, Visaugstākais ir tas, kurš jūs dziedina. Dievs ir labestības pilns pret visiem cilvēkiem; mums nav tāda drauga kā Visaugstākais. Viņa žēlsirdība piepilda visas vietas, un viņa labestība aptver visas dvēseles. Visaugstākais ir nemainīgs; un viņš ir mūsu palīgs katrā vajadzības brīdī. Lai kur jūs pagrieztos, lai lūgtu, tur ir Visaugstākā seja un mūsu Dieva atvērtā auss. Jūs varat paslēpties no cilvēkiem, bet ne no Dieva. Dievs nav lielā attālumā no mums; viņš ir visur esošs. Dievs piepilda visas vietas un dzīvo tā cilvēka sirdī, kurš bīstas viņa svēto vārdu. Radība ir Radītājā, un Radītājs ir savā radībā. Mēs meklējam Visaugstāko un tad atrodam viņu savās sirdīs. Jūs dodaties meklēt dārgu draugu un tad atklājat viņu savā dvēselē.

131:1.6“Cilvēks, kurš pazīst Dievu, uzlūko visus cilvēkus kā vienlīdzīgus; tie ir viņa brāļi. Tie, kas ir savtīgi, tie, kas ignorē savus miesīgos brāļus, kā atalgojumu saņem tikai nogurumu. Tie, kas mīl savus līdzcilvēkus un kam ir tīras sirdis, redzēs Dievu. Dievs nekad neaizmirst sirsnību. Viņš vadīs sirdī godīgos patiesībā, jo Dievs ir patiesība.

131:1.7“Savā dzīvē gāziet maldus un uzveiciet ļaunumu ar dzīvās patiesības mīlestību. Visās attiecībās ar cilvēkiem dariet labu pret ļaunu. Kungs Dievs ir žēlsirdīgs un mīlošs; viņš ir piedodošs. Mīlēsim Dievu, jo viņš mūs pirmais ir mīlējis. Ar Dieva mīlestību un caur viņa žēlsirdību mēs tiksim izglābti. Nabadzīgie un bagātie ir brāļi. Dievs ir viņu Tēvs. To ļaunumu, ko jūs negribētu, lai jums nodara, nedariet citiem.

131:1.8“Vienmēr piesauciet viņa vārdu, un, tā kā jūs ticat viņa vārdam, tā tiks uzklausīta jūsu lūgšana. Kāds tas ir liels gods — pielūgt Visaugstāko! Visas pasaules un visumi pielūdz Visaugstāko. Un ar visām savām lūgšanām pateicieties — pacelieties, lai pielūgtu. Lūgšanu pilna pielūgsme vairās no ļauna un aizliedz grēku. Vienmēr slavēsim Visaugstākā vārdu. Cilvēks, kurš rod patvērumu Visaugstākajā, slēpj savus trūkumus no visuma. Kad jūs stāvat Dieva priekšā ar tīru sirdi, jūs kļūstat bezbailīgs visas radības priekšā. Visaugstākais ir kā mīlošs tēvs un māte; viņš patiešām mīl mūs, savus bērnus uz zemes. Mūsu Dievs mums piedos un vadīs mūsu soļus pestīšanas ceļos. Viņš paņems mūs pie rokas un vedīs pie sevis. Dievs izglābj tos, kas viņam uzticas; viņš nepiespiež cilvēku kalpot viņa vārdam.

131:1.9“Ja Visaugstākā ticība ir ienākusi jūsu sirdī, tad jūs paliksiet brīvi no bailēm visas savas dzīves dienas. Nesatraucieties bezdievīgo labklājības dēļ; nebīstieties no tiem, kas kaļ ļaunus plānus; lai dvēsele novēršas no grēka, un lieciet visu savu uzticību uz pestīšanas Dievu. Klīstošā mirstīgā nogurusī dvēsele atrod mūžīgu mieru Visaugstākā rokās; gudrais cilvēks alkst pēc dievišķā apskāviena; zemes bērns ilgojas pēc drošības Vispārējā Tēva rokās. Cēls cilvēks tiecas pēc tā augstā stāvokļa, kurā mirstīgā dvēsele saplūst ar Augstākā garu. Dievs ir taisnīgs: tos augļus, ko mēs nesaņemam no saviem sējumiem šajā pasaulē, mēs saņemsim nākamajā.”

131:2.2“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi, un visu, kas tajās. Un, lūk, viss, ko viņš radīja, bija ļoti labs. Kungs, viņš ir Dievs; nav neviena cita bez viņa ne debesīs augšā, ne uz zemes apakšā. Tāpēc mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu spēku. Zeme būs pilna Kunga atziņas, kā ūdeņi sedz jūru. Debesis sludina Dieva godību, un izplatījums rāda viņa roku darbu. Diena dienai pauž runu; nakts naktij rāda atziņu. Nav runas vai valodas, kur viņu balss nebūtu dzirdama. Kunga darbs ir liels, un gudrībā viņš ir radījis visas lietas; Kunga diženums ir neizdibināms. Viņš zina zvaigžņu skaitu; viņš tās visas sauc vārdos.

131:2.3“Kunga spēks ir liels un viņa saprašana bezgalīga. Saka Kungs: ‘Kā debesis ir augstākas par zemi, tā mani ceļi ir augstāki par jūsu ceļiem un manas domas augstākas par jūsu domām.’ Dievs atklāj dziļas un slepenas lietas, jo gaisma mīt pie viņa. Kungs ir žēlsirdīgs un vēlīgs; viņš ir lēnprātīgs un bagāts labestībā un patiesībā. Kungs ir labs un taisnīgs; lēnprātīgos viņš vadīs tiesā. Baudiet un redziet, ka Kungs ir labs! Svētīgs ir cilvēks, kas uzticas Dievam. Dievs ir mūsu patvērums un spēks, ļoti klātesošs palīgs bēdās.

131:2.4“Kunga žēlsirdība ir no mūžības uz mūžību pār tiem, kas viņu bīstas, un viņa taisnība pat līdz mūsu bērnu bērniem. Kungs ir vēlīgs un līdzjūtības pilns. Kungs ir labs pret visiem, un viņa maigā žēlsirdība ir pār visu viņa radību; viņš dziedina sagrauztas sirdis un pārsien viņu brūces. Kurp lai es eju no Dieva gara? Kurp lai es bēgu no dievišķās klātbūtnes? Tā saka Augstais un Cēlais, kas dzīvo mūžībā, kura vārds ir Svēts: ‘Es dzīvoju augstā un svētā vietā; arī pie tā, kam ir satriekta sirds un pazemīgs gars!’ Neviens nevar paslēpties no mūsu Dieva, jo viņš piepilda debesis un zemi. Lai debesis priecājas un zeme gavilē. Lai visas tautas saka: Kungs valda! Pateicieties Dievam, jo viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.

131:2.5“Debesis sludina Dieva taisnību, un visas tautas ir redzējušas viņa godību. Tas ir Dievs, kas mūs ir radījis, un ne mēs paši; mēs esam viņa tauta, viņa ganību avis. Viņa žēlsirdība ir mūžīga, un viņa patiesība paliek uz visām paaudzēm. Mūsu Dievs ir valdnieks tautu vidū. Lai zeme piepildās ar viņa godību! O, kaut cilvēki slavētu Kungu par viņa labestību un par viņa brīnišķīgajām dāvanām cilvēku bērniem!

131:2.6“Dievs ir radījis cilvēku nedaudz zemāku par dievišķo un ir vainagojis viņu ar mīlestību un žēlsirdību. Kungs zina taisnīgo ceļu, bet bezdievīgo ceļš ies bojā. Bijība pret Kungu ir gudrības sākums; Augstākā atziņa ir saprašana. Saka Visvarenais Dievs: ‘Staigā manā priekšā un esi pilnīgs.’ Neaizmirstiet, ka lepnība nāk pirms iznīcības un augstprātīgs gars pirms krišanas. Tas, kurš valda pār savu garu, ir varenāks par to, kurš ieņem pilsētu. Saka Kungs Dievs, Svētais: ‘Atgriežoties savā garīgajā mierā, jūs tiksiet izglābti; klusumā un paļāvībā būs jūsu spēks.’ Tie, kas gaida uz Kungu, atjaunos savu spēku; tie pacelsies spārnos kā ērgļi. Tie skries un nepiekusīs; tie ies un nepagurs. Kungs dos jums mieru no jūsu bailēm. Saka Kungs: ‘Nebīsties, jo es esmu ar tevi. Neizbīsties, jo es esmu tavs Dievs. Es tevi stiprināšu; es tev palīdzēšu; jā, es tevi uzturēšu ar savas taisnības labo roku.’

131:2.7“Dievs ir mūsu Tēvs; Kungs ir mūsu pestītājs. Dievs ir radījis visuma pulkus, un viņš tos visus uztur. Viņa taisnība ir kā kalni un viņa spriedums kā lieli dziļumi. Viņš liek mums dzert no savu prieku upes, un viņa gaismā mēs redzēsim gaismu. Ir labi pateikties Kungam un dziedāt slavas dziesmas Visaugstākajam; sludināt mīlošo laipnību rītā un dievišķo uzticību katru nakti. Dieva valstība ir mūžīga valstība, un viņa valdīšana paliek cauri visām paaudzēm. Kungs ir mans gans; man netrūks nenieka. Viņš mani gulda zaļās ganībās; viņš mani vada pie rāmiem ūdeņiem. Viņš atspirdzina manu dvēseli. Viņš mani vada pa taisnības ceļiem. Jā, kaut arī es staigātu nāves ēnas ielejā, es nebīšos ļauna, jo Dievs ir ar mani. Tiešām, labestība un žēlsirdība pavadīs mani visas manas dzīves dienas, un es mājošu Kunga namā mūžīgi.

131:2.8“Jahve ir manas pestīšanas Dievs; tāpēc uz dievišķo vārdu es likšu savu cerību. Es uzticēšos Kungam ar visu savu sirdi; es nepaļaušos uz savu saprašanu. Visos savos ceļos es viņu atzīšu, un viņš darīs līdzenas manas takas. Kungs ir uzticams; viņš tur savu vārdu tiem, kas viņam kalpo; taisnīgais dzīvos no savas ticības. Ja tu nedari labi, tas ir tāpēc, ka grēks guļ pie durvīm; cilvēki pļauj to ļaunumu, ko viņi ar, un to grēku, ko viņi sēj. Nesatraucies ļaundaru dēļ. Ja tu turi netaisnību savā sirdī, Kungs tevi neuzklausīs; ja tu grēko pret Dievu, tu nodari pāri arī savai dvēselei. Dievs vedīs tiesā katra cilvēka darbu ar katru apslēptu lietu, vai tā būtu laba vai ļauna. Kā cilvēks domā savā sirdī, tāds viņš ir.

131:2.9“Kungs ir tuvu visiem, kas viņu piesauc sirsnībā un patiesībā. Raudāšana var ilgt nakti, bet prieks nāk no rīta. Priecīga sirds dara labu kā zāles. Nekādu labumu Dievs neliegs tiem, kas staigā krietnumā. Bīsties Dievu un ievēro viņa baušļus, jo tas ir viss cilvēka pienākums. Tā saka Kungs, kas radīja debesis un veidoja zemi: ‘Nav cita Dieva bez manis, taisnīga Dieva un glābēja. Raugieties uz mani un topiet izglābti, visi zemes gali. Ja jūs mani meklēsiet, jūs mani atradīsiet, ja meklēsiet mani ar visu savu sirdi.’ Lēnprātīgie iemantos zemi un priecāsies par miera pārpilnību. Ikviens, kas sēj netaisnību, pļaus nelaimi; tie, kas sēj vēju, pļaus vētru.

131:2.10“‘Nāciet nu, tiesāsimies,’ saka Kungs, ‘Lai arī jūsu grēki būtu kā purpurs, tie kļūs balti kā sniegs. Lai arī tie būtu sarkani kā sārtums, tie kļūs kā vilna.’ Bet ļaunajiem nav miera; tie ir jūsu pašu grēki, kas ir aizturējuši labās lietas no jums. Dievs ir mana vaiga veselība un manas dvēseles prieks. Mūžīgais Dievs ir mans spēks; viņš ir mūsu mājvieta, un apakšā ir mūžīgās rokas. Kungs ir tuvu tiem, kam ir satriekta sirds; viņš izglābj visus, kam ir bērnišķīgs gars. Daudz ir taisnīgā cilvēka bēdu, bet Kungs viņu izglābj no tām visām. Nodod savu ceļu Kungam — uzticies viņam — un viņš to piepildīs. Tas, kurš mīt Visaugstākā slepenajā vietā, paliks Visvarenā ēnā.

131:2.11“Mīli savu tuvāko kā sevi pašu; neturi ļaunu prātu ne uz vienu cilvēku. Ko tu ienīsti, to nedari nevienam cilvēkam. Mīli savu brāli, jo Kungs ir teicis: ‘Es mīlēšu savus bērnus brīvi.’ Taisnīgo taka ir kā mirdzoša gaisma, kas spīd arvien vairāk līdz pilnīgai dienai. Tie, kas ir gudri, spīdēs kā izplatījuma spožums, un tie, kas daudzus pievērš taisnībai, kā zvaigznes mūžīgi mūžam. Lai ļaunais atstāj savu ļauno ceļu un netaisnais cilvēks savas dumpīgās domas. Saka Kungs: ‘Lai tie atgriežas pie manis, un es apžēlošos par tiem; es bagātīgi piedošu.’

131:2.12“Saka Dievs, debesu un zemes radītājs: ‘Liels miers ir tiem, kas mīl manu likumu. Mani baušļi ir: Tev būs mīlēt mani ar visu savu sirdi; tev nebūs citu dievu manā priekšā; tev nebūs Dieva vārdu nelietīgi valkāt; piemini sabata dienu, lai to svētītu; godā savu tēvu un māti; tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev nebūs iekārot.’

131:2.13“Un visiem, kas mīl Kungu augstāk par visu un savus tuvākos kā sevi pašu, debesu Dievs saka: ‘Es jūs izpirkšu no kapa; es jūs atpestīšu no nāves. Es būšu žēlsirdīgs pret jūsu bērniem, kā arī taisnīgs. Vai es neesmu teicis par savām radībām uz zemes, jūs esat dzīvā Dieva dēli? Un vai es neesmu jūs mīlējis ar mūžīgu mīlestību? Vai es neesmu aicinājis jūs kļūt līdzīgiem man un dzīvot mūžīgi kopā ar mani Paradīzē?’”

131:3.2“No tīras sirds izplūdīs prieks uz Bezgalīgo; visa mana būtība būs mierā ar šo pārmirstīgo līksmību. Mana dvēsele ir apmierinājuma pilna, un mana sirds pārplūst ar mierpilnas uzticības svētlaimi. Man nav baiļu; esmu brīvs no raizēm. Es dzīvoju drošībā, un mani ienaidnieki nevar mani satraukt. Esmu apmierināts ar savas pārliecības augļiem. Esmu atradis pieeju Nemirstīgajam viegli pieejamu. Es lūdzu par ticību, kas mani uzturētu tālajā ceļojumā; es zinu, ka ticība no viņpuses mani nepievils. Es zinu, ka maniem brāļiem veiksies, ja viņi būs piesātināti ar ticību Nemirstīgajam, to ticību, kas rada pieticību, krietnumu, gudrību, drosmi, zināšanas un neatlaidību. Atmetīsim bēdas un atteiksimies no bailēm. Ar ticību satversim patiesu taisnīgumu un īstu vīrišķību. Mācīsimies meditēt par taisnīgumu un žēlsirdību. Ticība ir cilvēka patiesā bagātība; tā ir tikuma un slavas dāvana.

131:3.3“Netaisnība ir nicināma; grēks ir pretīgs. Ļaunums ir pazemojošs, vai tas tiktu turēts domās vai īstenots darbos. Sāpes un bēdas seko ļaunuma ceļā, kā putekļi seko vējam. Laime un sirdmiers seko tīrai domāšanai un tikumīgai dzīvei, kā ēna seko materiālo lietu būtībai. Ļaunums ir nepareizi virzītas domāšanas auglis. Ir ļauni redzēt grēku tur, kur nav grēka; neredzēt grēku tur, kur ir grēks. Ļaunums ir viltus doktrīnu ceļš. Tie, kas izvairās no ļauna, redzot lietas tādas, kādas tās ir, gūst prieku, tādējādi pieņemot patiesību. Dariet galu savām ciešanām, riebjoties no grēka. Kad jūs raugāties uz Cēlo, novērsieties no grēka ar visu sirdi. Netaisnojieties par ļaunumu; nemeklējiet attaisnojumu grēkam. Ar saviem centieniem izpirkt pagātnes grēkus jūs iegūstat spēku pretoties nākotnes tieksmēm uz tiem. Atturība dzimst no nožēlas. Neatstājiet nevienu vainu neizsūdzētu Cēlajam.

131:3.4“Jautrība un prieks ir atalgojums par labi padarītiem darbiem un par godu Nemirstīgajam. Neviens cilvēks nevar jums atņemt jūsu paša prāta brīvību. Kad jūsu reliģijas ticība būs atbrīvojusi jūsu sirdi, kad prāts, tāpat kā kalns, būs nostabilizējies un nekustīgs, tad dvēseles miers plūdīs rāmi kā ūdeņu upe. Tie, kas ir pārliecināti par pestīšanu, ir uz visiem laikiem brīvi no iekāres, skaudības, naida un bagātības maldiem. Lai gan ticība ir labākas dzīves enerģija, tomēr jums ir jāizstrādā sava pestīšana ar neatlaidību. Ja jūs vēlaties būt droši par savu galīgo pestīšanu, tad pārliecinieties, ka jūs sirsnīgi cenšaties izpildīt visu taisnīgumu. Izkopiet sirds pārliecību, kas rodas no iekšienes, un tādējādi nāciet baudīt mūžīgās pestīšanas ekstāzi.

131:3.5“Neviens dievticīgais nevar cerēt sasniegt nemirstīgās gudrības apgaismību, ja paliek slinks, nolaidīgs, vājš, dīks, bezkaunīgs un savtīgs. Bet tas, kurš ir domīgs, apdomīgs, reflektējošs, dedzīgs un nopietns — pat vēl dzīvojot uz zemes —, var sasniegt dievišķās gudrības miera un brīvības augstāko apgaismību. Atcerieties, katra rīcība saņems savu atalgojumu. Ļaunums rezultējas bēdās, un grēks beidzas sopes. Prieks un laime ir labas dzīves iznākums. Pat ļaundaris bauda labvēlības laiku pirms viņa ļauno darbu pilnīgas nobriešanas, bet neizbēgami jāpienāk pilnai ļaunuma ražai. Lai neviens cilvēks nedomā vieglprātīgi par grēku, sakot savā sirdī: ‘Pārkāpuma sods mani neskars.’ Tas, ko jūs darāt, tiks darīts jums, gudrības spriedumā. Netaisnība, kas nodarīta jūsu līdzcilvēkiem, nāks atpakaļ pie jums. Radība nevar izbēgt no savu darbu likteņa.

131:3.6“Muļķis ir teicis savā sirdī: ‘Ļaunums mani nepanāks’; bet drošība tiek atrasta tikai tad, kad dvēsele alkst rājiena un prāts meklē gudrību. Gudrs cilvēks ir cēla dvēsele, kas ir draudzīga savu ienaidnieku vidū, mierīga starp nemierīgajiem un dāsna starp alkatīgajiem. Mīlestība pret sevi ir kā nezāles labā laukā. Savtīgums noved pie bēdām; pastāvīgas rūpes nogalina. Savaldīts prāts sniedz laimi. Tas ir lielākais no karotājiem, kurš uzvar un pakļauj sevi. Atturība visās lietās ir laba. Tikai tas ir pārāks cilvēks, kurš ciena tikumu un ievēro savu pienākumu. Neļaujiet dusmām un naidam jūs pārņemt. Nerunājiet skarbi ne par vienu. Apmierinātība ir lielākā bagātība. Tas, kas dots gudri, ir labi saglabāts. Nedariet citiem to, ko jūs nevēlētos, lai dara jums. Atmaksājiet labu par ļaunu; uzveiciet ļaunumu ar labo.

131:3.7“Taisnīga dvēsele ir vairāk vēlama nekā visas zemes suverenitāte. Nemirstība ir sirsnības mērķis; nāve — bezrūpīgas dzīves gals. Tie, kas ir nopietni, nemirst; bezrūpīgie ir jau miruši. Svētīgi ir tie, kam ir ieskats nemirstības stāvoklī. Tie, kas moka dzīvos, diez vai atradīs laimi pēc nāves. Nesavtīgie dodas uz debesīm, kur viņi priecājas par bezgalīgas devības svētlaimi un turpina pieaugt cēlā dāsnumā. Katrs mirstīgais, kurš domā taisnīgi, runā cēli un rīkojas nesavtīgi, ne tikai baudīs tikumu šeit, šīs īsās dzīves laikā, bet arī pēc ķermeņa sadalīšanās turpinās baudīt debesu priekus.”

131:4.2“Viņš ir lielais Dievs, visādā ziņā augstākais. Viņš ir Kungs, kurš aptver visas lietas. Viņš ir visumu visuma radītājs un vadītājs. Dievs ir viens Dievs; viņš ir viens un pats par sevi; viņš ir vienīgais. Un šis viens Dievs ir mūsu Radītājs un dvēseles pēdējais liktenis. Augstākais ir neaprakstāmi spožs; viņš ir Gaismu Gaisma. Katru sirdi un katru pasauli apgaismo šī dievišķā gaisma. Dievs ir mūsu aizstāvis — viņš stāv blakus savām radībām —, un tie, kas iemācās viņu pazīt, kļūst nemirstīgi. Dievs ir lielais enerģijas avots; viņš ir Dižā Dvēsele. Viņš īsteno vispārēju kundzību pār visu. Šis viens Dievs ir mīlošs, krāšņs un pielūdzams. Mūsu Dievs ir augstākais spēkā un mājo augstākajā mājoklī. Šī patiesā Persona ir mūžīga un dievišķa; viņš ir pirmatnējais debesu Kungs. Visi pravieši viņu ir suminājuši, un viņš sevi mums ir atklājis. Mēs viņu pielūdzam. O Augstākā Persona, būtņu avots, radības Kungs un visuma valdnieks, atklāj mums, savām radībām, to spēku, ar kuru tu paliec imanents! Dievs ir radījis sauli un zvaigznes; viņš ir gaišs, tīrs un pašesošs. Viņa mūžīgās zināšanas ir dievišķi gudras. Mūžīgajā neiekļūst ļaunums. Tā kā visums izcēlās no Dieva, viņš to atbilstoši pārvalda. Viņš ir radīšanas cēlonis, un tādēļ visas lietas ir nostiprinātas viņā.

131:4.3“Dievs ir drošs patvērums katram labam cilvēkam, kad tas ir vajadzīgs; Nemirstīgais rūpējas par visu cilvēci. Dieva pestīšana ir stipra, un viņa laipnība ir vēlīga. Viņš ir mīlošs aizstāvis, svētīts aizstāvis. Saka Kungs: ‘Es dzīvoju viņu pašu dvēselēs kā gudrības lampa. Es esmu krāšņo krāšņums un labo labestība. Kur divi vai trīs pulcējas kopā, tur esmu arī es.’ Radība nevar izbēgt no Radītāja klātbūtnes. Kungs skaita pat katra mirstīgā acu nemitīgo mirkšķināšanu; un mēs pielūdzam šo dievišķo Būtni kā mūsu neatdalāmo pavadoni. Viņš ir visu uzvarošs, dāsns, visur esošs un bezgalīgi laipns. Kungs ir mūsu valdnieks, patvērums un augstākais vadītājs, un viņa pirmatnējais gars mājo mirstīgā dvēselē. Netikuma un tikuma Mūžīgais Liecinieks mājo cilvēka sirdī. Ilgi meditēsim par pielūdzamo un dievišķo Dzīvinātāju; lai viņa gars pilnībā vada mūsu domas. No šīs nereālās pasaules ved mūs uz reālo! No tumsas ved mūs uz gaismu! No nāves vadi mūs uz nemirstību!

131:4.4“Ar sirdīm, kas attīrītas no visa naida, pielūgsim Mūžīgo. Mūsu Dievs ir lūgšanas Kungs; viņš dzird savu bērnu saucienus. Lai visi cilvēki pakļauj savu gribu viņam, Apņēmīgajam. Priecāsimies par lūgšanas Kunga devību. Padari lūgšanu par savu iekšējo draugu un pielūgsmi par savas dvēseles balstu. ‘Ja jūs mani tikai pielūgsiet mīlestībā,’ saka Mūžīgais, ‘Es došu jums gudrību mani sasniegt, jo mana pielūgsme ir tikums, kas kopīgs visām radībām.’ Dievs ir drūmo apgaismotājs un spēks tiem, kas ir nespēcīgi. Tā kā Dievs ir mūsu stiprais draugs, mums vairs nav baiļu. Mēs slavējam nekad neuzvarētā Uzvarētāja vārdu. Mēs viņu pielūdzam, jo viņš ir cilvēka uzticams un mūžīgs palīgs. Dievs ir mūsu drošais līderis un nemaldīgais ceļvedis. Viņš ir lielais debesu un zemes vecāks, kam pieder neierobežota enerģija un bezgalīga gudrība. Viņa krāšņums ir cildens un viņa skaistums dievišķs. Viņš ir visuma augstākais patvērums un nemainīgais mūžīgā likuma sargs. Mūsu Dievs ir dzīvības Kungs un visu cilvēku Mierinātājs; viņš ir cilvēces mīļotājs un palīgs tiem, kas ir bēdās. Viņš ir mūsu dzīvības devējs un cilvēku ganāmpulku Labais Gans. Dievs ir mūsu tēvs, brālis un draugs. Un mēs ilgojamies pazīt šo Dievu savā iekšējā būtībā.

131:4.5“Mēs esam iemācījušies iegūt ticību ar savu siržu ilgām. Mēs esam sasnieguši gudrību ar savu maņu savaldīšanu, un caur gudrību mēs esam pieredzējuši mieru Augstākajā. Tas, kurš ir ticības pilns, pielūdz patiesi, kad viņa iekšējais es ir vērsts uz Dievu. Mūsu Dievs valkā debesis kā apmetni; viņš apdzīvo arī pārējos sešus plaši izplestos visumus. Viņš ir augstākais pār visu un visā. Mēs lūdzam Kungam piedošanu par visiem mūsu pārkāpumiem pret līdzcilvēkiem; un mēs atbrīvotu savu draugu no tā ļaunuma, ko viņš mums nodarījis. Mūsu garam riebjas viss ļaunais; tāpēc, ak Kungs, atbrīvo mūs no visiem grēka traipiem. Mēs lūdzam Dievu kā mierinātāju, aizstāvi un glābēju — to, kurš mūs mīl.

131:4.6“Visuma Glabātāja gars ienāk vienkāršās radības dvēselē. Tas cilvēks ir gudrs, kurš pielūdz Vienu Dievu. Tiem, kas tiecas pēc pilnības, patiešām ir jāpazīst Kungs Augstākais. Nekad nebīstas tas, kurš pazīst Augstākā svētlaimīgo drošību, jo Augstākais saka tiem, kas viņam kalpo: ‘Nebīstieties, jo es esmu ar jums.’ Apredzības Dievs ir mūsu Tēvs. Dievs ir patiesība. Un tā ir Dieva vēlme, lai viņa radības viņu saprastu — pilnībā iepazītu patiesību. Patiesība ir mūžīga; tā uztur visumu. Mūsu augstākajai vēlmei ir jābūt savienībai ar Augstāko. Lielais Vadītājs ir visu lietu ģenerators — viss attīstās no viņa. Un šī ir pienākuma summa: Lai neviens cilvēks nedara otram to, kas būtu pretīgs viņam pašam; nelolojiet ļaunprātību, nesitiet to, kurš sit jūs, uzveiciet dusmas ar žēlsirdību un uzveiciet naidu ar labvēlību. Un tas viss mums būtu jādara, jo Dievs ir laipns draugs un vēlīgs tēvs, kurš atlaiž visus mūsu zemes pārkāpumus.

131:4.7“Dievs ir mūsu Tēvs, zeme mūsu māte un visums mūsu dzimšanas vieta. Bez Dieva dvēsele ir gūstekne; Dieva iepazīšana atbrīvo dvēseli. Meditējot par Dievu, savienojoties ar viņu, nāk atbrīvošana no ļaunuma ilūzijām un galīgā pestīšana no visām materiālajām važām. Kad cilvēks saritinās telpu kā ādas gabalu, tad pienāks gals ļaunumam, jo cilvēks ir atradis Dievu. Ak, Dievs, glāb mūs no trīskāršā elles posta — iekāres, dusmām un alkatības! Ak dvēsele, apjoz sevi nemirstības gara cīņai! Kad pienāk mirstīgās dzīves gals, nevilcinies atstāt šo ķermeni piemērotākai un skaistākai formai un pamosties Augstākā un Nemirstīgā valstībās, kur nav baiļu, bēdu, bada, slāpju vai nāves. Pazīt Dievu nozīmē pārgriezt nāves saites. Dievu zinoša dvēsele paceļas visumā kā krējums parādās piena virspusē. Mēs pielūdzam Dievu, visu darītāju, Dižo Dvēseli, kurš vienmēr sēž savu radību sirdī. Un tiem, kas zina, ka Dievs ir tronī cilvēka sirdī, ir lemts kļūt līdzīgiem viņam — nemirstīgiem. Ļaunums ir jāatstāj šajā pasaulē, bet tikums seko dvēselei uz debesīm.

131:4.8“Tikai ļaunie saka: Visumam nav ne patiesības, ne valdnieka; tas bija paredzēts tikai mūsu iekārēm. Šādas dvēseles ir maldinātas ar sava intelekta maziskumu. Tāpēc tās nododas savu iekāru baudīšanai un atņem savām dvēselēm tikuma priekus un taisnīguma baudas. Kas var būt lielāks par pestīšanas no grēka piedzīvošanu? Cilvēks, kurš ir redzējis Augstāko, ir nemirstīgs. Cilvēka miesīgie draugi nevar pārdzīvot nāvi; vienīgi tikums staigā cilvēkam blakus, viņam ceļojot arvien tālāk uz Paradīzes līksmajiem un saules apspīdētajiem laukiem.”

131:5.2“Visas lietas nāk no Viena Dieva un pieder viņam — visgudrajam, labajam, taisnīgajam, svētajam, mirdzošajam un krāšņajam. Šis, mūsu Dievs, ir visa spožuma avots. Viņš ir Radītājs, visu labo nodomu Dievs un visuma taisnīguma aizstāvis. Gudrais dzīves kurss ir rīkoties saskaņā ar patiesības garu. Dievs ir visu redzošs, un viņš uzlūko gan ļauno ļaunos darbus, gan taisnīgo labos darbus; mūsu Dievs vēro visu ar zibošu aci. Viņa pieskāriens ir dziedināšanas pieskāriens. Kungs ir visvarens labdaris. Dievs izstiepj savu labvēlīgo roku gan pret taisnīgajiem, gan pret ļaunajiem. Dievs nodibināja pasauli un noteica atalgojumu par labu un par ļaunu. Visgudrais Dievs ir apsolījis nemirstību dievbijīgām dvēselēm, kas domā tīri un rīkojas taisnīgi. Kā jūs visaugstākajā mērā vēlaties, tādi jūs būsiet. Saules gaisma ir kā gudrība tiem, kas saskata Dievu visumā.

131:5.3“Slavējiet Dievu, meklējot Gudrā prieku. Pielūdziet gaismas Dievu, priecīgi staigājot pa ceļiem, ko noteikusi viņa atklātā reliģija. Ir tikai viens Augstākais Dievs, Gaismu Kungs. Mēs pielūdzam to, kurš radīja ūdeņus, augus, dzīvniekus, zemi un debesis. Mūsu Dievs ir Kungs, vislabvēlīgākais. Mēs pielūdzam visskaistāko, dāsno Nemirstīgo, kas apveltīts ar mūžīgu gaismu. Dievs ir vistālāk no mums un tajā pašā laikā vistuvāk mums, jo viņš mājo mūsu dvēselēs. Mūsu Dievs ir dievišķais un vissvētākais Paradīzes Gars, un tomēr viņš ir draudzīgāks cilvēkam nekā visdraudzīgākā no visām radībām. Dievs mums visvairāk palīdz šajā vislielākajā no visām nodarbēm — viņa paša iepazīšanā. Dievs ir mūsu vispielūdzamākais un taisnīgākais draugs; viņš ir mūsu gudrība, dzīvība un dvēseles un ķermeņa spars. Ar mūsu labo domāšanu gudrais Radītājs ļaus mums pildīt viņa gribu, tādējādi sasniedzot visa tā realizāciju, kas ir dievišķi pilnīgs.

131:5.4“Kungs, māci mums, kā dzīvot šo dzīvi miesā, gatavojoties nākamajai gara dzīvei. Runā uz mums, Kungs, un mēs darīsim tavu pavēli. Māci mums labos ceļus, un mēs iesim pareizi. Piešķir mums, lai mēs varētu sasniegt savienību ar tevi. Mēs zinām, ka tā reliģija ir pareiza, kas ved uz savienību ar taisnīgumu. Dievs ir mūsu gudrā daba, labākā doma un taisnīgā rīcība. Lai Dievs mums piešķir vienotību ar dievišķo garu un nemirstību sevī!

131:5.5“Šī Gudrā reliģija attīra ticīgo no katras ļaunas domas un grēcīga darba. Es noliecos debesu Dieva priekšā nožēlā, ja esmu aizvainojis domās, vārdos vai darbos — tīši vai netīši —, un es piedāvāju lūgšanas par žēlsirdību un slavu par piedošanu. Es zinu, kad es izsūdzu grēkus, ja es apņemos vairs nedarīt ļauno, ka grēks tiks izņemts no manas dvēseles. Es zinu, ka piedošana noņem grēka saites. Tie, kas dara ļaunu, saņems sodu, bet tie, kas seko patiesībai, baudīs mūžīgās pestīšanas svētlaimi. Caur žēlastību satver mūs un kalpo ar glābjošu spēku mūsu dvēselēm. Mēs pieprasām žēlsirdību, jo mēs tiecamies sasniegt pilnību; mēs gribētu būt līdzīgi Dievam.”

131:6.2“Debesu Kungs ir augstākais. Tie, kas izdara grēku, neuzkāps augšā, bet tie, kas staigā taisnības ceļus, atradīs vietu debesīs. Mēs esam pārliecināti par dzīvi pēcnāvē, ja zinām patiesību. Cilvēka dvēsele var pacelties uz augstākajām debesīm, lai tur attīstītu savu patieso garīgo dabu, lai sasniegtu pilnību. Debesu stāvoklis atbrīvo cilvēku no grēka verdzības un ieved viņu galīgajās svētlaimēs; taisnīgais cilvēks jau ir pieredzējis grēka un visu ar to saistīto ciešanu beigas. Es ir cilvēka neuzvaramais ienaidnieks, un es izpaužas kā cilvēka četras lielākās kaislības: dusmas, lepnība, viltus un alkatība. Cilvēka lielākā uzvara ir sevis iekarošana. Kad cilvēks raugās uz Dievu pēc piedošanas un kad viņš uzdrošinās baudīt šādu brīvību, viņš tādējādi tiek atbrīvots no bailēm. Cilvēkam vajadzētu ceļot cauri dzīvei, izturoties pret savām līdzradībām tā, kā viņš vēlētos, lai izturas pret viņu.”

131:7.2“Saka Kungs: ‘Jūs visi esat mana dievišķā spēka saņēmēji; visi cilvēki bauda manu žēlsirdības kalpošanu. Es gūstu lielu prieku taisnīgu cilvēku vairošanā visā zemē. Gan dabas skaistumā, gan cilvēku tikumos Debesu Princis cenšas atklāt sevi un parādīt savu taisnīgo dabu. Tā kā senie ļaudis nezināja manu vārdu, es izpaudu sevi, piedzimstot pasaulē kā redzama eksistence, un izcietu tādu pazemojumu pat, lai cilvēks neaizmirstu manu vārdu. Es esmu debesu un zemes radītājs; saule un mēness, un visas zvaigznes paklausa manai gribai. Es esmu visu radību valdnieks uz sauszemes un četrās jūrās. Lai gan es esmu liels un augstākais, tomēr es ņemu vērā nabadzīgākā cilvēka lūgšanu. Ja kāda radība mani pielūgs, es dzirdēšu viņas lūgšanu un piepildīšu viņas sirds vēlēšanos.’

131:7.3“‘Katru reizi, kad cilvēks padodas raizēm, viņš sper vienu soli prom no savas sirds gara vadības.’ Lepnība aizsedz Dievu. Ja vēlaties saņemt debesu palīdzību, atmetiet savu lepnību; katrs lepnības mats aizsedz glābjošo gaismu, tā sakot, ar lielu mākoni. Ja jūs neesat kārtībā iekšēji, ir bezjēdzīgi lūgt par to, kas ir ārpusē. ‘Ja es dzirdu jūsu lūgšanas, tas ir tāpēc, ka jūs nākat manā priekšā ar tīru sirdi, brīvu no meliem un liekulības, ar dvēseli, kas atspoguļo patiesību kā spogulis. Ja jūs vēlaties iegūt nemirstību, atstājiet pasauli un nāciet pie manis.’”

131:8.2“Cik tīrs un mierīgs ir Augstākais, un tomēr cik spēcīgs un varens, cik dziļš un neizdibināms! Šis debesu Dievs ir visu lietu godātais sencis. Ja jūs pazīstat Mūžīgo, jūs esat apgaismoti un gudri. Ja jūs nepazīstat Mūžīgo, tad nezināšana izpaužas kā ļaunums, un tādējādi rodas grēka kaislības. Šī brīnumainā Būtne eksistēja, pirms bija debesis un zeme. Viņš ir patiesi garīgs; viņš stāv viens un nemainās. Viņš patiešām ir pasaules māte, un visa radība kustas ap viņu. Šis Lielais piešķir sevi cilvēkiem un tādējādi ļauj viņiem izcelties un izdzīvot. Pat ja kādam ir tikai nedaudz zināšanu, viņš joprojām var staigāt Augstākā ceļus; viņš var pielāgoties debesu gribai.

131:8.3“Visi patiesas kalpošanas labie darbi nāk no Augstākā. Visas lietas ir atkarīgas no Lielā Avota dzīvībai. Lielais Augstākais nemeklē atzinību par savām veltēm. Viņš ir augstākais spēkā, tomēr viņš paliek apslēpts mūsu skatienam. Viņš nemitīgi pārveido savas īpašības, pilnveidojot savas radības. Debesu Saprāts ir lēns un pacietīgs savos nodomos, bet drošs par saviem sasniegumiem. Augstākais pārklāj visumu un uztur to visu. Cik liela un varena ir viņa pārpilnā ietekme un pievilkšanas spēks! Patiesa labestība ir kā ūdens, jo tā svētī visu un nekaitē nekam. Un tāpat kā ūdens, patiesa labestība meklē zemākās vietas, pat tos līmeņus, no kuriem citi izvairās, un tas ir tāpēc, ka tā ir radniecīga Augstākajam. Augstākais rada visas lietas, dabā tās barojot un garā tās pilnveidojot. Un tas ir noslēpums, kā Augstākais veicina, aizsargā un pilnveido radību, to nepiespiežot. Viņš vada un virza, bet bez sevis uzspiešanas. Viņš kalpo progresam, bet bez dominēšanas.

131:8.4“Gudrs cilvēks universalizē savu sirdi. Nedaudz zināšanu ir bīstama lieta. Tiem, kas tiecas pēc diženuma, jāmācās sevi pazemot. Radīšanā Augstākais kļuva par pasaules māti. Pazīt savu māti nozīmē atzīt savu dēlību. Tas ir gudrs cilvēks, kurš uzlūko visas daļas no kopuma viedokļa. Attieciniet sevi uz katru cilvēku, it kā jūs būtu viņa vietā. Atlīdziniet pārestību ar laipnību. Ja jūs mīlēsiet cilvēkus, viņi tuvosies jums — jums nebūs grūtību viņus iegūt.

131:8.5“Lielais Augstākais ir visu caurstrāvojošs; viņš ir pa kreisi un pa labi; viņš atbalsta visu radību un mājo visās patiesās būtnēs. Jūs nevarat atrast Augstāko, ne arī jūs varat doties uz vietu, kur viņa nav. Ja cilvēks atzīst savu ceļu ļaunumu un no sirds nožēlo grēku, tad viņš var meklēt piedošanu; viņš var izbēgt no soda; viņš var pārvērst nelaimi svētībā. Augstākais ir drošs patvērums visai radībai; viņš ir cilvēces sargs un glābējs. Ja jūs viņu meklēsiet katru dienu, jūs viņu atradīsiet. Tā kā viņš var piedot grēkus, viņš patiešām ir visdārgākais visiem cilvēkiem. Vienmēr atcerieties, ka Dievs neatalgo cilvēku par to, ko viņš dara, bet par to, kas viņš ir; tāpēc jums vajadzētu sniegt palīdzību saviem līdzcilvēkiem bez domām par atalgojumu. Dariet labu bez domām par labumu sev.

131:8.6“Tie, kas zina Mūžīgā likumus, ir gudri. Dievišķā likuma nezināšana ir posts un katastrofa. Tie, kas zina Dieva likumus, ir brīvdomīgi. Ja jūs pazīstat Mūžīgo, pat ja jūsu ķermenis iet bojā, jūsu dvēsele izdzīvos gara kalpošanā. Jūs esat patiesi gudri, kad atzīstat savu nenozīmīgumu. Ja jūs paliksiet Mūžīgā gaismā, jūs baudīsiet Augstākā apgaismību. Tie, kas velta savas personas kalpošanai Augstākajam, ir priecīgi šajos Mūžīgā meklējumos. Kad cilvēks mirst, gars sāk savu tālo lidojumu lielajā mājupceļā.”

131:9.2“Ko Debesis ieceļ, tas ir bez kļūdām. Patiesība ir reāla un dievišķa. Viss rodas Debesīs, un Lielās Debesis nepieļauj kļūdas. Debesis ir iecēlušas daudzus padotos, lai palīdzētu mācīt un celt zemākās radības. Liels, ļoti liels ir Viens Dievs, kurš valda pār cilvēku no augšienes. Dievs ir majestātisks spēkā un bijājams tiesā. Bet šis Lielais Dievs ir piešķīris morālo sajūtu pat daudziem zemākiem cilvēkiem. Debesu dāsnums nekad nebeidzas. Labvēlība ir Debesu izmeklētākā dāvana cilvēkiem. Debesis ir piešķīrušas savu cēlumu cilvēka dvēselei; cilvēka tikumi ir šīs Debesu cēluma dāvanas auglis. Lielās Debesis ir visu izšķirošas un iet ar cilvēku visās viņa darīšanās. Un mēs darām labi, kad saucam Lielās Debesis par savu Tēvu un savu Māti. Ja mēs tādējādi esam savu dievišķo senču kalpi, tad mēs ar paļāvību varam lūgt Debesis. Vienmēr un visā stāvēsim bijībā Debesu majestātes priekšā. Mēs atzīstam, ak Dievs, Visaugstākais un suverēnais Valdniek, ka tiesa ir tavā ziņā un ka visa žēlsirdība izplūst no dievišķās sirds.

131:9.3“Dievs ir ar mums; tāpēc mums sirdīs nav baiļu. Ja manī tiek atrasts kāds tikums, tā ir Debesu izpausme, kas mājo kopā ar mani. Bet šīs Debesis manī bieži izvirza smagas prasības manai ticībai. Ja Dievs ir ar mani, es esmu apņēmies nešaubīties savā sirdī. Ticībai jābūt ļoti tuvu lietu patiesībai, un es neredzu, kā cilvēks var dzīvot bez šīs labās ticības. Labs un ļauns nepiemeklē cilvēkus bez iemesla. Debesis rīkojas ar cilvēka dvēseli saskaņā ar savu mērķi. Kad atrodat sevi kļūdāmies, nevilcinieties atzīt savu kļūdu un esiet ātri, lai to labotu.

131:9.4“Gudrs cilvēks ir aizņemts ar patiesības meklēšanu, nevis ar vienkāršas iztikas meklēšanu. Sasniegt Debesu pilnību ir cilvēka mērķis. Pārāks cilvēks nododas pašpielāgošanai, un viņš ir brīvs no raizēm un bailēm. Dievs ir ar jums; nešaubieties savā sirdī. Katram labam darbam ir sava atlīdzība. Pārāks cilvēks nekurn pret Debesīm un netur ļaunu prātu uz cilvēkiem. Ko jūs nevēlaties, lai dara jums, nedariet citiem. Lai līdzjūtība ir daļa no katra soda; visos veidos centieties padarīt sodu par svētību. Tāds ir Lielo Debesu ceļš. Kamēr visām radībām ir jāmirst un jāatgriežas zemē, cēla cilvēka gars dodas prom, lai tiktu parādīts augšā un paceltos uz galīgā spožuma krāšņo gaismu.”

131:10.2“Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs, un jums viņš jāmīl ar visu savu prātu un sirdi, kamēr jūs darāt visu iespējamo, lai mīlētu visus viņa bērnus tā, kā jūs mīlat sevi. Šis viens Dievs ir mūsu debesu Tēvs, kurā viss pastāv un kurš ar savu garu mājo katrā patiesā cilvēka dvēselē. Un mums, kas esam Dieva bērni, vajadzētu iemācīties nodot savu dvēseļu glabāšanu viņam kā uzticamam Radītājam. Ar mūsu debesu Tēvu visas lietas ir iespējamas. Tā kā viņš ir Radītājs, kurš radījis visas lietas un visas būtnes, tas nevarētu būt citādi. Lai gan mēs nevaram redzēt Dievu, mēs varam viņu pazīt. Un, ik dienas dzīvojot debesu Tēva gribu, mēs varam viņu atklāt saviem līdzcilvēkiem.

131:10.3“Dieva rakstura dievišķajām bagātībām jābūt bezgalīgi dziļām un mūžīgi gudrām. Mēs nevaram izdibināt Dievu ar zināšanām, bet mēs varam viņu pazīt savās sirdīs caur personīgu pieredzi. Lai gan viņa taisnīgums var būt neizdibināms, viņa žēlsirdību var saņemt vispazemīgākā būtne uz zemes. Kamēr Tēvs piepilda visumu, viņš dzīvo arī mūsu sirdīs. Cilvēka prāts ir cilvēcisks, mirstīgs, bet cilvēka gars ir dievišķs, nemirstīgs. Dievs ir ne tikai visvarens, bet arī visgudrs. Ja mūsu zemes vecāki, būdami ar ļaunu noslieci, prot mīlēt savus bērnus un dāvāt tiem labas dāvanas, cik daudz vairāk labajam Tēvam debesīs jāprot gudri mīlēt savus bērnus uz zemes un dāvāt tiem piemērotas svētības.

131:10.4“Tēvs debesīs nepieļaus, ka iet bojā kaut viens bērns uz zemes, ja tam bērnam ir vēlme atrast Tēvu un viņš patiesi ilgojas būt līdzīgs viņam. Mūsu Tēvs mīl pat ļaunos un vienmēr ir laipns pret nepateicīgajiem. Ja vairāk cilvēku varētu tikai uzzināt par Dieva labestību, viņi noteikti tiktu vadīti nožēlot savus ļaunos ceļus un atstāt visu zināmo grēku. Visas labās lietas nāk no gaismas Tēva, kurā nav mainības, ne pārmaiņu ēnas. Patiesā Dieva gars ir cilvēka sirdī. Viņš ir iecerējis, lai visi cilvēki būtu brāļi. Kad cilvēki sāk meklēt Dievu, tas ir pierādījums tam, ka Dievs viņus ir atradis un ka viņi meklē zināšanas par viņu. Mēs dzīvojam Dievā, un Dievs mājo mūsos.

131:10.5“Es vairs neapmierināšos ar ticību, ka Dievs ir visas manas tautas Tēvs; es turpmāk ticēšu, ka viņš ir arī mans Tēvs. Vienmēr es centīšos pielūgt Dievu ar Patiesības Gara palīdzību, kurš ir mans palīgs, kad esmu kļuvis patiesi Dievu zinošs. Bet vispirms es praktizēšu Dieva pielūgšanu, mācoties pildīt Dieva gribu uz zemes; tas ir, es darīšu visu iespējamo, lai izturētos pret katru savu līdzmirstīgo tieši tā, kā es domāju, ka Dievs vēlētos, lai pret viņu izturas. Un, kad mēs dzīvojam šādu dzīvi miesā, mēs varam lūgt Dievam daudzas lietas, un viņš dos mums mūsu siržu vēlēšanos, lai mēs būtu labāk sagatavoti kalpot saviem līdzcilvēkiem. Un visa šī mīlošā kalpošana Dieva bērniem paplašina mūsu spēju saņemt un piedzīvot debesu priekus, debesu gara kalpošanas augstās baudas.

131:10.6“Es katru dienu pateikšos Dievam par viņa neizsakāmajām dāvanām; es slavēšu viņu par viņa brīnišķīgajiem darbiem cilvēku bērniem. Man viņš ir Visvarenais, Radītājs, Spēks un Žēlsirdība, bet vislabākais no visa, viņš ir mans gara Tēvs, un kā viņa zemes bērns es kādreiz došos viņu redzēt. Un mans skolotājs ir teicis, ka, meklējot viņu, es kļūšu līdzīgs viņam. Ar ticību Dievam es esmu sasniedzis mieru ar viņu. Šī mūsu jaunā reliģija ir ļoti pilna prieka, un tā rada ilgstošu laimi. Esmu pārliecināts, ka būšu uzticams līdz pat nāvei un ka es noteikti saņemšu mūžīgās dzīvības vainagu.

131:10.7“Es mācos pārbaudīt visas lietas un pieturēties pie tā, kas ir labs. Ko es gribu, lai cilvēki dara man, to es darīšu saviem līdzcilvēkiem. Ar šo jauno ticību es zinu, ka cilvēks var kļūt par Dieva dēlu, bet tas dažreiz mani biedē, kad es apstājos, lai padomātu, ka visi cilvēki ir mani brāļi, bet tam ir jābūt patiesībai. Es neredzu, kā es varu priecāties par Dieva tēvību, kamēr es atsakos pieņemt cilvēku brālību. Ikviens, kurš piesauc Kunga vārdu, tiks izglābts. Ja tas ir tiesa, tad visiem cilvēkiem ir jābūt maniem brāļiem.

131:10.8“Turpmāk es darīšu savus labos darbus slepenībā; es arī lūgšu visvairāk, kad būšu vienatnē. Es netiesāšu, lai es nebūtu netaisnīgs pret saviem līdzcilvēkiem. Es iemācīšos mīlēt savus ienaidniekus; es vēl neesmu patiesi apguvis šo praksi būt līdzīgam Dievam. Lai gan es redzu Dievu šajās citās reliģijās, es atrodu viņu ‘mūsu reliģijā’ kā skaistāku, mīlošāku, žēlsirdīgāku, personiskāku un pozitīvāku. Bet visvairāk par visu, šī lielā un krāšņā Būtne ir mans garīgais Tēvs; es esmu viņa bērns. Un ne ar kādiem citiem līdzekļiem kā vien ar manu godīgo vēlmi būt līdzīgam viņam, es galu galā atradīšu viņu un mūžīgi kalpošu viņam. Beidzot man ir reliģija ar Dievu, brīnišķīgu Dievu, un viņš ir mūžīgās pestīšanas Dievs.”