Dokuments 50: PLANĒTU PRINČIDokuments 50
PLANĒTU PRINČI

50:0.1Kaut arī Planētu Prinči pieder pie Lanonandeku Dēlu kategorijas, viņi ir tik specializējušies kalpošanā, ka parasti tiek uzskatīti par atsevišķu grupu. Pēc tam, kad Melhisedeki viņus ir sertificējuši par sekundārajiem Lanonandekiem, šie vietējā visuma Dēli tiek ieskaitīti savas kategorijas rezervēs zvaigznāja galvenajā mītnē. No šejienes Sistēmas Suverēns viņus norīko dažādos pienākumos un galu galā ieceļ par Planētu Prinčiem un nosūta valdīt pār evolūcijas apdzīvotajām pasaulēm.

50:0.2Signāls Sistēmas Suverēnam rīkoties, lai ieceltu valdnieku konkrētai planētai, ir lūguma saņemšana no Dzīvības Nesējiem nosūtīt administratīvo vadītāju, kas darbotos šajā planētā, kur viņi ir iedibinājuši dzīvību un attīstījuši saprātīgas evolucionāras būtnes. Visām planētām, kuras apdzīvo evolucionāras mirstīgās radības, tiek iecelts planetārais valdnieks no šīs dēlības kategorijas.

50:1.2Jauni apdzīvotas pasaules princis ir lojālu palīgu un līdzstrādnieku korpusa, kā arī liela skaita kalpojošo garu ielenkumā. Bet šādu jaunu pasauļu vadošajam korpusam ir jābūt no sistēmas administratoru zemākajām kategorijām, lai tas būtu dabiski līdzjūtīgs un saprotošs pret planetārajām problēmām un grūtībām. Un visi šie centieni nodrošināt līdzjūtīgu vadību evolūcijas pasaulēm rada paaugstinātu risku, ka šīs cilvēkiem tuvās personības var tikt novestas no ceļa, savam prātam paceļoties pāri Augstāko Valdnieku gribai.

50:1.3Būdami pavisam vieni kā dievišķības pārstāvji uz atsevišķām planētām, šie Dēli tiek smagi pārbaudīti, un Nebadons ir cietis no vairākām sacelšanās nelaimēm. Radot Sistēmu Suverēnus un Planētu Prinčus, notiek tāda koncepta personalizācija, kas arvien vairāk un vairāk attālinās no Vispārējā Tēva un Mūžīgā Dēla, un pieaug briesmas zaudēt samēra sajūtu attiecībā uz savu pašsvarīgumu un palielinās iespējamība nespēt pareizi aptvert daudzo dievišķo būtņu kategoriju un to varas gradāciju vērtības un attiecības. Tas, ka Tēvs nav personīgi klāt vietējā visumā, arī uzliek zināmu ticības un lojalitātes pārbaudījumu visiem šiem Dēliem.

50:1.4Bet ne bieži šie pasaules prinči cieš neveiksmi savās misijās, organizējot un administrējot apdzīvotās sfēras, un viņu panākumi lielā mērā atvieglo sekojošās Materiālo Dēlu misijas, kuri ierodas, lai ieaudzētu augstākās radību dzīvības formas pasaules primitīvajos cilvēkos. Viņu valdīšana arī daudz dara, lai sagatavotu planētas Paradīzes Dieva Dēliem, kuri pēc tam ierodas tiesāt pasaules un iesākt secīgus laikmetus.

50:2.2Planētu Prinči jebkurā laikā var meklēt padomu pie Melhisedekiem, saviem bijušajiem instruktoriem un aizbildņiem, taču viņiem netiek patvaļīgi prasīts lūgt šādu palīdzību, un, ja šāda palīdzība netiek brīvprātīgi lūgta, Melhisedeki neiejaucas planetārajā pārvaldē. Šie pasaules valdnieki var arī izmantot divdesmit četru padomdevēju padomus, kas sapulcināti no sistēmas veltījuma pasaulēm. Satānijā šie padomdevēji pašlaik visi ir Urantijas iedzimtie. Un zvaigznāja galvenajā mītnē pastāv analoga septiņdesmit locekļu padome, kas arī atlasīta no valstību evolucionārajām būtnēm.

50:2.3Evolūcijas planētu valdīšana to agrīnajā un nestabilajā karjerā lielākoties ir autokrātiska. Planētu Prinči organizē savas specializētās palīgu grupas no sava planetāro palīgu korpusa. Parasti viņi ap sevi pulcē augstāko padomi, kas sastāv no divpadsmit locekļiem, bet dažādās pasaulēs tā tiek izvēlēta dažādi un veidota atšķirīgi. Planētu Princim par palīgiem var būt arī viens vai vairāki trešās kategorijas pārstāvji no viņa paša dēlības grupas un dažkārt, atsevišķās pasaulēs, viens no viņa paša kategorijas – sekundārais Lanonandeks.

50:2.4Visu pasaules valdnieka personālu veido Bezgalīgā Gara personības un noteikti augstāk attīstītu būtņu tipi, kā arī augšupejošie mirstīgie no citām pasaulēm. Šāds personāls vidēji sastāv no aptuveni tūkstoša būtnēm, un, planētai progresējot, šo palīgu korpusu var palielināt līdz simts tūkstošiem vai vairāk. Jebkurā laikā, kad jūtama nepieciešamība pēc vairāk palīgiem, Planētu Prinčiem atliek tikai vērsties pie saviem brāļiem, Sistēmu Suverēniem, un lūgums tiek nekavējoties apmierināts.

50:2.5Planētas ļoti atšķiras pēc savas dabas, organizācijas un pārvaldes, taču visas nodrošina tiesas tribunālus. Vietējā visuma tiesu sistēma sākas Planētu Prinča tribunālos, kurus vada kāds no viņa personīgā personāla locekļiem; šādu tiesu lēmumi atspoguļo ļoti tēvišķu attieksmi un rīcības brīvību. Visas problēmas, kas ietver vairāk nekā tikai planetāro iedzīvotāju regulēšanu, var pārsūdzēt augstākos tribunālos, taču viņa pasaules valstības lietas lielākoties tiek kārtotas saskaņā ar prinča personīgo ieskatu.

50:2.6Ceļojošās samierinātāju komisijas kalpo planetārajiem tribunāliem un papildina tos, un gan garīgie, gan fiziskie vadītāji ir pakļauti šo samierinātāju atzinumiem. Taču nekāda patvaļīga nāvessoda izpilde nekad netiek veikta bez Zvaigznāja Tēva piekrišanas, jo „Visaugstākie valda cilvēku valstībās”.

50:2.7Planetārā norīkojuma vadītāji un pārveidotāji spēj arī sadarboties ar eņģeļiem un citām debesu būtņu kategorijām, lai padarītu šīs personības redzamas mirstīgajām radībām. Īpašos gadījumos serafiskie palīgi un pat Melhisedeki var un tiešām padara sevi redzamus evolūcijas pasauļu iedzīvotājiem. Galvenais iemesls, kāpēc mirstīgie augšupcēlāji no sistēmas galvaspilsētas tiek iekļauti Planētu Prinča personālā, ir saziņas atvieglošana ar valstības iedzīvotājiem.

50:3.2Šādi brīvprātīgie palīgi ir sistēmas galvaspilsētas pilsoņi, un neviens no viņiem nav saplūdis ar saviem iekšējiem Saskaņotājiem. Šādu brīvprātīgo kalpotāju Saskaņotāju statuss paliek tāds pats kā uzturēšanās laikā sistēmas galvenajā mītnē, kamēr šie moroncijas progresētāji īslaicīgi atgriežas iepriekšējā materiālajā stāvoklī.

50:3.3Dzīvības Nesēji, formas arhitekti, nodrošina šādus brīvprātīgos ar jauniem fiziskiem ķermeņiem, kurus tie apdzīvo savas planetārās uzturēšanās laikā. Šīs personības formas, lai arī pasargātas no valstību parastajām slimībām, ir, tāpat kā agrīnie moroncijas ķermeņi, pakļautas noteiktiem mehāniska rakstura negadījumiem.

50:3.4Prinča miesīgais personāls parasti tiek aizvests no planētas saistībā ar nākamo tiesas spriešanu, kad sfērā ierodas otrais Dēls. Pirms aiziešanas viņi parasti uztic savus dažādos pienākumus saviem kopīgajiem pēcnācējiem un noteiktiem izciliem vietējiem brīvprātīgajiem. Tajās pasaulēs, kur šiem prinča palīgiem ir bijis atļauts pāroties ar vietējo rasu pārākajām grupām, šie pēcnācēji parasti stājas viņu vietā.

50:3.5Šie Planētu Prinča palīgi reti pārojas ar pasaules rasēm, bet viņi vienmēr pārojas savā starpā. No šīm savienībām rodas divu veidu būtnes: primārā tipa starpbūtnes un noteikti augsti materiālo būtņu tipi, kas paliek piesaistīti prinča personālam pēc tam, kad viņu vecāki ir aizvesti no planētas Ādama un Ievas ierašanās laikā. Šie bērni nepārojas ar mirstīgajām rasēm, izņemot atsevišķos ārkārtas gadījumos, un arī tad tikai pēc Planētu Prinča norādījuma. Šādā gadījumā viņu bērni – miesīgā personāla mazbērni – pēc statusa ir pielīdzināmi savas dienas un paaudzes pārākajām rasēm. Visi šo pusmateriālo Planētu Prinča palīgu pēcnācēji ir Saskaņotāja apdzīvoti.

50:3.6Prinča laikmeta beigās, kad pienāk laiks šim “atgriešanās personālam” atgriezties sistēmas galvenajā mītnē, lai atsāktu Paradīzes karjeru, šie augšupcēlāji ierodas pie Dzīvības Nesējiem, lai atdotu savus materiālos ķermeņus. Viņi iegrimst pārejas miegā un pamostas atbrīvoti no sava mirstīgā ietērpa un ietērpti moroncijas formās, gatavi serafiskai transportēšanai atpakaļ uz sistēmas galvaspilsētu, kur viņus gaida viņu atdalītie Saskaņotāji. Viņi atpaliek no savas Jerusema klases par veselu laikmetu, taču ir guvuši unikālu un neparastu pieredzi, retu nodaļu augšupejošā mirstīgā karjerā.

50:4.2Lielu daļu fiziskā darba, kas saistīts ar šīs galvenās mītnes pilsētas izveidi, veic miesīgais personāls. Šādas galvenās mītnes pilsētas jeb apmetnes Planētu Prinča agrīnajos laikos ļoti atšķiras no tā, ko Urantijas mirstīgais varētu iedomāties. Salīdzinājumā ar vēlākiem laikmetiem tās ir vienkāršas, tās raksturo minerālu rotājumi un relatīvi progresīva materiālā konstrukcija. Un tas viss krasi kontrastē ar Ādama režīmu, kura centrā ir dārza galvenā mītne, no kuras tiek veikts viņu darbs rasu labā otro visuma Dēlu laikmetu.

50:4.3Galvenās mītnes apmetnē jūsu pasaulē katrs cilvēka mājoklis tika nodrošināts ar lielu zemes platību. Lai gan attālās ciltis turpināja medīt un vākt pārtiku, skolēni un skolotāji Prinča skolās bija lauksaimnieki un dārzkopji. Laiks tika aptuveni vienādi sadalīts starp šādām nodarbēm:

50:4.41. Fizisks darbs. Zemes apstrāde, kas saistīta ar mājas celšanu un izdaiļošanu.

50:4.52. Sabiedriskās aktivitātes. Rotaļu izrādes un kulturālas sabiedriskās grupas.

50:4.63. Izglītības pielietojums. Individuāla apmācība saistībā ar ģimenes grupu mācībām, ko papildina specializēta apmācība klasēs.

50:4.74. Profesionālā apmācība. Laulības un mājturības skolas, mākslas un amatniecības apmācības skolas, kā arī nodarbības skolotāju – laicīgo, kultūras un reliģisko – sagatavošanai.

50:4.85. Garīgā kultūra. Skolotāju brālība, bērnības un jauniešu grupu apgaismošana un adoptēto vietējo bērnu apmācīšana par misionāriem saviem ļaudīm.

50:4.9Planētu Princis nav redzams mirstīgajām būtnēm; ticēt viņa personāla pusmateriālo būtņu apgalvojumiem ir ticības pārbaudījums. Bet šīs kultūras un apmācības skolas ir labi pielāgotas katras planētas vajadzībām, un drīz vien starp cilvēku rasēm attīstās asa un cildinoša sāncensība centienos iekļūt šajās dažādajās mācību iestādēs.

50:4.10No šāda pasaules kultūras un sasniegumu centra uz visām tautām pakāpeniski izstaro pacilājoša un civilizējoša ietekme, kas lēni un noteikti pārveido evolucionārās rases. Tikmēr apkārtējo tautu izglītotie un garīgi attīstītie bērni, kas adoptēti un apmācīti prinča skolās, atgriežas savās vietējās grupās un pēc savām labākajām spējām tur izveido jaunus un spēcīgus mācību un kultūras centrus, kurus viņi vada saskaņā ar prinča skolu plānu.

50:4.11Urantijā šie planetārā progresa un kultūras attīstības plāni jau bija veiksmīgi uzsākti un ritēja ļoti apmierinoši, kad Kaligastijas pievienošanās Lucifera sacelšanās dēļ viss pasākums piedzīvoja diezgan pēkšņu un visai apkaunojošu galu.

50:4.12Man tas bija viens no visdziļāk šokējošākajiem šīs sacelšanās epizodēm – uzzināt par manas paša dēlības kategorijas pārstāvja Kaligastijas cietsirdīgo nodevību, kurš apzināti un ar ļaunu nolūku sistemātiski izkropļoja norādījumus un saindēja mācības, kas tika sniegtas visās tajā laikā darbojošās Urantijas planetārajās skolās. Šo skolu sagrāve bija ātra un pilnīga.

50:4.13Daudzi no Prinča materializētā personāla augšupcēlāju pēcnācējiem palika uzticīgi, pametot Kaligastijas rindas. Šos lojālistus iedrošināja Urantijas Melhisedeku pilnvarotie, un vēlākos laikos viņu pēcnācēji daudz darīja, lai uzturētu planetāros patiesības un taisnīguma konceptus. Šo lojālo evaņģēlistu darbs palīdzēja novērst pilnīgu garīgās patiesības iznīcināšanu Urantijā. Šīs drosmīgās dvēseles un viņu pēcnācēji uzturēja dzīvas zināšanas par Tēva valdīšanu un saglabāja pasaules rasēm konceptu par secīgiem dažādu dievišķo Dēlu kategoriju planetārajiem laikmetiem.

50:5.2Civilizācijas progress gandrīz nevienā no divām planētām nav vienāds. Mirstīgo evolūcijas attīstības detaļas daudzās atšķirīgās pasaulēs ir ļoti dažādas. Neskatoties uz šīm daudzajām planetārās attīstības atšķirībām fiziskajā, intelektuālajā un sociālajā ziņā, visas evolucionārās sfēras progresē noteiktos, skaidri definētos virzienos.

50:5.3Labvēlīgā Planētu Prinča valdīšanā, ko papildina Materiālie Dēli un iezīmē periodiskas Paradīzes Dēlu misijas, mirstīgās rases vidusmēra laika un telpas pasaulē secīgi izies cauri šādiem septiņiem attīstības laikmetiem:

50:5.41. Uztura laikmets. Pirmscilvēka radības un primitīvā cilvēka rītausmas rases galvenokārt nodarbojas ar pārtikas problēmām. Šīs evolūcijas būtnes pavada nomoda stundas, vai nu meklējot pārtiku, vai cīnoties – uzbrūkot vai aizstāvoties. Pārtikas meklējumi ir galvenais šo vēlākās civilizācijas agrīno priekšteču prātos.

50:5.52. Drošības laikmets. Tiklīdz primitīvais mednieks var atlicināt laiku no pārtikas meklējumiem, viņš šo brīvo laiku velta savas drošības palielināšanai. Arvien vairāk uzmanības tiek veltīts kara tehnikai. Mājas tiek nocietinātas, un klani tiek saliedēti ar savstarpējām bailēm un naida ieaudzināšanu pret svešām grupām. Pašsaglabāšanās ir tiekšanās, kas vienmēr seko paša uzturēšanai.

50:5.63. Materiālā komforta ēra. Pēc tam, kad pārtikas problēmas ir daļēji atrisinātas un sasniegta zināma drošības pakāpe, papildu brīvais laiks tiek izmantots personīgā komforta veicināšanai. Greznība sacenšas ar nepieciešamību par galveno vietu cilvēka darbības arēnā. Šādu laikmetu pārāk bieži raksturo tirānija, neiecietība, negausība un piedzeršanās. Rasu vājākie elementi sliecas uz pārmērībām un brutalitāti. Pakāpeniski šos baudas meklējošos vājprāšus pakļauj progresējošās civilizācijas stiprākie un patiesību mīlošākie elementi.

50:5.74. Zināšanu un gudrības meklējumi. Pārtika, drošība, bauda un brīvais laiks nodrošina pamatu kultūras attīstībai un zināšanu izplatībai. Centieni pielietot zināšanas noved pie gudrības, un, kad kultūra ir iemācījusies gūt labumu un pilnveidoties no pieredzes, civilizācija ir patiesi iestājusies. Pārtika, drošība un materiālais komforts joprojām dominē sabiedrībā, bet daudzi uz nākotni vērsti indivīdi alkst pēc zināšanām un slāpst pēc gudrības. Katram bērnam tiek dota iespēja mācīties darot; izglītība ir šo laikmetu sauklis.

50:5.85. Filozofijas un brālības laikmets. Kad mirstīgie iemācās domāt un sāk gūt labumu no pieredzes, viņi kļūst filozofiski – viņi sāk spriest sevī un pielietot izšķirošu spriedumu. Šī laikmeta sabiedrība kļūst ētiska, un šādas ēras mirstīgie patiesi kļūst par morālām būtnēm. Gudras morālas būtnes spēj nodibināt cilvēku brālību šādā progresējošā pasaulē. Ētiskas un morālas būtnes var iemācīties dzīvot saskaņā ar zelta likumu.

50:5.96. Garīgo centienu laikmets. Kad evolucionējošie mirstīgie ir izgājuši cauri fiziskās, intelektuālās un sociālās attīstības posmiem, agrāk vai vēlāk viņi sasniedz tos personīgās atziņas līmeņus, kas mudina viņus meklēt garīgu gandarījumu un kosmisku izpratni. Reliģija pabeidz augšupeju no baiļu un māņticības emocionālajām sfērām līdz augstiem kosmiskās gudrības un personīgās garīgās pieredzes līmeņiem. Izglītība tiecas sasniegt jēgu, un kultūra aptver kosmiskās attiecības un patiesās vērtības. Šādi evolucionējoši mirstīgie ir patiesi kulturāli, patiesi izglītoti un izsmalcināti Dievu-zinoši.

50:5.107. Gaismas un dzīvības ēra. Tas ir secīgo fiziskās drošības, intelektuālās izaugsmes, sociālās kultūras un garīgo sasniegumu laikmetu uzplaukums. Šie cilvēciskie sasniegumi tagad ir sajaukti, saistīti un koordinēti kosmiskā vienotībā un nesavtīgā kalpošanā. Galīgās dabas un materiālo dotību robežās nav noteiktas robežas evolucionāro sasniegumu iespējām progresējošajām paaudzēm, kas secīgi dzīvo uz šīm augstākajām un stabilizētajām laika un telpas pasaulēm.

50:5.11Nokalpojuši savām sfērām secīgos pasaules vēstures laikmetos un planetārā progresa progresējošajās epochās, Planētu Prinči tiek paaugstināti par Planētu Suverēniem, kad tiek iesākta gaismas un dzīvības ēra.

50:6.2Civilizācijas attīstība Urantijā nav tik ļoti atšķīrusies no citām pasaulēm, kuras ir piedzīvojušas garīgās izolācijas nelaimi. Bet, salīdzinot ar lojālajām visuma pasaulēm, jūsu planēta šķiet ļoti apjukusi un stipri aizkavēta visās intelektuālā progresa un garīgo sasniegumu fāzēs.

50:6.3Jūsu planetāro neveiksmju dēļ urantiešiem ir liegts daudz ko saprast par normālu pasauļu kultūru. Bet jums nevajadzētu iztēloties evolucionārās pasaules, pat visideālākās, kā sfēras, kurās dzīve ir rožu dārzs. Mirstīgo rasu sākotnējo dzīvi vienmēr pavada cīņa. Pūles un lēmumi ir būtiska izdzīvošanas vērtību iegūšanas sastāvdaļa.

50:6.4Kultūra paredz prāta kvalitāti; kultūru nevar uzlabot, ja netiek pacelts prāts. Izcils intelekts meklēs cēlu kultūru un atradīs veidu, kā sasniegt šādu mērķi. Zemāki prāti nonicinās augstāko kultūru pat tad, ja tā viņiem tiks pasniegta gatava. Daudz kas ir atkarīgs arī no secīgajām dievišķo Dēlu misijām un no tā, cik lielā mērā apgaismība tiek saņemta viņu attiecīgo laikmetu laikā.

50:6.5Jūs nedrīkstat aizmirst, ka divsimt tūkstošus gadu visas Satānijas pasaules Lucifera sacelšanās dēļ atradās Norlatiadekas garīgajā aizliegumā. Un būs vajadzīgi laikmeti pēc laikmetiem, lai atgūtu grēka un atdalīšanās radītos šķēršļus. Jūsu pasaule joprojām turpina savu neregulāro un raibo karjeru dubultās traģēdijas – dumpīgā Planētu Prinča un saistības neizpildījušā Materiālā Dēla – rezultātā. Pat Kristus Mihaila veltījums Urantijai nekavējoties neatcēla šo nopietno agrākās pasaules pārvaldes kļūdu laicīgās sekas.

50:7.2Jerusemā augšupcēlāji no šīm izolētajām pasaulēm ieņem atsevišķu dzīvojamo sektoru un ir pazīstami kā agondonteri, kas nozīmē evolucionāras gribas radības, kuras spēj ticēt neredzot, izturēt izolācijā un triumfēt pār nepārvaramām grūtībām pat vienatnē. Šis agondonteru funkcionālais grupējums saglabājas visā augšupcejas laikā vietējā visumā un supervisuma šķērsošanas laikā; tas pazūd uzturēšanās laikā Havonā, bet ātri atkal parādās, sasniedzot Paradīzi, un noteikti saglabājas Mirstīgo Noslēguma Korpusā. Tabamantija ir agondonters ar noslēdzēja statusu, kas izdzīvojis no vienas no karantīnā esošajām sfērām, kas bija iesaistīta pirmajā sacelšanās reizē, kāda jebkad notikusi laika un telpas visumos.

50:7.3Visas Paradīzes karjeras laikā atalgojums seko pūlēm kā cēloņu rezultāts. Šāds atalgojums izceļ indivīdu uz vidējā fona, nodrošina radības pieredzes atšķirību un veicina galīgo sniegumu daudzpusību kolektīvajā noslēdzēju kopumā.

50:7.4[Iesniedzis sekundārais Lanonandeku Dēls no Rezerves Korpusa.]