Dokuments 34: VIETĒJĀ VISUMA MĀTES GARSDokuments 34
VIETĒJĀ VISUMA MĀTES GARS

34:0.1KAD Vispārējais Tēvs un Mūžīgais Dēls personiskumo Radītāju Dēlu, tad Bezgalīgais Gars individualizē jaunu un unikālu sevis pārstāvību, lai pavadītu šo Radītāju Dēlu uz telpas valstībām, lai tur būtu viņa pavadonis, vispirms fiziskajā organizācijā un vēlāk radīšanā un kalpošanā jaunizveidotā visuma radībām.

34:0.2Radošais Gars reaģē gan uz fiziskajām, gan garīgajām realitātēm; tāpat dara arī Radītājs Dēls; un tādējādi viņi ir saskaņoti un saistīti laika un telpas vietējā visuma pārvaldē.

34:0.3Šie Meitu Gari ir daļa no Bezgalīgā Gara būtības, bet tie nevar vienlaikus darboties fiziskās radīšanas un garīgās kalpošanas darbā. Fiziskajā radīšanā Visuma Dēls nodrošina paraugu, kamēr Visuma Gars uzsāk fizisko realitāšu materializāciju. Dēls darbojas spēka projektos, bet Gars pārveido šos enerģijas radījumus fiziskās substancēs. Lai gan ir nedaudz grūti attēlot šo agrīno Bezgalīgā Gara klātbūtni visumā kā personu, tomēr Radītājam Dēlam Gara pavadonis ir personisks un vienmēr ir darbojies kā atsevišķs indivīds.

34:1.2No šīs jaunās personiskās Apvienotā Radītāja atdalīšanās un caur to plūst noteiktās straumes un nolemtie gara spēka un garīgās ietekmes aploki, kas paredzēti, lai cauraustu visas šī vietējā visuma pasaules un būtnes. Patiesībā šī jaunā un personiskā klātbūtne ir tikai iepriekš eksistējošā un mazāk personiskā Dēla pavadoņa pārvērtība viņa agrākajā fiziskā visuma organizācijas darbā.

34:1.3Tas ir milzīgas drāmas atstāstījums dažos vārdos, bet tas atspoguļo gandrīz visu, ko var pastāstīt par šiem nozīmīgajiem darījumiem. Tie ir acumirklīgi, neizdibināmi un nesaprotami; tehnikas un procedūras noslēpums slēpjas Paradīzes Trīsvienības krūtīs. Tikai par vienu mēs esam pārliecināti: Gara klātbūtne vietējā visumā tīri fiziskās radīšanas vai organizācijas laikā bija nepilnīgi atšķirta no Paradīzes Bezgalīgā Gara gara; turpretī pēc pārraugošā Meistara Gara atkārtotas parādīšanās no Dievu slepenā apskāviena un pēc garīgās enerģijas uzplaiksnījuma, vietējā visuma Bezgalīgā Gara izpausme pēkšņi un pilnībā mainās uz tā Meistara Gara personisko līdzību, kurš bija pārveidojošā saiknē ar Bezgalīgo Garu. Vietējā visuma Mātes Gars tādējādi iegūst personisku dabu, ko iekrāso Meistara Gara daba no astronomiskās jurisdikcijas supervisuma.

34:1.4Šī personiskotā Bezgalīgā Gara klātbūtne, vietējā visuma Radošā Mātes Gars, Satānijā ir pazīstama kā Dievišķā Kalpone. Visiem praktiskiem nolūkiem un garīgiem mērķiem šī Dievības izpausme ir dievišķs indivīds, gara persona. Un Radītājs Dēls viņu tā atzīst un uzskata. Tieši caur šo Trešā Avota un Centra lokalizāciju un personiskošanu mūsu vietējā visumā Gars vēlāk varēja tik pilnībā pakļauties Radītājam Dēlam, ka par šo Dēlu tika patiesi teikts: „Visa vara debesīs un virs zemes ir uzticēta viņam.”

34:2.2Jau no agrīnākās sadarbības ar Radītāju Dēlu Visuma Garam piemīt visas Bezgalīgā Gara fiziskās kontroles īpašības, ieskaitot pilnīgu antigravitācijas apdāvinājumu. Sasniedzot personisku statusu, Visuma Gars vietējā visumā pārvalda prāta gravitāti tikpat pilnīgi un pilnībā, kā to darītu Bezgalīgais Gars, ja būtu personiski klāt.

34:2.3Katrā vietējā visumā Dievišķā Kalpone darbojas saskaņā ar Bezgalīgā Gara dabu un raksturīgajām īpašībām, kas iemiesotas vienā no Septiņiem Paradīzes Meistara Gariem. Lai gan visiem Visuma Gariem ir rakstura pamatvienotība, pastāv arī funkciju daudzveidība, ko nosaka viņu izcelsme caur vienu no Septiņiem Meistara Gariem. Šī izcelsmes atšķirība izskaidro dažādās tehnikas vietējā visuma Mātes Garu funkcijās dažādos supervisumos. Bet visās būtiskajās garīgajās īpašībās šie Gari ir identiski, vienlīdz garīgi un pilnīgi dievišķi, neatkarīgi no supervisuma atšķirībām.

34:2.4Radošais Gars ir līdzatbildīgs ar Radītāju Dēlu pasauļu radību radīšanā un nekad nepieviļ Dēlu visos centienos uzturēt un saglabāt šīs radības. Dzīvība tiek kalpojama un uzturēta ar Radošā Gara starpniecību. „Tu sūti savu Garu, un tie tiek radīti. Tu atjauno zemes vaigu.”

34:2.5Radot saprātīgu radību visumu, Radošā Mātes Gars vispirms darbojas visuma pilnības sfērā, sadarbojoties ar Dēlu Mirdzošās Rīta Zvaigznes radīšanā. Pēc tam Gara pēcnācēji arvien vairāk tuvojas radīto būtņu kārtībai uz planētām, tāpat kā Dēli pakāpeniski nolaižas no Melhisedekiem līdz Materiālajiem Dēliem, kuri faktiski saskaras ar valstību mirstīgajiem. Vēlākajā mirstīgo radību evolūcijā Dzīvības Nesēju Dēli nodrošina fizisko ķermeni, kas izgatavots no valstībā esošā organizētā materiāla, kamēr Visuma Gars piešķir „dzīvības elpu”.

34:2.6Lai gan lielā visuma septītais segments daudzējādā ziņā varētu būt attīstībā atpalicis, mūsu problēmu apdomīgi pētnieki nākamajos laikmetos sagaida ārkārtīgi labi līdzsvarotas radīšanas evolūciju. Mēs prognozējam šo augsto simetrijas pakāpi Orvontonā, jo šī supervisuma valdošais Gars ir Meistara Garu vadonis augstumos, būdams gara inteliģence, kas iemieso visu trīs mūžīgo Dievību īpašību un rakstura līdzsvarotu savienību un perfektu koordināciju. Mēs esam atpalikuši un atpalikuši salīdzinājumā ar citiem sektoriem, bet neapšaubāmi mūs gaida pārpasaulīga attīstība un nepieredzēts sasniegums kādā no nākotnes mūžīgajiem laikmetiem.

34:3.2Bezgalīgais Gars caurstrāvo visu telpu un mīt mūžības lokā. Tomēr savā personiskajā saskarsmē ar laika bērniem Bezgalīgā Gara personībām bieži jārēķinās ar laika elementiem, lai gan ne tik daudz ar telpu. Daudzas prāta kalpošanas ignorē telpu, bet cieš no laika aizkaves, veicot dažādu visuma realitātes līmeņu koordināciju. Vientuļais Vēstnesis ir praktiski neatkarīgs no telpas, izņemot to, ka faktiski ir nepieciešams laiks, lai ceļotu no vienas vietas uz otru; un ir līdzīgas būtnes, kuras jums nav zināmas.

34:3.3Personiskajās prerogatīvās Radošais Gars ir pilnīgi un pilnībā neatkarīgs no telpas, bet ne no laika. Nav specializētas personiskas šāda Visuma Gara klātbūtnes ne zvaigznāja, ne sistēmas galvenajā mītnē. Viņa ir vienlīdz un izkliedēti klātesoša visā savā vietējā visumā un tāpēc ir tikpat burtiski un personiski klāt vienā pasaulē kā jebkurā citā.

34:3.4Tikai attiecībā uz laika elementu Radošais Gars ir jebkad ierobežots savās visuma kalpošanās. Radītājs Dēls darbojas acumirklī visā savā visumā; bet Radošajam Garam ir jārēķinās ar laiku universālā prāta kalpošanā, izņemot gadījumus, kad viņa apzināti un mērķtiecīgi izmanto Visuma Dēla personiskās prerogatīvas. Tīrā gara funkcijā Radošais Gars darbojas arī neatkarīgi no laika, kā arī sadarbībā ar noslēpumaino visuma atspoguļošanās funkciju.

34:3.5Lai gan Mūžīgā Dēla gara-gravitācijas aploks darbojas neatkarīgi gan no laika, gan telpas, ne visas Radītāja Dēlu funkcijas ir atbrīvotas no telpas ierobežojumiem. Ja izslēdz evolucionāro pasauļu darījumus, šie Mihaila Dēli šķiet spējīgi darboties relatīvi neatkarīgi no laika. Radītāju Dēlu neapgrūtina laiks, bet viņu nosacīti ietekmē telpa; viņš nevar personiski būt divās vietās vienlaikus. Nebadona Mihails darbojas bezlaicīgi savā visumā un ar atspoguļošanās palīdzību praktiski tāpat arī supervisumā. Viņš bezlaicīgi sazinās tieši ar Mūžīgo Dēlu.

34:3.6Dievišķā Kalpone ir saprotošs Radītāja Dēla palīgs, kas ļauj viņam pārvarēt un kompensēt savus raksturīgos ierobežojumus attiecībā uz telpu, jo, kad šie divi darbojas administratīvā savienībā, viņi ir praktiski neatkarīgi no laika un telpas savas vietējās radīšanas robežās. Tādēļ, kā praktiski novērots visā vietējā visumā, Radītājs Dēls un Radošais Gars parasti darbojas neatkarīgi gan no laika, gan telpas, jo katram vienmēr ir pieejama otra laika un telpas atbrīvošana.

34:3.7Tikai absolūtas būtnes ir neatkarīgas no laika un telpas absolūtā nozīmē. Lielākā daļa gan Mūžīgā Dēla, gan Bezgalīgā Gara pakļauto personu ir pakļautas gan laikam, gan telpai.

34:3.8Kad Radošais Gars kļūst „telpas apzinīgs”, viņa gatavojas atzīt norobežotu „telpas domēnu” par savu, valstību, kurā būt brīvai no telpas, pretstatā visai citai telpai, kas viņu nosacītu. Cilvēks ir brīvs izvēlēties un rīkoties tikai savas apziņas valstībā.

34:4.21. Radītāja Dēla pašdāvinājuma gars, Mierinātājs, Patiesības Gars.

34:4.32. Dievišķās Kalpones gara aploks, Svētais Gars.

34:4.43. Inteliģences-kalpošanas aploks, ieskaitot vairāk vai mazāk vienotas darbības, bet atšķirīgas septiņu palīgprāta-garu funkcijas.

34:4.5Radītāja Dēli ir apveltīti ar visuma klātbūtnes garu, kas daudzējādā ziņā ir analogs Septiņiem Paradīzes Meistara Gariem. Tas ir Patiesības Gars, ko pašdāvinājuma Dēls izlej pār pasauli pēc tam, kad saņem garīgu titulu uz šādu sfēru. Šis dāvātais Mierinātājs ir garīgais spēks, kas vienmēr velk visus patiesības meklētājus pie Tā, kurš ir patiesības personifikācija vietējā visumā. Šis gars ir Radītāja Dēla iedzimts apdāvinājums, kas izriet no viņa dievišķās dabas, tāpat kā lielā visuma meistaraploki ir atvasināti no Paradīzes Dievību personības klātbūtnēm.

34:4.6Radītājs Dēls var nākt un iet; viņa personiskā klātbūtne var būt vietējā visumā vai citur; tomēr Patiesības Gars darbojas netraucēti, jo šī dievišķā klātbūtne, lai gan atvasināta no Radītāja Dēla personības, funkcionāli ir centrēta Dievišķās Kalpones personā.

34:4.7Tomēr Visuma Mātes Gars nekad nepamet vietējā visuma galveno mītnes pasauli. Radītāja Dēla gars var un darbojas neatkarīgi no Dēla personiskās klātbūtnes, bet ne tā ar viņas personisko garu. Dievišķās Kalpones Svētais Gars kļūtu nefunkcionāls, ja viņas personiskā klātbūtne tiktu noņemta no Salvingtonas. Viņas gara klātbūtne šķiet fiksēta uz visuma galvenās mītnes pasaules, un tieši šis fakts ļauj Radītāja Dēla garam darboties neatkarīgi no Dēla atrašanās vietas. Visuma Mātes Gars darbojas kā visuma fokuss un centrs Patiesības Garam, kā arī savai personiskajai ietekmei, Svētajam Garam.

34:4.8Radītājs Tēvs-Dēls un Radošā Mātes Gars abi dažādi veicina savu vietējā visuma bērnu prāta apdāvinājumu. Bet Radošais Gars nepiešķir prātu, kamēr viņa nav apveltīta ar personiskām prerogatīvām.

34:4.9Superevolucionārās personības kārtas vietējā visumā ir apveltītas ar vietējā visuma tipa supervisuma prāta modeli. Cilvēciskās un zemākas par cilvēku evolucionārās dzīvības kārtas ir apveltītas ar palīgprāta-garu prāta kalpošanas veidiem.

34:4.10Septiņi palīgprāta-gari ir vietējā visuma Dievišķās Kalpones radījums. Šie prāta-gari ir līdzīgi pēc rakstura, bet atšķirīgi pēc spēka, un visi vienādi piedalās Visuma Gara dabā, lai gan tie diez vai tiek uzskatīti par personībām atsevišķi no savas Mātes Radītājas. Septiņiem palīgiem ir doti šādi vārdi: gudrības gars, pielūgsmes gars, padoma gars, zināšanu gars, drosmes gars, sapratnes gars, intuīcijas gars — ātras uztveres gars.

34:4.11Šie ir „septiņi Dieva gari”, „kā lampas, kas deg troņa priekšā”, ko pravietis redzēja vīzijas simbolos. Bet viņš neredzēja divdesmit četru sargu sēdekļus ap šiem septiņiem palīgprāta-gariem. Šis ieraksts atspoguļo divu prezentāciju sajaukumu, viena attiecas uz visuma galveno mītni, bet otra uz sistēmas galvaspilsētu. Divdesmit četru vecāko sēdekļi atrodas Jerusemā, jūsu apdzīvoto pasauļu vietējās sistēmas galvenajā mītnē.

34:4.12Bet tieši par Salvingtonu Jānis rakstīja: „Un no troņa izgāja zibeņi un pērkoni un balsis” — visuma pārraides uz vietējām sistēmām. Viņš arī redzēja vietējā visuma virziena kontroles radības, galvenās mītnes pasaules dzīvos kompasus. Šo virziena kontroli Nebadonā uztur četras Salvingtonas kontroles radības, kas darbojas pār visuma straumēm un kurām prasmīgi palīdz pirmais funkcionējošais prāta-gars, intuīcijas palīgs, „ātrās sapratnes” gars. Bet šo četru radību — sauktu par zvēriem — apraksts ir bēdīgi sabojāts; tie ir nepārspējama skaistuma un izsmalcinātas formas.

34:4.13Četri debespuses punkti ir universāli un iedzimti Nebadona dzīvē. Visām dzīvajām radībām ir ķermeņa vienības, kas ir jutīgas un reaģē uz šīm virziena straumēm. Šīs radību radīšanas tiek dublētas lejup pa visumu līdz atsevišķām planētām un, apvienojumā ar pasauļu magnētiskajiem spēkiem, tā aktivizē mikroskopisko ķermeņu pulkus dzīvnieku organismā, ka šīs virziena šūnas vienmēr rāda uz ziemeļiem un dienvidiem. Tādējādi orientācijas sajūta ir uz visiem laikiem fiksēta visuma dzīvajās būtnēs. Šī sajūta nav pilnībā zudusi kā apzināta cilvēces īpašība. Šie ķermeņi pirmo reizi tika novēroti Urantijā ap šī stāstījuma laiku.

34:5.2Uz apdzīvotajām pasaulēm Gars sāk evolucionārā progresa darbu, sākot ar valstības nedzīvo materiālu, vispirms apveltot augu dzīvību, tad dzīvnieku organismus, tad pirmās cilvēka eksistences kārtas; un katrs nākamais piešķīrums veicina tālāku planētu dzīves evolucionārā potenciāla atklāšanos no sākotnējām un primitīvajām stadijām līdz gribas radību parādīšanās. Šo Gara darbu lielā mērā veic septiņi palīgi, solījuma gari, evolucionējošo planētu vienojošais un koordinējošais gara-prāts, vienmēr un vienoti vedot cilvēku rases uz augstākām idejām un garīgiem ideāliem.

34:5.3Mirstīgais cilvēks pirmo reizi piedzīvo Gara kalpošanu kopā ar prātu, kad evolucionāro radību tīri dzīvnieciskais prāts attīsta uztveres spēju pielūgsmes un gudrības palīgiem. Šī sestā un septītā palīga kalpošana norāda uz prāta evolūciju, kas šķērso garīgās kalpošanas slieksni. Un nekavējoties šādi pielūgsmes un gudrības funkciju prāti tiek iekļauti Dievišķās Kalpones garīgajos aplokos.

34:5.4Kad prāts ir šādi apveltīts ar Svētā Gara kalpošanu, tam piemīt spēja (apzināti vai neapzināti) izvēlēties Vispārējā Tēva garīgo klātbūtni — Domu Saskaņotāju. Bet tikai tad, kad pašdāvinājuma Dēls ir atbrīvojis Patiesības Garu planētu kalpošanai visiem mirstīgajiem, visi normālie prāti tiek automātiski sagatavoti Domu Saskaņotāju uzņemšanai. Patiesības Gars darbojas vienoti ar Dievišķās Kalpones gara klātbūtni. Šī duālā gara saikne lidinās pār pasaulēm, cenšoties mācīt patiesību un garīgi apgaismot cilvēku prātus, iedvesmot augšupejošo rasu radību dvēseles un vest evolucionārajās planētās mītošās tautas arvien tuvāk savam Paradīzes mērķim – dievišķajam liktenim.

34:5.5Lai gan Patiesības Gars tiek izliets pār visu miesu, šis Dēla gars funkcijās un spēkā ir gandrīz pilnībā ierobežots ar cilvēka personisko pieņemšanu tam, kas veido pašdāvinājuma Dēla misijas kopumu un būtību. Svētais Gars ir daļēji neatkarīgs no cilvēka attieksmes un daļēji nosacīts ar cilvēka gribas lēmumiem un sadarbību. Tomēr Svētā Gara kalpošana kļūst arvien efektīvāka to mirstīgo iekšējās dzīves svētdarīšanā un garīgajā pārveidošanā, kuri arvien pilnīgāk pakļaujas dievišķajiem norādījumiem.

34:5.6Kā indivīdi jūs personiski neīstenojat atsevišķu daļu vai vienību no Radītāja Tēva-Dēla vai Radošās Mātes Gara; šīs kalpošanas nesaskaras ar indivīda prāta domāšanas centriem un nemīt tajos, kā to dara Noslēpumainie Uzraugi. Domu Saskaņotāji ir noteiktas Vispārējā Tēva pirms-personiskās realitātes individualizācijas, kas faktiski mīt mirstīgajā prātā kā ļoti liela daļa no šī prāta, un tie vienmēr darbojas pilnīgā harmonijā ar Radītāja Dēla un Radošā Gara apvienotajiem gariem.

34:5.7Bezgalīgā Gara Visuma Meitas Svētā Gara, Mūžīgā Dēla Visuma Dēla Patiesības Gara un Paradīzes Tēva Saskaņotāja-gara klātbūtne evolucionārā mirstīgajā vai kopā ar to norāda uz garīgā apdāvinājuma un kalpošanas simetriju un dod šādam mirstīgajam spēju apzināti realizēt ticības faktu par dēlību ar Dievu.

34:6.2Lai gan Dievišķība var būt daudzskaitlīga izpausmē, cilvēka pieredzē Dievība ir vienskaitlī, vienmēr viena. Tāpat arī garīgā kalpošana nav daudzskaitlīga cilvēka pieredzē. Neatkarīgi no izcelsmes daudzveidības, visas garu ietekmes ir vienotas funkcijā. Patiešām, tās ir vienas, būdamas Dieva Septiņkārtīgā gara kalpošana lielā visuma radībām un radībās; un, kad radības aug izpratnē un uzņēmībā pret šo vienojošo gara kalpošanu, tā viņu pieredzē kļūst par Dieva Augstākā kalpošanu.

34:6.3No mūžīgās godības augstumiem dievišķais Gars nolaižas pa garu pakāpienu virkni, lai satiktu jūs tādus, kādi esat un kur esat, un tad, ticības partnerībā, mīloši apskautu mirstīgās izcelsmes dvēseli un uzsāktu drošu un noteiktu šo pazemināšanās pakāpienu atgriešanos, nekad neapstājoties, kamēr evolucionārā dvēsele nav droši pacelta pašos svētlaimes augstumos, no kuriem dievišķais Gars sākotnēji devās šajā žēlastības un kalpošanas misijā.

34:6.4Garīgie spēki nemaldīgi meklē un sasniedz savus sākotnējos līmeņus. Iznākuši no Mūžīgā, tie noteikti atgriezīsies pie tā, līdzi nesot visus tos laika un telpas bērnus, kuri ir pieņēmuši mītošā Saskaņotāja vadību un mācību, tos, kuri ir patiesi „dzimuši no Gara”, Dieva ticības dēli.

34:6.5Dievišķais Gars ir nepārtrauktas kalpošanas un iedrošinājuma avots cilvēku bērniem. Jūsu spēks un sasniegumi ir „saskaņā ar viņa žēlastību, caur Gara atjaunošanos”. Garīgā dzīve, tāpat kā fiziskā enerģija, tiek patērēta. Garīgs piepūle noved pie relatīva garīga izsīkuma. Visa augšupejošā pieredze ir reāla, kā arī garīga; tāpēc ir patiesi rakstīts: „Tas ir Gars, kas atdzīvina.” „Gars dod dzīvību.”

34:6.6Pat visaugstāko reliģisko doktrīnu nedzīvā teorija ir nespēcīga pārveidot cilvēka raksturu vai kontrolēt mirstīgā uzvedību. Tas, kas šodienas pasaulei ir vajadzīgs, ir patiesība, ko pasludināja jūsu senais skolotājs: „Ne tikai vārdos, bet arī spēkā un Svētajā Garā.” Teorētiskās patiesības sēkla ir mirusi, visaugstākie morāles jēdzieni ir bez ietekmes, kamēr un līdz dievišķais Gars neelpo pār patiesības formām un neatdzīvina taisnības formulas.

34:6.7Tie, kas ir saņēmuši un atzinuši Dieva mītošo klātbūtni, ir dzimuši no Gara. „Jūs esat Dieva templis, un Dieva gars mājo jūsos.” Nepietiek, ka šis gars tiek izliets pār jums; dievišķajam Garam ir jādominē un jākontrolē katrs cilvēka pieredzes aspekts.

34:6.8Tieši dievišķā Gara, dzīvības ūdens, klātbūtne novērš mirstīgās neapmierinātības graujošās slāpes un to neaprakstāmo izsalkumu, kas raksturīgs negarīgajam cilvēka prātam. Gara motivētas būtnes „nekad neslāpst, jo šis garīgais ūdens būs viņos apmierinājuma aka, kas plūst uz mūžīgo dzīvi.” Šādas dievišķi veldzētas dvēseles ir gandrīz neatkarīgas no materiālās vides attiecībā uz dzīves priekiem un zemes eksistences apmierinājumiem. Tās ir garīgi apgaismotas un atsvaidzinātas, morāli stiprinātas un apveltītas.

34:6.9Katrā mirstīgajā pastāv duāla daba: dzīvniecisko tieksmju mantojums un augstais gara apdāvinājuma dzinulis. Īsajā dzīvē, ko jūs dzīvojat Urantijā, šie divi atšķirīgie un pretējie dziņu spēki reti kad var tikt pilnībā samierināti; tos diez vai var saskaņot un vienot; bet visu jūsu dzīves laiku apvienotais Gars vienmēr kalpo, lai palīdzētu jums arvien vairāk pakļaut miesu Gara vadībai. Pat ja jums jādzīvo sava materiālā dzīve, pat ja jūs nevarat izvairīties no ķermeņa un tā vajadzībām, tomēr nolūkos un ideālos jūs esat pilnvaroti arvien vairāk pakļaut dzīvniecisko dabu Gara meistarībai. Jūsos patiesi pastāv garīgo spēku sazvērestība, dievišķo spēku konfederācija, kuras vienīgais mērķis ir panākt jūsu galīgo atbrīvošanos no materiālās verdzības un galīgajiem šķēršļiem.

34:6.10Visas šīs kalpošanas mērķis ir: „Lai jūs stiprinātos ar spēku caur Viņa garu iekšējā cilvēkā.” Un tas viss ir tikai sākotnējie soļi ceļā uz ticības un kalpošanas pilnības galīgo sasniegšanu, pieredzi, kurā jūs būsiet „piepildīti ar visu Dieva pilnību”, „jo visi tie, kurus vada Dieva gars, ir Dieva dēli.”

34:6.11Gars nekad nedzen, tikai vada. Ja esat labprātīgs māceklis, ja vēlaties sasniegt gara līmeņus un dievišķas virsotnes, ja jūs patiesi vēlaties sasniegt mūžīgo mērķi, tad dievišķais Gars jūs maigi un mīloši vedīs pa dēlības un garīgā progresa ceļu. Katram jūsu solim jābūt labprātīgam, saprātīgam un priecīgam sadarbības solim. Gara kundzība nekad nav aptraipīta ar piespiešanu vai kompromitēta ar spaidiem.

34:6.12Un, kad šāda gara vadīta dzīve tiek brīvi un saprātīgi pieņemta, cilvēka prātā pakāpeniski attīstās pozitīva apziņa par dievišķu kontaktu un pārliecība par gara sadraudzību; agrāk vai vēlāk „Gars liecina kopā ar jūsu garu (Saskaņotāju), ka jūs esat Dieva bērns.” Jau jūsu pašu Domu Saskaņotājs jums ir teicis par jūsu radniecību ar Dievu, tāpēc ieraksts liecina, ka Gars liecina „kopā ar jūsu garu”, nevis jūsu garam.

34:6.13Apziņu par gara kundzību cilvēka dzīvē drīz vien pavada pieaugoša Gara īpašību izpausme šāda gara vadīta mirstīgā dzīves reakcijās, „jo gara augļi ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labestība, ticība, lēnprātība un atturība.” Šādi gara vadīti un dievišķi apgaismoti mirstīgie, kamēr viņi vēl iet pa pazemīgajiem darba ceļiem un cilvēciskā uzticībā pilda savus zemes uzdevumus, jau ir sākuši saskatīt mūžīgās dzīves gaismas, kas mirgo tāltālajās citas pasaules krastmalās; jau ir sākuši saprast tās iedvesmojošās un mierinošās patiesības realitāti: „Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.” Un cauri katram pārbaudījumam un katras grūtības priekšā gara dzimušās dvēseles uztur cerība, kas pārsniedz visas bailes, jo Dieva mīlestība tiek izlieta visās sirdīs ar dievišķā Gara klātbūtni.

34:7.2Evolucionārie mirstīgie, kas apdzīvo normālas garīgā progresa pasaules, nepiedzīvo asos konfliktus starp garu un miesu, kas raksturo mūsdienu Urantijas rases. Bet pat uz visideālākajām planētām pirms-Ādama cilvēkam ir jāpieliek pozitīvas pūles, lai paceltos no tīri dzīvnieciskās eksistences plaknes cauri secīgiem arvien intelektuālāku nozīmju un augstāku garīgo vērtību līmeņiem.

34:7.3Normālas pasaules mirstīgie nepiedzīvo pastāvīgu karu starp savu fizisko un garīgo dabu. Viņi saskaras ar nepieciešamību kāpt augšup no dzīvnieku eksistences līmeņiem uz augstākām garīgās dzīves plaknēm, bet šis kāpiens vairāk līdzinās izglītojošai apmācībai, salīdzinot ar intensīvajiem Urantijas mirstīgo konfliktiem šajā atšķirīgo materiālo un garīgo dabu jomā.

34:7.4Urantijas tautas cieš no divkārša palīdzības trūkuma šajā progresīvās planetārās garīgās sasniegšanas uzdevumā. Kaligastijas sacelšanās izraisīja vispasaules apjukumu un aplaupīja visas nākamās paaudzes ar morālo atbalstu, ko būtu nodrošinājusi labi sakārtota sabiedrība. Bet vēl postošāka bija Ādama neveiksme, jo tā atņēma rasēm to augstākā tipa fizisko dabu, kas būtu bijusi saskaņotāka ar garīgajām tieksmēm.

34:7.5Urantijas mirstīgie ir spiesti piedzīvot tik izteiktu cīņu starp garu un miesu, jo viņu tālākie senči nebija pilnīgāk adamizēti ar Ēdenes pašdāvinājumu. Dievišķais plāns bija, lai Urantijas mirstīgajām rasēm būtu fiziskas dabas, kas dabiskāk reaģētu uz garu.

34:7.6Neskatoties uz šo dubulto katastrofu cilvēka dabai un viņa videi, mūsdienu mirstīgie piedzīvotu mazāk šīs šķietamās cīņas starp miesu un garu, ja viņi ieietu garu valstībā, kur Dieva ticības dēli bauda relatīvu atbrīvošanos no miesas verdzības apgaismotā un atbrīvojošā kalpošanā, no visas sirds veltoties Tēva gribas pildīšanai debesīs. Jēzus parādīja cilvēcei jauno mirstīgās dzīves veidu, ar kuru cilvēki var lielā mērā izvairīties no Kaligastijas sacelšanās briesmīgajām sekām un visefektīvāk kompensēt Ādama neveiksmes radītos zaudējumus. „Kristus Jēzus dzīvības gars mūs ir atbrīvojis no dzīvnieciskās dzīves likuma un ļaunuma un grēka kārdinājumiem.” „Šī ir uzvara, kas pārvar miesu, pat jūsu ticība.”

34:7.7Tie Dievu zinošie vīrieši un sievietes, kas ir dzimuši no Gara, nepiedzīvo vairāk konfliktu ar savu mirstīgo dabu kā visnormālāko pasauļu iedzīvotāji, planētām, kas nekad nav bijušas aptraipītas ar grēku vai skartas ar sacelšanos. Ticības dēli strādā intelektuālos līmeņos un dzīvo garīgās plaknēs tālu virs konfliktiem, ko rada neierobežotas vai nedabiskas fiziskās vēlmes. Normālie dzīvnieku būtņu dziņi un dabiskās apetītes un fiziskās dabas impulsi nav pretrunā pat ar visaugstāko garīgo sasniegumu, izņemot nezinīgu, nepareizi mācītu vai diemžēl pārāk apzinīgu personu prātos.

34:7.8Sākot ceļu uz mūžīgo dzīvi, pieņēmuši uzdevumu un saņēmuši pavēles virzīties uz priekšu, nebaidieties no cilvēka aizmāršības un mirstīgās nepastāvības briesmām, neuztraucieties par neveiksmes šaubām vai mulsinošu apjukumu, nešaubieties un neapšaubiet savu statusu un stāvokli, jo katrā tumšā stundā, katrā krustcelē uz priekšu vērstajā cīņā Patiesības Gars vienmēr runās, sakot: „Šis ir ceļš.”

34:7.9[Iesniedzis Varenais Vēstnesis, kas īslaicīgi norīkots dienestam Urantijā.]