Dokuments 120: MIHAILA DĀVĀŠANA URANTIJĀDokuments 120
MIHAILA DĀVĀŠANA URANTIJĀ

120:0.1Gabriēla norīkots, lai uzraudzītu Mihaila dzīves pārstāstu, kad viņš atradās uz Urantijas un mirstīgās miesas līdzībā, es, atklāsmes komisijas Melhisedeks vadītājs, kam uzticēts šis uzdevums, esmu pilnvarots sniegt šo stāstījumu par noteiktiem notikumiem, kas tieši bija pirms Radītāja Dēla ierašanās uz Urantijas, lai uzsāktu savas visuma dāvāšanas pieredzes noslēdzošo fāzi. Dzīvot tādas identiskas dzīves, kādas viņš uzliek savas radīšanas saprātīgajām būtnēm, tādējādi dāvājot sevi savu dažādo radīto būtņu kārtu līdzībā, ir daļa no cenas, kas katram Radītājam Dēlam jāmaksā par pilnīgu un augstāko suverenitāti pār savu paša radīto lietu un būtņu visumu.

120:0.2Pirms notikumiem, kurus es tūlīt aprakstīšu, Nebadonas Mihails bija dāvājis sevi sešas reizes sešu dažādu savu daudzveidīgo saprātīgo būtņu radīšanas kārtu līdzībā. Tad viņš sagatavojās nolaisties uz Urantijas mirstīgās miesas līdzībā, kas ir viņa saprātīgo gribas radību zemākā kārta, un kā tāds materiālās valstības cilvēks izpildīt pēdējo cēlienu drāmā par visuma suverenitātes iegūšanu saskaņā ar visumu visuma dievišķo Paradīzes Valdnieku mandātiem.

120:0.3Katras šīs iepriekšējās dāvāšanas gaitā Mihails ne tikai ieguva vienas savu radīto būtņu grupas galīgo pieredzi, bet viņš arī ieguva būtisku pieredzi sadarbībā ar Paradīzi, kas pati par sevi un pati no sevis vēl vairāk veicinātu viņa kļūšanu par sava paša radītā visuma suverēnu. Jebkurā brīdī visā pagājušajā lokālā visuma laikā Mihails varēja pasludināt personīgo suverenitāti kā Radītājs Dēls un kā Radītājs Dēls varēja valdīt pār savu visumu pēc savas izvēles. Šādā gadījumā Emanuēls un asociētie Paradīzes Dēli būtu atstājuši visumu. Bet Mihails nevēlējās valdīt Nebadonā tikai ar savām izolētajām tiesībām kā Radītājs Dēls. Viņš vēlējās pacelties caur faktisku pieredzi sadarbības pakļautībā Paradīzes Trīsvienībai uz to augsto vietu visuma statusā, kur viņš kļūtu kvalificēts valdīt pār savu visumu un pārvaldīt tā lietas ar tādu ieskata pilnību un izpildes gudrību, kas kādreiz būs raksturīga Augstākās Būtnes cildenajai valdīšanai. Viņš tiecās nevis pēc valdīšanas pilnības kā Radītājs Dēls, bet pēc administrācijas augstākuma kā visuma gudrības un Augstākās Būtnes dievišķās pieredzes iemiesojums.

120:0.4Tādēļ Mihailam bija divkāršs mērķis, veicot šīs septiņas dāvāšanas dažādām savu visuma radību kārtām: Pirmkārt, viņš pabeidza nepieciešamo pieredzi radību izpratnē, kas tiek prasīta no visiem Radītājiem Dēliem, pirms tie uzņemas pilnīgu suverenitāti. Jebkurā laikā Radītājs Dēls var valdīt pār savu visumu ar savām tiesībām, bet viņš var valdīt kā Paradīzes Trīsvienības augstākais pārstāvis tikai pēc tam, kad ir izgājis cauri septiņām visuma radību dāvāšanām. Otrkārt, viņš tiecās pēc privilēģijas pārstāvēt Paradīzes Trīsvienības maksimālo autoritāti, kuru var īstenot lokāla visuma tiešā un personīgā pārvaldē. Attiecīgi Mihails katras savas visuma dāvāšanas pieredzes laikā veiksmīgi un pieņemami brīvprātīgi pakļāva sevi dažādi veidotajām Paradīzes Trīsvienības personu daudzveidīgo asociāciju gribām. Tas ir, pirmajā dāvāšanā viņš bija pakļauts Tēva, Dēla un Gara apvienotajai gribai; otrajā dāvāšanā – Tēva un Dēla gribai; trešajā dāvāšanā – Tēva un Gara gribai; ceturtajā dāvāšanā – Dēla un Gara gribai; piektajā dāvāšanā – Bezgalīgā Gara gribai; sestajā dāvāšanā – Mūžīgā Dēla gribai; un septītās un pēdējās dāvāšanas laikā uz Urantijas – Vispārējā Tēva gribai.

120:0.5Tādēļ Mihails savā personīgajā suverenitātē apvieno vispārējo Radītāju septiņkārtīgo fāžu dievišķo gribu ar sava lokālā visuma radību izprotošo pieredzi. Tādējādi viņa administrācija ir kļuvusi par lielākā iespējamā spēka un autoritātes pārstāvi, lai gan atbrīvota no visiem patvaļīgiem pieņēmumiem. Viņa spēks ir neierobežots, jo tas ir atvasināts no pieredzējušas asociācijas ar Paradīzes Dievībām; viņa autoritāte ir neapšaubāma, ciktāl tā tika iegūta caur faktisku pieredzi visuma radību līdzībā; viņa suverenitāte ir augstākā, jo tā vienlaikus iemieso Paradīzes Dievības septiņkārtīgo skatījumu ar laika un telpas radības skatījumu.

120:0.6Noteicis savas pēdējās dāvāšanas laiku un izvēlējies planētu, uz kuras notiks šis ārkārtējais notikums, Mihails noturēja parasto pirmsdāvāšanas apspriedi ar Gabriēlu un tad stājās sava vecākā brāļa un Paradīzes padomdevēja Emanuēla priekšā. Visas visuma pārvaldes pilnvaras, kas iepriekš nebija piešķirtas Gabriēlam, Mihails tagad nodeva Emanuēla gādībā. Un tieši pirms Mihaila aizbraukšanas uz Urantijas iemiesošanos Emanuēls, pieņemot visuma aizbildniecību Urantijas dāvāšanas laikā, sāka sniegt dāvāšanas padomus, kas kalpotu par iemiesošanās ceļvedi Mihailam, kad viņš drīzumā uzaugtu uz Urantijas kā valstības mirstīgais.

120:0.7Šajā sakarā ir jāpatur prātā, ka Mihails bija izvēlējies izpildīt šo dāvāšanu mirstīgās miesas līdzībā, pakļaujoties Paradīzes Tēva gribai. Radītājam Dēlam nebija vajadzīgas instrukcijas ne no viena, lai īstenotu šo iemiesošanos ar vienīgo mērķi sasniegt visuma suverenitāti, bet viņš bija uzsācis Augstākā atklāsmes programmu, kas ietvēra sadarbības funkcionēšanu ar Paradīzes Dievību daudzveidīgajām gribām. Tādējādi viņa suverenitāte, kad tā beidzot un personīgi tiks iegūta, faktiski visaptveroši ietvers Dievības septiņkārtīgo gribu, kā tā kulminē Augstākajā. Tāpēc viņu sešas reizes iepriekš bija instruējuši dažādu Paradīzes Dievību un to asociāciju personīgie pārstāvji; un tagad viņu instruēja Dienu Savienotājs, Paradīzes Trīsvienības vēstnieks lokālajā Nebadonas visumā, rīkojoties Vispārējā Tēva vārdā.

120:0.8Bija tūlītējas priekšrocības un milzīgas kompensācijas, kas izrietēja no šī varenā Radītāja Dēla gatavības vēlreiz brīvprātīgi pakļauties Paradīzes Dievību gribai, šoreiz – Vispārējā Tēva gribai. Ar šo lēmumu īstenot šādu asociatīvu pakļautību Mihails šajā iemiesošanās reizē piedzīvotu ne tikai mirstīgā cilvēka dabu, bet arī visu Paradīzes Tēva gribu. Un vēl vairāk, viņš varēja uzsākt šo unikālo dāvāšanu ar pilnīgu pārliecību, ne tikai ka Emanuēls īstenos pilnu Paradīzes Tēva autoritāti viņa visuma pārvaldē viņa prombūtnes laikā Urantijas dāvāšanā, bet arī ar mierinošu apziņu, ka supervisuma Mūžsenie bija lēmuši par viņa valstības drošību visā dāvāšanas periodā.

120:0.9Un šī bija vide tam nozīmīgajam gadījumam, kad Emanuēls pasniedza septītās dāvāšanas pilnvarojumu. Un no šī Emanuēla pirmsdāvāšanas uzdevuma visuma valdniekam, kurš vēlāk kļuva par Jēzu no Nācaretes (Kristu Mihailu) uz Urantijas, man ir atļauts sniegt šādus fragmentus:

120:1.2“Katra savas iepriekšējās dāvāšanas laikā tu esi brīvprātīgi izvēlējies pakļaut sevi trīs Paradīzes Dievību un to dievišķo savstarpējo asociāciju gribai. No Augstākā gribas septiņām fāzēm tu savās iepriekšējās dāvāšanās esi bijis pakļauts visām, izņemot tava Paradīzes Tēva personīgo gribu. Tagad, kad tu esi izvēlējies būt pilnībā pakļauts sava Tēva gribai visā savas septītās dāvāšanas laikā, es kā mūsu Tēva personīgais pārstāvis uzņemos tavas iemiesošanās laikā sava visuma nenosacītu jurisdikciju.

120:1.3“Uzsākot Urantijas dāvāšanu, tu esi brīvprātīgi atteicies no visa ārpusplanētas atbalsta un īpašas palīdzības, kādu varētu sniegt jebkura tavas paša radīšanas radība. Tāpat kā tavi radītie Nebadonas dēli ir pilnībā atkarīgi no tevis drošai vadībai visā viņu visuma karjerā, tā tagad tev jākļūst pilnībā un bez atrunām atkarīgam no sava Paradīzes Tēva drošai vadībai visās tavas sekojošās mirstīgās karjeras neatklātajās likstās. Un kad tu būsi pabeidzis šo dāvāšanas pieredzi, tu patiesībā zināsi pilnu nozīmi un bagātīgo jēgu tai ticībai-uzticībai, kuru tu tik nemainīgi pieprasi apgūt visām savām radībām kā daļu no to tuvajām attiecībām ar tevi kā viņu lokālā visuma Radītāju un Tēvu.

120:1.4“Visā tavas Urantijas dāvāšanas laikā tev jābūt norūpējušamies tikai par vienu lietu – nepārtrauktu komūniju starp tevi un tavu Paradīzes Tēvu; un tieši ar šādu attiecību pilnību tavas dāvāšanas pasaule, pat viss tavas radīšanas visums, ieraudzīs jaunu un saprotamāku tava Tēva un mana Tēva, visu Vispārējā Tēva, atklāsmi. Tāpēc tavas rūpes saistās tikai ar tavu personīgo dzīvi uz Urantijas. Es būšu pilnībā un efektīvi atbildīgs par tava visuma drošību un nepārtrauktu pārvaldi no brīža, kad tu brīvprātīgi atsakies no autoritātes, līdz tu atgriezīsies pie mums kā Visuma Suverēns, Paradīzes apstiprināts, un saņemsi atpakaļ no manām rokām nevis vietnieka autoritāti, kuru tu tagad nodod man, bet tā vietā augstāko spēku pār savu visumu un tā jurisdikciju.

120:1.5“Un lai tu ar pārliecību zinātu, ka es esmu pilnvarots darīt visu, ko es tagad solu (labi zinot, ka es esmu visas Paradīzes garantija mana vārda uzticamai izpildei), es tev paziņoju, ka man tikko ir paziņots Mūžseno mandāts Uversā, kas novērsīs visas garīgās briesmas Nebadonā visā tavas brīvprātīgās dāvāšanas periodā. No brīža, kad tu nodod apziņu, sākoties mirstīgajai iemiesošanai, līdz tu atgriezies pie mums kā augstākais un nenosacītais šī tava paša radītā un organizētā visuma suverēns, nekas nopietns nevar notikt visā Nebadonā. Šajā tavas iemiesošanās starplaikā es turu Mūžseno rīkojumus, kas bez nosacījumiem pieprasa tūlītēju un automātisku jebkuras būtnes iznīcināšanu, kura ir vainīga sacelšanās mēģinājumā vai uzdrošinās rosināt dumpi Nebadonas visumā, kamēr tu esi prombūtnē šajā dāvāšanā. Mans brāli, ņemot vērā Paradīzes autoritāti, kas piemīt manai klātbūtnei un ko pastiprina Uversas tiesas mandāts, tavs visums un visas tā lojālās radības būs drošībā tavas dāvāšanas laikā. Tu vari doties savā misijā tikai ar vienu domu – mūsu Tēva paplašinātu atklāsmi tava visuma saprātīgajām būtnēm.

120:1.6“Tāpat kā katrā no tavām iepriekšējām dāvāšanām, es vēlos tev atgādināt, ka esmu tavas visuma jurisdikcijas saņēmējs kā brālis-pilnvarnieks. Es izpildu visu autoritāti un rīkojos ar visu varu tavā vārdā. Es funkcionēju tā, kā to darītu mūsu Paradīzes Tēvs, un saskaņā ar tavu skaidru lūgumu, lai es tādējādi rīkojos tavā vietā. Un tā kā tas ir fakts, visa šī deleģētā autoritāte atkal ir tava, lai to izmantotu jebkurā brīdī, kad tu uzskatītu par vajadzīgu pieprasīt tās atgriešanu. Tava dāvāšana viscaur ir pilnīgi brīvprātīga. Kā iemiesots mirstīgais valstībā tu esi bez debesu dāvanām, bet visa tava atstātā vara var tikt iegūta jebkurā laikā, kad tu izvēlētos sevi no jauna investēt ar visuma autoritāti. Ja tu izvēlētos atjaunot sevi varā un autoritātē, atceries, tas būs pilnībā personīgu iemeslu dēļ, jo es esmu dzīvā un augstākā ķīla, kuras klātbūtne un solījums garantē drošu tava visuma pārvaldi saskaņā ar tava Tēva gribu. Sacelšanās, kāda trīs reizes ir notikusi Nebadonā, nevar notikt tavas prombūtnes laikā no Salvintona šajā dāvāšanā. Urantijas dāvāšanas periodam Mūžsenie ir lēmuši, ka sacelšanās Nebadonā ietvers automātisku sēklu savai iznīcībai.

120:1.7“Kamēr tu esi prombūtnē šajā pēdējā un ārkārtējā dāvāšanā, es solu (ar Gabriēla sadarbību) uzticamu tava visuma pārvaldi; un, pilnvarojot tevi uzņemties šo dievišķās atklāsmes kalpošanu un iziet šo pilnveidotās cilvēciskās izpratnes pieredzi, es rīkojos sava Tēva un tava Tēva vārdā un piedāvāju tev sekojošo padomu, kam vajadzētu vadīt tevi tavas Zemes dzīves dzīvošanā, tev kļūstot pakāpeniski pašapzinīgam attiecībā uz tavas turpmākās uzturēšanās miesā dievišķo misiju:

120:2.2“2. Papildus tavai Zemes misijai un tava visuma atklāsmei, bet saistīti ar abiem, es iesaku tev, pēc tam kad būsi pietiekami pašapzinājies savu dievišķo identitāti, uzņemties papildu uzdevumu tehniski izbeigt Lucifera sacelšanos Sātānijas sistēmā, un darīt to visu kā Cilvēka Dēlam; tādējādi kā valstības mirstīgai radībai, vājumā padarītam spēcīgam caur ticības-pakļaušanos sava Tēva gribai, es iesaku tev žēlsirdīgi sasniegt visu to, ko tu esi atkārtoti atteicies patvaļīgi paveikt ar spēku un varu, kad tu biji ar to apveltīts šīs grēcīgās un nepamatotās sacelšanās sākuma laikā. Es uzskatītu to par piemērotu tavas mirstīgās dāvāšanas kulmināciju, ja tu atgrieztos pie mums kā Cilvēka Dēls, Urantijas Planētu Princis, kā arī Dieva Dēls, sava visuma augstākais suverēns. Kā mirstīgs cilvēks, zemākais saprātīgas radības tips Nebadonā, stājies pretī un tiesā Kaligastijas un Lucifera zaimojošās pretenzijas un, savā pieņemtajā pazemīgajā stāvoklī, uz visiem laikiem izbeidz šo kritušo gaismas bērnu apkaunojošos nepatiesos attēlojumus. Nelokāmi atteicies diskreditēt šos dumpiniekus, izmantojot savas radītāja prerogatīvas, tagad būtu piemēroti, ja tu, savas radīšanas zemāko radību līdzībā, atņemtu kundzību no šo kritušo Dēlu rokām; un tā viss tavs lokālais visums visā godīgumā skaidri un uz visiem laikiem atzītu tava darījuma taisnīgumu, mirstīgās miesas lomā darot tās lietas, kuras žēlsirdība tev lika nedarīt ar patvaļīgas autoritātes spēku. Un tādējādi ar savu dāvāšanu nodibinot Augstākā suverenitātes iespējamību Nebadonā, tu faktiski būsi novedis līdz galam visas iepriekšējās sacelšanās neiztiesātās lietas, neskatoties uz lielāku vai mazāku laika nobīdi, kas saistīta ar šī sasnieguma realizāciju. Ar šo rīcību tavas visuma gaidāmās domstarpības pēc būtības tiks likvidētas. Un līdz ar sekojošo augstākās suverenitātes piešķiršanu pār tavu visumu, līdzīgi izaicinājumi tavai autoritātei nekad nevarēs atkārtoties nevienā tavas lielās personīgās radīšanas daļā.

120:2.3“3. Kad tev būs izdevies izbeigt Urantijas atdalīšanos, kā tas tev neapšaubāmi izdosies, es iesaku tev pieņemt no Gabriēla titula ‘Urantijas Planētu Princis’ piešķiršanu kā tava visuma mūžīgu atzinību tavai pēdējai dāvāšanas pieredzei; un lai tu turpmāk darītu jebko un visu, kas saskan ar tavas dāvāšanas jēgu, lai izpirktu bēdas un apjukumu, ko uz Urantijas atnesa Kaligastijas nodevība un sekojošā Ādama kļūda.

120:2.4“4. Saskaņā ar tavu lūgumu Gabriēls un visi iesaistītie sadarbosies ar tevi izteiktajā vēlmē pabeigt tavu Urantijas dāvāšanu ar valstības dievišķā laikmeta sprieduma pasludināšanu, ko pavada laikmeta beigas, guļošo mirstīgo izdzīvotāju augšāmcelšanās un dāvātā Patiesības Gara laikmeta nodibināšana.

120:2.5“5. Attiecībā uz tavas dāvāšanas planētu un tiešo cilvēku paaudzi, kas dzīvo uz tās tavas mirstīgās uzturēšanās laikā, es iesaku tev darboties galvenokārt kā skolotājam. Pievērs uzmanību, pirmkārt, cilvēka garīgās dabas atbrīvošanai un iedvesmošanai. Tālāk, apgaismo aptumšoto cilvēka intelektu, dziedini cilvēku dvēseles un atbrīvo viņu prātus no senām bailēm. Un tad, saskaņā ar savu mirstīgo gudrību, kalpo savu brāļu miesā fiziskajai labklājībai un materiālajam komfortam. Dzīvo ideālu reliģisko dzīvi visa sava visuma iedvesmai un izglītošanai.

120:2.6“6. Uz tavas dāvāšanas planētas atbrīvo sacelšanās nošķirto cilvēku garīgi. Uz Urantijas dod tālāku ieguldījumu Augstākā suverenitātē, tādējādi paplašinot šīs suverenitātes nodibināšanu visos plašajos tavas personīgās radīšanas domēnos. Šajā, savā materiālajā dāvāšanā miesas līdzībā, tu gatavojies piedzīvot laika-telpas Radītāja pēdējo apgaismību, divējādo pieredzi strādāt cilvēka dabā ar sava Paradīzes Tēva gribu. Tavā laicīgajā dzīvē galīgās radības griba un bezgalīgā Radītāja griba kļūs kā viena, pat kā tās arī apvienojas Augstākās Būtnes evolucionējošajā Dievībā. Izlej pār savas dāvāšanas planētu Patiesības Garu un tādējādi padari visus normālos mirstīgos uz šīs izolētās sfēras nekavējoties un pilnībā pieejamus mūsu Paradīzes Tēva nošķirtās klātbūtnes, valstību Domu Saskaņotāju, kalpošanai.

120:2.7“7. Visā, ko tu vari veikt savas dāvāšanas pasaulē, pastāvīgi paturi prātā, ka tu dzīvo dzīvi visa sava visuma instrukcijai un izglītošanai. Tu dāvā šo mirstīgās iemiesošanās dzīvi Urantijai, bet tev ir jādzīvo tāda dzīve katra cilvēciskā un pārcilvēciskā saprāta garīgai iedvesmai, kas ir dzīvojis, tagad eksistē vai vēl var dzīvot uz katras apdzīvotas pasaules, kas ir veidojusi, tagad veido vai vēl var veidot daļu no tavas administratīvās sfēras plašās galaktikas. Tava Zemes dzīve mirstīgās miesas līdzībā nedrīkst tikt dzīvota tā, lai veidotu paraugu Urantijas mirstīgajiem tavas Zemes uzturēšanās dienās, ne arī kādai sekojošai cilvēku paaudzei uz Urantijas vai uz jebkuras citas pasaules. Drīzāk tavai dzīvei miesā uz Urantijas jābūt par iedvesmu visām dzīvēm uz visām Nebadonas pasaulēm visās paaudzēs nākamajos laikmetos.

120:2.8“8. Tava lielā misija, kas jārealizē un jāpiedzīvo mirstīgajā iemiesošanā, ir ietverta tavā lēmumā dzīvot dzīvi, kas no visas sirds motivēta darīt sava Paradīzes Tēva gribu, tādējādi atklāt Dievu, tavu Tēvu, miesā un it īpaši miesas radībām. Tajā pašā laikā tu arī interpretēsi, ar jaunu uzlabojumu, mūsu Tēvu visām Nebadonas pārmirstīgajām būtnēm. Līdzvērtīgi šai jaunās atklāsmes un Paradīzes Tēva paplašinātās interpretācijas kalpošanai cilvēka un pārcilvēka tipa prātam, tu arī funkcionēsi tā, lai sniegtu jaunu cilvēka atklāsmi Dievam. Parādi savā vienā īsajā dzīvē miesā, kā tas nekad iepriekš nav redzēts visā Nebadonā, transcendentālās iespējas, ko var sasniegt Dievu zinošs cilvēks īsajā mirstīgās eksistences karjerā, un sniedz jaunu un apgaismojošu cilvēka un viņa planetārās dzīves likstu interpretāciju visiem visas Nebadonas pārcilvēciskajiem saprātiem, un uz visiem laikiem. Tev jādodas lejā uz Urantiju mirstīgās miesas līdzībā, un, dzīvojot kā cilvēkam savā laikā un paaudzē, tu funkcionēsi tā, lai parādītu visam savam visumam pilnveidotas tehnikas ideālu tavas plašās radīšanas lietu augstākajā iesaistē: Sasniegumu, ka Dievs meklē cilvēku un atrod viņu, un fenomenu, ka cilvēks meklē Dievu un atrod viņu; un darot to visu savstarpējai apmierinātībai un darot to vienas īsas dzīves laikā miesā.

120:2.9“9. Es brīdinu tevi vienmēr paturēt prātā, ka, lai gan faktiski tu kļūsi par parastu valstības cilvēku, potenciālā tu paliksi Paradīzes Tēva Radītājs Dēls. Visā šīs iemiesošanās laikā, lai gan tu dzīvosi un rīkosies kā Cilvēka Dēls, tavas personīgās dievišķības radošie atribūti sekos tev no Salvintona uz Urantiju. Tas vienmēr būs tava gribas spēka varā izbeigt iemiesošanos jebkurā brīdī pēc tava Domu Saskaņotāja ierašanās. Pirms Saskaņotāja ierašanās un saņemšanas es galvošu par tavas personības integritāti. Bet pēc tava Saskaņotāja ierašanās un vienlaikus ar tavu pakāpenisko savas dāvāšanas misijas dabas un nozīmes atzīšanu, tev vajadzētu atturēties no jebkādas pārcilvēciskas gribas-uz-sasniegumu, panākumu vai varas formulēšanas, ņemot vērā faktu, ka tavas radītāja prerogatīvas paliks saistītas ar tavu mirstīgo personību šo atribūtu neatdalāmības dēļ no tavas personīgās klātbūtnes. Bet nekādas pārcilvēciskas sekas nepavadīs tavu Zemes karjeru ārpus Paradīzes Tēva gribas, ja vien tu ar apzinātas un tīšas gribas aktu nepieņemtu nedalītu lēmumu, kas beigtos ar visas personības izvēli.

120:3.2“1. Ka, tiecoties pēc tavas mirstīgās Zemes dzīves ideāla, tu pievērs zināmu uzmanību arī dažu lietu realizācijai un piemēram, kas ir praktiskas un tūlītēji noderīgas taviem līdzcilvēkiem.

120:3.3“2. Attiecībā uz ģimenes attiecībām, dod priekšroku pieņemtajām ģimenes dzīves paražām, kādas tu tās atrodi iedibinātas tavas dāvāšanas dienā un paaudzē. Dzīvo savu ģimenes un kopienas dzīvi saskaņā ar to cilvēku praksēm, starp kuriem tu esi izvēlējies parādīties.

120:3.4“3. Tavās attiecībās ar sociālo kārtību mēs iesakām, lai tu ierobežo savus centienus galvenokārt ar garīgo atdzimšanu un intelektuālo atbrīvošanu. Izvairies no visiem sarežģījumiem ar sava laika ekonomisko struktūru un politiskajām saistībām. Vēl jo vairāk velti sevi ideālas reliģiskās dzīves dzīvošanai uz Urantijas.

120:3.5“4. Nekādos apstākļos un pat ne mazākajā detaļā tev nevajadzētu iejaukties Urantijas rasu normālā un kārtīgā progresīvajā evolūcijā. Bet šo aizliegumu nedrīkst interpretēt kā tavu centienu ierobežošanu atstāt aiz sevis uz Urantijas paliekošu un uzlabotu pozitīvās reliģiskās ētikas sistēmu. Kā laikmeta Dēlam tev ir piešķirtas noteiktas privilēģijas, kas attiecas uz pasaules tautu garīgā un reliģiskā statusa veicināšanu.

120:3.6“5. Kā tu vari uzskatīt par vajadzīgu, tev jāidentificējas ar esošajām reliģiskajām un garīgajām kustībām, kādas tās var atrast uz Urantijas, bet visos iespējamajos veidos centies izvairīties no formālas organizēta kulta, kristalizētas reliģijas vai nošķirta mirstīgo būtņu ētiska grupējuma dibināšanas. Tavai dzīvei un mācībām jākļūst par visu reliģiju un visu tautu kopējo mantojumu.

120:3.7“6. Lai tu nevajadzīgi neveicinātu sekojošu stereotipisku Urantijas reliģisko ticējumu sistēmu vai citu neprogresīvu reliģisko lojalitāšu veidu radīšanu, mēs tev iesakām vēl tālāk: Neatstāj aiz sevis nekādus rakstus uz planētas. Atturies no jebkādas rakstīšanas uz pastāvīgiem materiāliem; piekodini saviem biedriem netaisīt nekādus tēlus vai citas tavas līdzības miesā. Raugies, lai nekas potenciāli eldievīgs netiek atstāts uz planētas tavas aiziešanas laikā.

120:3.8“7. Lai gan tu dzīvosi planētas normālu un vidēju sociālo dzīvi, būdams normāls vīriešu dzimuma indivīds, tu, iespējams, nestāsies laulības attiecībās, kuras attiecības būtu pilnībā godājamas un saskanīgas ar tavu dāvāšanu; bet man tev jāatgādina, ka viens no Sonarintona iemiesošanās mandātiem aizliedz Paradīzes izcelsmes dāvāšanas Dēlam atstāt aiz sevis cilvēku pēcnācējus uz jebkuras planētas.

120:3.9“8. Visās pārējās tavas gaidāmās dāvāšanas detaļās mēs nodotu tevi iekšēji mītošā Saskaņotāja vadībai, vienmēr klātesošā dievišķā gara cilvēciskās vadības mācībai un tava paplašinātā iedzimtā mantojuma cilvēciskā prāta saprātam-spriedumam. Šāda radības un Radītāja atribūtu asociācija ļaus tev nodzīvot mums pilnīgu cilvēka dzīvi uz planetārajām sfērām, ne obligāti pilnīgu, kā to uzskata kāds viens cilvēks kādā vienā paaudzē uz kādas vienas pasaules (vēl jo mazāk uz Urantijas), bet pilnībā un augstākajā mērā piepildītu, kā to novērtē uz tava plašā visuma augstāk pilnveidotajām un pilnveidojošajām pasaulēm.

120:3.10“Un tagad, lai tavs Tēvs un mans Tēvs, kurš vienmēr ir mūs atbalstījis visos pagātnes veikumos, vada un atbalsta tevi un ir kopā ar tevi no brīža, kad tu mūs atstāj un panāc savas personības apziņas nodošanu, cauri tavai pakāpeniskai atgriešanai pie savas dievišķās identitātes atzīšanas, kas iemiesota cilvēka formā, un tad cauri visai tavai dāvāšanas pieredzei uz Urantijas līdz tavai atbrīvošanai no miesas un tavai augšupcelšanai pie mūsu Tēva labās rokas suverenitātē. Kad es tevi atkal redzēšu uz Salvintona, mēs apsveiksim tavu atgriešanos pie mums kā šī tava paša veidotā, apkalpotā un pilnībā izprastā visuma augstāko un nenosacīto suverēnu.

120:3.11“Tavā vietā es tagad valdu. Es uzņemos jurisdikciju pār visu Nebadonu kā funkcionējošs suverēns tavas septītās un mirstīgās dāvāšanas starplaikā uz Urantijas. Un tev, Gabriēl, es uzticu topošā Cilvēka Dēla drošību, līdz viņš drīzumā un spēkā un godībā tiks atgriezts man kā Cilvēka Dēls un Dieva Dēls. Un, Gabriēl, es esmu tavs suverēns, līdz Mihails šādi atgriežas.”

120:3.12Tad, nekavējoties, visu sapulcējušos Salvintona klātbūtnē, Mihails aizgāja no mūsu vidus, un mēs viņu vairs neredzējām viņa ierastajā vietā līdz viņa atgriešanās brīdim kā visuma augstākajam un personīgajam valdniekam pēc viņa dāvāšanas karjeras pabeigšanas uz Urantijas.

120:4.2Bet nekļūdieties; Kristus Mihails, būdams patiesi divējādas izcelsmes būtne, nebija dubulta personība. Viņš nebija Dievs asociācijā ar cilvēku, bet drīzāk Dievs, iemiesojies cilvēkā. Un viņš vienmēr bija tieši tā apvienotā būtne. Vienīgais progresīvais faktors šādās nesaprotamās attiecībās bija šī fakta, ka viņš ir Dievs un cilvēks, progresīva pašapzināta realizācija un atzīšana (no cilvēciskā prāta puses).

120:4.3Kristus Mihails progresīvi nekļuva par Dievu. Dievs nekļuva par cilvēku kādā vitālā Jēzus Zemes dzīves brīdī. Jēzus bija Dievs un cilvēks – vienmēr un pat uz mūžīgiem laikiem. Un šis Dievs un šis cilvēks bija, un tagad ir, viens, pat kā trīs būtņu Paradīzes Trīsvienība realitātē ir viena Dievība.

120:4.4Nekad nezaudējiet no redzesloka faktu, ka Mihaila dāvāšanas augstākais garīgais mērķis bija paplašināt Dieva atklāsmi.

120:4.5Urantijas mirstīgajiem ir dažādi jēdzieni par brīnumaino, bet mums, kas dzīvojam kā lokālā visuma pilsoņi, ir maz brīnumu, un no tiem visintriģējošākās ir Paradīzes Dēlu iemiesošanās dāvāšanas. Dievišķa Dēla parādīšanos jūsu pasaulē un uz tās ar šķietami dabiskiem procesiem mēs uzskatām par brīnumu – vispārējo likumu darbību ārpus mūsu sapratnes. Jēzus no Nācaretes bija brīnumaina persona.

120:4.6Šajā un caur visu šo ārkārtējo pieredzi Dievs Tēvs izvēlējās izpaust sevi tā, kā viņš to vienmēr dara – parastajā veidā – normālajā, dabiskajā un uzticamajā dievišķās rīcības veidā.