Dokuments 26: CENTRĀLĀ VISUMA KALPOJOŠIE GARIDokuments 26
CENTRĀLĀ VISUMA KALPOJOŠIE GARI

26:0.1SUPERNAFĪMI ir Paradīzes un centrālā visuma kalpojošie gari; viņi ir Bezgalīgā Gara bērnu — eņģeļu pulku — zemākās grupas augstākā kārta. Šādus kalpojošos garus var sastapt no Paradīzes Salas līdz pat laika un telpas pasaulēm. Neviena nozīmīga organizētās un apdzīvotās radības daļa nepaliek bez viņu kalpojumiem.

26:1.2Lielā visuma kalpojošie gari tiek klasificēti šādi:

26:1.31. Supernafīmi.

26:1.42. Sekonafīmi.

26:1.53. Tertiafīmi.

26:1.64. Omniafīmi.

26:1.75. Serafīmi.

26:1.86. Ķerubi un Sanobīmi.

26:1.97. Starpbūtnes.

26:1.10Eņģeļu kārtu individuālie locekļi nav pilnīgi nemainīgi attiecībā uz personīgo statusu visumā. Noteiktu kārtu eņģeļi uz laiku var kļūt par Paradīzes Pavadoņiem; daži kļūst par Debesu Ierakstītājiem; citi paceļas līdz Tehnisko Padomdevēju rangam. Daži no ķerubiem var tiekties pēc serafu statusa un likteņa, kamēr evolucionārie serafi var sasniegt Dieva augšupejošo Dēlu garīgos līmeņus.

26:1.11Septiņas atklātās kalpojošo garu kārtas ir sagrupētas prezentācijai atbilstoši to funkcijām, kas ir vissvarīgākās augšupejošajām būtnēm:

26:1.121. Centrālā Visuma Kalpojošie Gari. Trīs supernafīmu kārtas kalpo Paradīzes-Havonas sistēmā. Primāros jeb Paradīzes supernafīmus rada Bezgalīgais Gars. Sekundārās un terciārās kārtas, kas kalpo Havonā, ir attiecīgi Meistara Garu un Aploku Garu pēcnācēji.

26:1.132. Supervisumu Kalpojošie Gari — sekonafīmi, tertiafīmi un omniafīmi. Sekonafīmi, Atspoguļojošo Garu bērni, dažādi kalpo septiņos supervisumos. Tertiafīmi, kas cēlušies no Bezgalīgā Gara, galu galā tiek veltīti Radītāju Dēlu un Dienu Senču sakaru dienestam. Omniafīmus kopīgi rada Bezgalīgais Gars un Septiņi Augstākie Izpildītāji, un viņi ir pēdējo ekskluzīvi kalpotāji. Šo trīs kārtu apspriešana ir nākamā stāstījuma tēma šajā sērijā.

26:1.143. Vietējo Visumu Kalpojošie Gari ietver serafīmus un viņu palīgus, ķerubus. Ar šiem Visuma Mātes Gara pēcnācējiem mirstīgajiem augšupcēlājiem ir sākotnējais kontakts. Starpbūtnes, kas dzimušas apdzīvotajās pasaulēs, īsti nepieder pie eņģeļu kārtām, lai gan bieži funkcionāli tiek grupētas kopā ar kalpojošajiem gariem. Viņu stāsts, kopā ar pārskatu par serafīmiem un ķerubiem, ir sniegts tajos dokumentos, kas attiecas uz jūsu vietējā visuma lietām.

26:1.15Visas eņģeļu pulku kārtas ir veltītas dažādiem visuma dienestiem, un tās vienā vai otrā veidā kalpo augstākām debesu būtņu kārtām; bet tieši supernafīmi, sekonafīmi un serafīmi lielā skaitā tiek nodarbināti, lai veicinātu laika bērnu progresīvās pilnveidošanās augšupejošo shēmu. Funkcionējot centrālajā, super- un vietējos visumos, viņi veido to nepārtraukto garīgo kalpotāju ķēdi, ko Bezgalīgais Gars ir nodrošinājis, lai palīdzētu un vadītu visus, kas cenšas sasniegt Vispārējo Tēvu caur Mūžīgo Dēlu.

26:1.16Supernafīmi ir ierobežoti “garīgajā polaritātē” attiecībā tikai uz vienu darbības fāzi, proti, ar Vispārējo Tēvu. Viņi var strādāt atsevišķi, izņemot gadījumus, kad tieši izmanto ekskluzīvās Tēva ķēdes. Kad viņi saņem enerģiju Tēva tiešā kalpojumā, supernafīmiem ir brīvprātīgi jāapvienojas pāros, lai spētu funkcionēt. Sekonafīmi ir līdzīgi ierobežoti un papildus tam viņiem ir jāstrādā pāros, lai sinhronizētos ar Mūžīgā Dēla ķēdēm. Serafīmi var strādāt atsevišķi kā atsevišķas un lokalizētas personības, bet viņi spēj pieslēgties ķēdei tikai tad, kad ir polarizēti kā sakaru pāri. Kad šādas gara būtnes ir apvienotas pāros, vienu sauc par otru papildinošu. Papildinošās attiecības var būt pārejošas; tās ne vienmēr ir pastāvīgas.

26:1.17Šīs spožās gaismas būtnes tiek uzturētas tieši, uzņemot visuma primāro ķēžu garīgo enerģiju. Urantijas mirstīgajiem ir jāiegūst gaismas enerģija caur veģetatīvo iemiesošanos, bet eņģeļu pulki ir pieslēgti ķēdei; viņiem “ir barība, par kuru jūs nezināt.” Viņi arī piedalās brīnišķīgo Trīsvienības Skolotāju Dēlu cirkulējošajās mācībās; viņiem ir zināšanu uztvere un gudrības uzņemšana, kas ļoti līdzinās viņu dzīvības enerģiju asimilēšanas tehnikai.

26:2.2Primārie supernafīmi ir ekskluzīvi Apvienotā Radītāja pēcnācēji. Viņi savu kalpošanu sadala aptuveni vienādi starp noteiktām Paradīzes Pilsoņu grupām un arvien pieaugošo augšupejošo svētceļnieku korpusu. Šie mūžīgās Salas eņģeļi ir ļoti efektīvi, veicinot abu Paradīzes iemītnieku grupu būtisko apmācību. Viņi sniedz lielu ieguldījumu, kas palīdz savstarpējai sapratnei starp šīm divām unikālajām visuma būtņu kārtām — viena ir augstākā tipa dievišķa un pilnīga gribas būtne, bet otra ir zemākā tipa gribas būtnes pilnveidotā evolūcija visā visumu visumā.

26:2.3Primāro supernafīmu darbs ir tik unikāls un atšķirīgs, ka tas tiks apskatīts atsevišķi nākamajā stāstījumā.

26:2.4Sekundārie supernafīmi ir augšupejošo būtņu lietu direktori septiņos Havonas aplokos. Viņi ir vienlīdz ieinteresēti kalpot daudzu kārtu Paradīzes Pilsoņu izglītojošajā apmācībā, kuri ilgu laiku uzturas centrālās radības pasaules aplokos, bet mēs nevaram apspriest šo viņu kalpošanas fāzi.

26:2.5Ir septiņi šo augsto eņģeļu veidi, no kuriem katrs ir cēlies no viena no Septiņiem Meistara Gariem un atbilstoši veidots pēc dabas. Kopīgi Septiņi Meistara Gari rada daudzas dažādas unikālu būtņu un entītiju grupas, un katras kārtas individuālie locekļi ir salīdzinoši vienādi pēc dabas. Bet, kad šie paši Septiņi Gari rada individuāli, rezultējošās kārtas vienmēr ir septiņkārtīgas pēc dabas; katra Meistara Gara bērni manto sava radītāja dabu un attiecīgi atšķiras no citiem. Tāda ir sekundāro supernafīmu izcelsme, un visu septiņu radīto veidu eņģeļi darbojas visos darbības kanālos, kas pieejami viņu visai kārtai, galvenokārt centrālā un dievišķā visuma septiņos aplokos.

26:2.6Katrs no septiņiem Havonas planētu aplokiem ir tiešā viena no Septiņiem Aploku Gariem pārraudzībā, kuri paši ir Septiņu Meistara Garu kolektīva — tātad vienota — radība. Lai gan tie manto Trešā Avota un Centra dabu, šie septiņi Havonas palīggari nebija daļa no sākotnējā paraugvisuma. Viņi sāka funkcionēt pēc sākotnējās (mūžīgās) radīšanas, bet ilgi pirms Grandfandas laikiem. Viņi neapšaubāmi parādījās kā Meistara Garu radoša atbilde uz Augstākās Būtnes izvirzīto mērķi, un viņu funkcionēšana tika atklāta, organizējot lielo visumu. Bezgalīgais Gars un visi viņa radošie līdzgaitnieki kā universālie koordinatori šķiet bagātīgi apveltīti ar spēju sniegt piemērotas radošas atbildes uz vienlaicīgajām attīstībām pieredzes Dievībās un evolucionējošajos visumos.

26:2.7Terciārie supernafīmi rodas no šiem Septiņiem Aploku Gariem. Katrs no tiem atsevišķajos Havonas apļos ir pilnvarots no Bezgalīgā Gara radīt pietiekamu skaitu augsto superafisko kalpotāju terciārajā kārtā, lai apmierinātu centrālā visuma vajadzības. Lai gan Aploku Gari radīja salīdzinoši maz šo eņģeļu kalpotāju pirms laika svētceļnieku ierašanās Havonā, Septiņi Meistara Gari pat nesāka radīt sekundāros supernafīmus līdz Grandfandas izkāpšanai. Kā vecākā no abām kārtām, terciārie supernafīmi tādēļ tiks apskatīti pirmie.

26:3.2Augšupejošie svētceļnieki no septiņiem supervisumiem šķērso Havonu pretējā virzienā, ieejot caur septītā aploka vadošo pasauli un virzoties uz iekšu. Nav noteikts laika ierobežojums augšupejošo būtņu virzībai no pasaules uz pasauli un no aploka uz aploku, tāpat kā nav patvaļīgi noteikts uzturēšanās ilgums moroncijas pasaulēs. Bet, lai gan atbilstoši attīstīti indivīdi var tikt atbrīvoti no uzturēšanās vienā vai vairākās vietējā visuma mācību pasaulēs, neviens svētceļnieks nevar izvairīties no visu septiņu Havonas progresīvās garīgošanās aploku iziešanas.

26:3.3Tā terciāro supernafīmu grupa, kas galvenokārt ir norīkota laika svētceļnieku apkalpošanai, tiek klasificēta šādi:

26:3.41. Harmonijas Pārraugi. Jābūt acīmredzamam, ka būtu nepieciešams kāds koordinējošs spēks, pat pilnīgajā Havonā, lai uzturētu sistēmu un nodrošinātu harmoniju visā darbā, gatavojot laika svētceļniekus viņu turpmākajiem Paradīzes sasniegumiem. Tāda ir harmonijas pārraugu patiesā misija — uzturēt visu kustībā raiti un ātri. Radušies pirmajā aplokā, viņi kalpo visā Havonā, un viņu klātbūtne aplokos nozīmē, ka nekas nevar noiet greizi. Liela spēja koordinēt daudzveidīgas darbības, kas ietver dažādu kārtu — pat vairāku līmeņu — personības, ļauj šiem supernafīmiem sniegt palīdzību, kur un kad vien nepieciešams. Viņi sniedz milzīgu ieguldījumu savstarpējā sapratnē starp laika svētceļniekiem un mūžības svētceļniekiem.

26:3.52. Galvenie Ierakstītāji. Šie eņģeļi tiek radīti otrajā aplokā, bet darbojas visur centrālajā visumā. Viņi veic ierakstus trīskārši, izpildot ierakstus Havonas burtiskajiem arhīviem, savas kārtas garīgajiem arhīviem un Paradīzes formālajiem ierakstiem. Papildus tam viņi automātiski pārraida patieso zināšanu nozīmes darījumus uz Paradīzes dzīvajām bibliotēkām, primārās supernafīmu kārtas zināšanu glabātājiem.

26:3.63. Raidītāji. Trešā Aploka Gara bērni darbojas visā Havonā, lai gan viņu oficiālā stacija atrodas uz septiņdesmitās planētas ārējā aplī. Šie meistartehniķi ir centrālās radības raidījumu uztvērēji un sūtītāji un visu Paradīzes Dievības fenomenu kosmosa ziņojumu direktori. Viņi var darbināt visas telpas pamatķēdes.

26:3.74. Vēstneši rodas ceturtajā aplokā. Viņi pārvietojas pa Paradīzes-Havonas sistēmu kā visu ziņojumu nesēji, kam nepieciešama personīga pārraide. Viņi kalpo saviem biedriem, debesu personībām, Paradīzes svētceļniekiem un pat laika augšupejošajām dvēselēm.

26:3.85. Saprāta Koordinatori. Šie terciārie supernafīmi, piektā Aploka Gara bērni, vienmēr ir gudri un līdzjūtīgi brālīgas sadraudzības veicinātāji starp augšupejošajiem un lejupejošajiem svētceļniekiem. Viņi kalpo visiem Havonas iedzīvotājiem, un īpaši augšupcēlājiem, informējot viņus par visumu visuma lietām. Pateicoties personīgiem kontaktiem ar raidītājiem un atspoguļotājiem, šie Havonas “dzīvie laikraksti” ir acumirklī informēti par visu informāciju, kas plūst pa centrālā visuma plašajiem ziņu tīkliem. Viņi iegūst informāciju ar Havonas grafu metodi, kas ļauj viņiem automātiski asimilēt tik daudz informācijas vienā Urantijas laika stundā, cik jūsu ātrākajai telegrāfa tehnikai būtu nepieciešami tūkstoš gadi, lai to ierakstītu.

26:3.96. Transporta Personības. Šīs būtnes, kas cēlušās no sestā aploka, parasti darbojas no četrdesmitās planētas ārējā aplokā. Tieši viņi aizved vīlušos kandidātus, kuri īslaicīgi cieš neveiksmi Dievības piedzīvojumā. Viņi ir gatavi kalpot visiem, kam jāierodas un jāaiziet Havonas dienestā un kas nav telpas ceļotāji.

26:3.107. Rezerves Korpuss. Darba svārstības ar augšupejošajām būtnēm, Paradīzes svētceļniekiem un citām Havonā mītošām būtņu kārtām liek uzturēt šīs supernafīmu rezerves septītā loka vadošajā pasaulē, kur tie rodas. Viņi tiek radīti bez īpaša dizaina un ir kompetenti uzņemties kalpošanu savu terciārās kārtas superafisko biedru mazāk prasīgajās pienākumu fāzēs.

26:4.2Atbilstoši periodiskajam norīkojumam kalpošanai augšupejošajiem svētceļniekiem, sekundārie supernafīmi strādā šādās septiņās grupās:

26:4.31. Svētceļnieku Palīgi.

26:4.42. Augstākā Pavadoņi.

26:4.53. Trīsvienības Pavadoņi.

26:4.64. Dēla Atrādītāji.

26:4.75. Tēva Pavadoņi.

26:4.86. Padomdevēji un Konsultanti.

26:4.97. Miera Papildinājumi.

26:4.10Katra no šīm darba grupām satur visu septiņu radīto tipu eņģeļus, un telpas svētceļnieku vienmēr apmāca sekundārie supernafīmi, kas cēlušies no Meistara Gara, kurš pārvalda šī svētceļnieka dzimto supervisumu. Kad jūs, Urantijas mirstīgie, sasniegsiet Havonu, jūs noteikti vadīs supernafīmi, kuru radītā daba — tāpat kā jūsu pašu evolucionējusī daba — ir atvasināta no Orvontona Meistara Gara. Un, tā kā jūsu audzinātāji nāk no jūsu pašu supervisuma Meistara Gara, viņi ir īpaši kvalificēti, lai jūs saprastu, mierinātu un palīdzētu jums visos jūsu centienos sasniegt Paradīzes pilnību.

26:4.11Laika svētceļniekus garām Havonas tumšajiem gravitācijas ķermeņiem uz ārējo planētu aploku transportē sekonafīmu primārās kārtas transporta personības, kas darbojas no septiņu supervisumu galvenajām mītnēm. Vairums, bet ne visi, planētu un vietējo visumu dienesta serafi, kas ir akreditēti Paradīzes augšupceļam, šķirsies no saviem mirstīgajiem biedriem pirms garā lidojuma uz Havonu un nekavējoties sāks ilgu un intensīvu apmācību augstākam uzdevumam, cerot kā serafi sasniegt eksistences pilnību un kalpošanas pārākumu. Un viņi to dara, cerot atkal pievienoties laika svētceļniekiem, tikt pieskaitīti tiem, kas mūžīgi seko tādu mirstīgo gaitai, kuri ir sasnieguši Vispārējo Tēvu un saņēmuši uzdevumu Noslēguma Korpusa neatklātajā dienestā.

26:4.12Svētceļnieks nolaižas uz Havonas uzņemošās planētas, septītā aploka vadošās pasaules, ar tikai vienu pilnības devumu, mērķa pilnību. Vispārējais Tēvs ir noteicis: “Esiet pilnīgi, tāpat kā Es esmu pilnīgs.” Tas ir pārsteidzošs aicinājums-pavēle, kas tiek pārraidīta telpas pasaulju galīgajiem bērniem. Šī rīkojuma izsludināšana ir sakustinājusi visu radību debesu būtņu sadarbības centienos, lai palīdzētu īstenot un realizēt šo milzīgo Pirmā Lielā Avota un Centra pavēli.

26:4.13Kad ar visu universālās izdzīvošanas shēmas palīgu pulku kalpošanu jūs beidzot tiekat nogādāti uz Havonas uzņemošās pasaules, jūs ierodaties tikai ar viena veida pilnību — mērķa pilnību. Jūsu mērķis ir rūpīgi pārbaudīts; jūsu ticība ir pārbaudīta. Jūs esat zināms kā vilšanās drošs. Pat nespēja saskatīt Vispārējo Tēvu nevar satricināt ticību vai nopietni traucēt augšupejošā mirstīgā uzticību, kurš ir izgājis cauri pieredzei, kas visiem jāiziet, lai sasniegtu Havonas pilnīgās sfēras. Līdz brīdim, kad sasniedzat Havonu, jūsu sirsnība ir kļuvusi cildena. Mērķa pilnība un vēlmes dievišķība, ar ticības nelokāmību, ir nodrošinājušas jūsu ieeju mūžības pastāvīgajos mājokļos; jūsu atbrīvošana no laika nenoteiktībām ir pilnīga un galīga; un tagad jums ir jāsastopas aci pret aci ar Havonas problēmām un Paradīzes bezgalībām, kuru pārvarēšanai jūs tik ilgi esat apmācījušies laika pieredzes laikmetos telpas pasaules skolās.

26:4.14Ticība ir ieguvusi augšupejošajam svētceļniekam mērķa pilnību, kas ļauj laika bērniem ieiet mūžības vārtos. Tagad svētceļnieku palīgiem jāsāk darbs, lai attīstītu sapratnes pilnību un izpratnes tehniku, kas ir tik neaizstājama Paradīzes personības pilnībai.

26:4.15Spēja saprast ir mirstīgā pase uz Paradīzi. Vēlme ticēt ir atslēga uz Havonu. Dēlības pieņemšana, sadarbība ar iekšējo Saskaņotāju, ir evolucionārās izdzīvošanas cena.

26:5.2Šie svētceļnieku palīgi, kas darbojas Havonas pasauļu septītajā aplī, savu darbu augšupejošajiem mirstīgajiem veic trīs galvenajās daļās: pirmkārt, augstākā Paradīzes Trīsvienības izpratne; otrkārt, Tēva-Dēla partnerības garīgā izpratne; un treškārt, Bezgalīgā Gara intelektuālā atzīšana. Katra no šīm mācību fāzēm ir sadalīta septiņās nozarēs ar divpadsmit mazākām nodaļām, kurās ir septiņdesmit pakārtotas grupas; un katra no šīm septiņdesmit pakārtotajām mācību grupām tiek pasniegta tūkstoš klasifikācijās. Detalizētākas instrukcijas tiek sniegtas nākamajos aplokos, bet svētceļnieku palīgi māca katras Paradīzes prasības izklāstu.

26:5.3Tas tātad ir primārais jeb elementārais kurss, kas sagaida ticībā pārbaudītos un daudz ceļojušos telpas svētceļniekus. Bet ilgi pirms Havonas sasniegšanas šie augšupejošie laika bērni ir iemācījušies mieloties ar nenoteiktību, baroties no vilšanās, sajūsmināties par šķietamu sakāvi, stiprināties grūtību klātbūtnē, izrādīt nepielūdzamu drosmi bezgalības priekšā un izrādīt neuzvaramu ticību, saskaroties ar neizskaidrojamā izaicinājumu. Jau sen šo svētceļnieku kaujas sauciens ir kļuvis: “Sadarbojoties ar Dievu, nekas — absolūti nekas — nav neiespējams.”

26:5.4Katrā Havonas aplokā laika svētceļniekiem ir noteikta prasība; un, kamēr katrs svētceļnieks turpina mācīties supernafīmu vadībā, kuru daba ir pielāgota, lai palīdzētu šim konkrētajam augšupejošās būtnes veidam, kurss, kas jāapgūst, ir diezgan vienāds visiem augšupcēlājiem, kas sasniedz centrālo visumu. Šis sasniegumu kurss ir kvantitatīvs, kvalitatīvs un pieredzes — intelektuāls, garīgs un augstākais.

26:5.5Laikam Havonas aplokos ir maza nozīme. Ierobežotā veidā tas ietekmē attīstības iespējas, bet sasniegums ir galīgais un augstākais pārbaudījums. Tajā pašā brīdī, kad jūsu superafiskais biedrs uzskatīs jūs par kompetentu pāriet uz nākamo aploku, jūs tiksiet aizvesti pie septītā Aploka Gara divpadsmit adjutantiem. Šeit jums būs jāiztur aploka pārbaudījumi, ko nosaka jūsu izcelsmes supervisums un jūsu dzimšanas sistēma. Šī aploka dievišķības sasniegšana notiek vadošajā pasaulē un sastāv no augšupejošā svētceļnieka supervisuma Meistara Gara garīgas atzīšanas un realizācijas.

26:5.6Kad ārējā Havonas aploka darbs ir pabeigts un piedāvātais kurss ir apgūts, svētceļnieku palīgi aizved savus audzēkņus uz nākamā aploka vadošo pasauli un nodod viņus augstākā pavadoņu aprūpē. Svētceļnieku palīgi vienmēr uzkavējas uz laiku, lai palīdzētu padarīt pāreju gan patīkamu, gan izdevīgu.

26:6.2Tieši šajā aplokā augšupcēlāji sasniedz jaunu Augstākās Dievības apzināšanos. Caur savu ilgo karjeru evolucionārajos visumos laika svētceļnieki ir piedzīvojuši pieaugošu apziņu par visvarenas pārvaldības realitāti pār laika-telpas radībām. Šeit, šajā Havonas aplokā, viņi tuvojas sastapšanai ar centrālā visuma laika-telpas vienotības avotu — Dieva Augstākā garīgo realitāti.

26:6.3Esmu nedaudz apjucis, skaidrojot, kas notiek šajā aplokā. Augšupcēlājiem nav uztverama nekāda personalizēta Augstākā klātbūtne. Dažos aspektos jaunas attiecības ar Septīto Meistara Garu kompensē šo Augstākās Būtnes nesasniedzamību. Bet neatkarīgi no mūsu nespējas aptvert tehniku, katra augšupejošā būtne šķiet piedzīvojam transformējošu izaugsmi, jaunu apziņas integrāciju, jaunu mērķa garīgošanu, jaunu jūtīgumu pret dievišķību, ko diez vai var apmierinoši izskaidrot, nepieņemot Augstākās Būtnes neatklāto darbību. Mums, kas esam novērojuši šos noslēpumainos darījumus, šķiet, it kā Dievs Augstākais ar mīlestību dāvātu saviem pieredzes bērniem, līdz pat viņu pieredzes spēju robežām, tos intelektuālās izpratnes, garīgās ieskaites un personības paplašināšanās uzlabojumus, kas viņiem būs tik nepieciešami visos viņu centienos iekļūt Augstākās Trīsvienības dievišķības līmenī, lai sasniegtu Paradīzes mūžīgās un eksistenciālās Dievības.

26:6.4Kad augstākā pavadoņi uzskata savus audzēkņus par gataviem tālākai attīstībai, viņi tos nogādā septiņdesmit locekļu komisijas priekšā, kas ir jaukta grupa, kas darbojas kā eksaminētāji sestā aploka vadošajā pasaulē. Pēc tam, kad šī komisija ir apmierināta ar viņu izpratni par Augstāko Būtni un Augstākās Trīsvienību, svētceļnieki tiek sertificēti pārcelšanai uz piekto aploku.

26:7.2Trīsvienības pavadoņi ir ļoti uzticīgi un efektīvi; un katrs svētceļnieks saņem nedalītu uzmanību un bauda pilnīgu mīlestību no šai kārtai piederoša sekundārā supernafīma. Neviens laika svētceļnieks nekad neatrastu pirmo pieejamo Paradīzes Trīsvienības personu, ja nebūtu šo pavadoņu un daudzo citu garīgo būtņu palīdzības un atbalsta, kas nodarbojas ar augšupcēlāju instruēšanu par gaidāmā Dievības piedzīvojuma dabu un tehniku.

26:7.3Pēc apmācības kursa pabeigšanas šajā aplokā Trīsvienības pavadoņi aizved savus audzēkņus uz tā vadošo pasauli un iepazīstina viņus ar vienu no daudzajām trīsvienīgajām komisijām, kas darbojas kā Dievības piedzīvojuma kandidātu eksaminētāji un sertificētāji. Šīs komisijas sastāv no viena noslēdzēja biedra, viena primārās supernafīmu kārtas uzvedības direktora un vai nu Vientuļā Vēstneša no telpas, vai Trinitizētā Dēla no Paradīzes.

26:7.4Kad augšupejošā dvēsele faktiski dodas uz Paradīzi, to pavada tikai tranzīta trio: superafiskais aploka biedrs, Absolventa Pavadonis un pēdējā vienmēr klātesošais servitālais biedrs. Šīs ekskursijas no Havonas aplokiem uz Paradīzi ir izmēģinājuma braucieni; augšupcēlāji vēl nav Paradīzes statusā. Viņi nesasniedz uzturēšanās statusu Paradīzē, kamēr nav izgājuši cauri laika noslēdzošajai atpūtai pēc Vispārējā Tēva sasniegšanas un Havonas aploku galīgās iziešanas. Tikai pēc dievišķās atpūtas viņi saņem “dievišķības esenci” un “augstākā garu” un tādējādi patiešām sāk funkcionēt mūžības aplī un Trīsvienības klātbūtnē.

26:7.5Augšupcēlāja pavadoņi no tranzīta trio nav nepieciešami, lai viņam palīdzētu atrast Trīsvienības garīgā starojuma ģeogrāfisko klātbūtni, bet drīzāk, lai sniegtu visu iespējamo palīdzību svētceļniekam viņa grūtajā uzdevumā atpazīt, saskatīt un saprast Bezgalīgo Garu pietiekami, lai tas veidotu personības atzīšanu. Jebkurš augšupejošais svētceļnieks Paradīzē var saskatīt Trīsvienības ģeogrāfisko jeb atrašanās vietas klātbūtni, lielākā daļa spēj sazināties ar Dievību intelektuālo realitāti, īpaši Trešo Personu, bet ne visi var atpazīt vai pat daļēji saprast Tēva un Dēla garīgās klātbūtnes realitāti. Vēl grūtāka ir pat minimāla Vispārējā Tēva garīgā izpratne.

26:7.6Reti kad Bezgalīgā Gara meklējumi neizdodas, un, kad viņu audzēkņi ir guvuši panākumus šajā Dievības piedzīvojuma fāzē, Trīsvienības pavadoņi gatavojas tos nodot Dēla atradēju kalpošanai ceturtajā Havonas aplokā.

26:8.2Dēla atradēji ir superafiskie kalpotāji ceturtā aploka augšupejošajiem mirstīgajiem. Papildus vispārējam darbam, gatavojot savus kandidātus Mūžīgā Dēla Trīsvienības attiecību apzināšanai, šiem Dēla atradējiem ir tik pilnīgi jāinstruē savi audzēkņi, lai viņi būtu pilnībā veiksmīgi: pirmkārt, adekvātā Dēla garīgā izpratnē; otrkārt, apmierinošā Dēla personības atzīšanā; un treškārt, pareizā Dēla atšķiršanā no Bezgalīgā Gara personības.

26:8.3Pēc Bezgalīgā Gara sasniegšanas vairs netiek veikti eksāmeni. Iekšējo aploku pārbaudījumi ir svētceļnieku kandidātu sniegums, kad viņi atrodas Dievību apņemšanas aptvērumā. Progresu nosaka tikai indivīda garīgums, un neviens cits kā Dievi neuzdrošinās to vērtēt. Neveiksmes gadījumā iemesli nekad netiek norādīti, un ne paši kandidāti, ne viņu dažādie audzinātāji un pavadoņi nekad netiek rāti vai kritizēti. Paradīzē vilšanās nekad netiek uzskatīta par sakāvi; atlikšana nekad netiek uzskatīta par negodu; laika šķietamās neveiksmes nekad netiek jauktas ar mūžības nozīmīgajām aizkavēšanās reizēm.

26:8.4Nav daudz svētceļnieku, kas piedzīvo šķietamas neveiksmes aizkavēšanos Dievības piedzīvojumā. Gandrīz visi sasniedz Bezgalīgo Garu, lai gan reizēm svētceļniekam no pirmā supervisuma tas neizdodas ar pirmo mēģinājumu. Svētceļnieki, kas sasniedz Garu, reti kad neizdodas atrast Dēlu; no tiem, kas neizdodas pirmajā piedzīvojumā, gandrīz visi nāk no trešā un piektā supervisuma. Lielākā daļa no tiem, kas neizdodas pirmajā piedzīvojumā sasniegt Tēvu, pēc Gara un Dēla atrašanas, nāk no sestā supervisuma, lai gan daži no otrā un trešā arī ir neveiksmīgi. Un tas viss šķiet skaidri norādām, ka šīm šķietamajām neveiksmēm ir kāds labs un pietiekams iemesls; patiesībā, vienkārši neizbēgamas aizkavēšanās.

26:8.5Sakautie Dievības piedzīvojuma kandidāti tiek nodoti norīkojumu vadītāju, primāro supernafīmu grupas, jurisdikcijā un tiek nosūtīti atpakaļ uz telpas valstību darbu uz laiku, kas nav īsāks par vienu tūkstošgadi. Viņi nekad neatgriežas savā dzimtajā supervisumā, bet vienmēr uz to superradību, kas ir vislabvēlīgākā viņu pārkvalifikācijai, gatavojoties otrajam Dievības piedzīvojumam. Pēc šīs kalpošanas, pēc savas iniciatīvas, viņi atgriežas Havonas ārējā aplokā, tiek nekavējoties pavadīti uz sava pārtrauktās karjeras aploku un tūlīt atsāk sagatavošanos Dievības piedzīvojumam. Sekundārie supernafīmi nekad neizgāžas, veiksmīgi vadot savus audzēkņus otrajā mēģinājumā, un tie paši superafiskie kalpotāji un citi pavadoņi vienmēr pavada šos kandidātus šī otrā piedzīvojuma laikā.

26:9.2Vispārējā Tēva sasniegšana ir pase uz mūžību, neskatoties uz atlikušajiem aplokiem, kas jāšķērso. Tādēļ tas ir nozīmīgs notikums trešā aploka vadošajā pasaulē, kad tranzīta trio paziņo, ka drīz notiks pēdējais laika piedzīvojums; ka vēl viena telpas būtne meklē ieeju Paradīzē caur mūžības vārtiem.

26:9.3Laika pārbaudījums ir gandrīz beidzies; sacensība par mūžību ir gandrīz noskrieta. Nenoteiktības dienas beidzas; šaubu kārdinājums izzūd; rīkojums būt pilnīgam ir izpildīts. No pašiem saprātīgās eksistences pamatiem laika un materiālās personības būtne ir pacēlusies pa evolucionārajām telpas sfērām, tādējādi pierādot augšupcelšanās plāna īstenojamību, vienlaikus uz visiem laikiem demonstrējot Vispārējā Tēva pavēles taisnīgumu un godīgumu savām pazemīgajām pasaules būtnēm: “Esiet pilnīgi, tāpat kā Es esmu pilnīgs.”

26:9.4Soli pa solim, dzīvi pēc dzīves, pasauli pēc pasaules, augšupejošā karjera ir apgūta, un Dievības mērķis ir sasniegts. Izdzīvošana ir pilnīga pilnībā, un pilnība ir pārpilna dievišķības pārākumā. Laiks ir zudis mūžībā; telpa ir aprīta pielūgsmes pilnā identitātē un harmonijā ar Vispārējo Tēvu. Havonas pārraides izstaro godības kosmosa ziņojumus, labās ziņas, ka patiesībā apzinīgās dzīvnieciskās dabas un materiālās izcelsmes būtnes, evolucionāri augšupejot, ir patiesi un mūžīgi kļuvušas par pilnveidotiem Dieva dēliem.

26:10.2Tie, kas ir neveiksmīgi pirmajā mēģinājumā sasniegt Dievību, tiek pārcelti no neveiksmes aploka tieši uz otro aploku, pirms viņi tiek atgriezti supervisuma dienestā. Tādējādi padomdevēji un konsultanti kalpo arī kā šo vīlušos svētceļnieku padomdevēji un mierinātāji. Viņi tikko ir saskārušies ar savu lielāko vilšanos, kas nekādā ziņā neatšķiras no garā tādu pieredžu saraksta, pa kurām viņi kā pa kāpnēm kāpa no haosa uz godību — izņemot tās mērogu. Tie ir tie, kas ir izdzēruši pieredzes kausu līdz pēdējai pilienai; un esmu novērojis, ka viņi uz laiku atgriežas supervisumu dienestā kā visaugstākā tipa mīloši kalpotāji laika bērniem un laicīgām vilšanām.

26:10.3Pēc ilgas uzturēšanās otrajā aplokā vilšanās piedzīvojušos audzēkņus pārbauda pilnības padomes, kas sēž šī aploka vadošajā pasaulē, un viņi tiek sertificēti kā Havonas pārbaudījumu nokārtojuši; un tas, ciktāl tas attiecas uz negara statusu, piešķir viņiem tādu pašu stāvokli laika visumos, it kā viņi patiešām būtu guvuši panākumus Dievības piedzīvojumā. Šādu kandidātu gars bija pilnībā pieņemams; viņu neveiksme bija saistīta ar kādu pieejas tehnikas fāzi vai kādu daļu no viņu pieredzes fona.

26:10.4Tad aploka padomdevēji viņus ved pie norīkojumu vadītājiem Paradīzē, un viņi tiek nosūtīti atpakaļ uz laika dienestu telpas pasaulēs; un viņi ar prieku un līksmību dodas uz agrāko dienu un laikmetu uzdevumiem. Citā dienā viņi atgriezīsies pie savas lielākās vilšanās aploka un no jauna mēģinās Dievības piedzīvojumu.

26:10.5Veiksmīgajiem svētceļniekiem otrajā aplokā evolucionārās nenoteiktības stimuls ir beidzies, bet mūžīgā uzdevuma piedzīvojums vēl nav sācies; un, lai gan uzturēšanās šajā aplokā ir pilnīgi patīkama un ļoti izdevīga, tai trūkst dažu iepriekšējo aploku gaidu entuziasma. Daudzi ir svētceļnieki, kas šādā laikā ar priecīgu skaudību atskatās uz garo, garo cīņu, patiesi vēloties, lai viņi kaut kā varētu atgriezties laika pasaulēs un sākt visu no jauna, tāpat kā jūs, mirstīgie, tuvojoties vecumam, dažreiz atskatāties uz jaunības un agrās dzīves cīņām un patiesi vēlaties, lai jūs varētu nodzīvot savu dzīvi vēlreiz.

26:10.6Bet priekšā ir iekšējā aploka šķērsošana, un drīz pēc tam beigsies pēdējais tranzīta miegs, un sāksies jaunais mūžīgās karjeras piedzīvojums. Otrā aploka padomdevēji un konsultanti sāk gatavot savus audzēkņus šai lielajai un pēdējai atpūtai, neizbēgamajam miegam, kas vienmēr ir starp augšupejošās karjeras epohālajiem posmiem.

26:10.7Kad tie augšupejošie svētceļnieki, kas ir sasnieguši Vispārējo Tēvu, pabeidz otrā aploka pieredzi, viņu vienmēr klātesošie Absolventu Pavadoņi izdod rīkojumu, kas ļauj viņiem ieiet pēdējā aplokā. Šie pavadoņi personīgi vada savus audzēkņus uz iekšējo aploku un tur nodod viņus miera papildinājumu aizgādībā, kas ir pēdējā no tām sekundāro supernafīmu kārtām, kas norīkotas laika svētceļnieku kalpošanai Havonas pasaules aplokos.

26:11.2Starp tiem, kas dzīvo šajā iekšējā aplokā, ir radīto-trinitizēto dēlu. Primārie un sekundārie supernafīmi ir šo dēlu apvienotā korpusa vispārējie aizbildņi, ieskaitot mirstīgo noslēdzēju trinitizētos pēcnācējus un līdzīgu Paradīzes Pilsoņu pēcnācējus. Daži no šiem dēliem ir Trīsvienības aptverti un iecelti supervaldībās, citi ir dažādi norīkoti, bet lielākā daļa tiek pulcēti apvienotajā korpusā iekšējā Havonas aploka pilnīgajās pasaulēs. Šeit, supernafīmu uzraudzībā, viņus gatavo kādam nākotnes darbam īpašs un nenosaukts augstu Paradīzes Pilsoņu korpuss, kuri pirms Grandfandas laikiem bija Mūžīgo Dienu pirmie izpildasistenti. Ir daudz iemeslu domāt, ka šīs divas unikālās trinitizēto būtņu grupas strādās kopā tālā nākotnē, un ne mazākais no tiem ir viņu kopīgais liktenis Paradīzes Trinitizēto Noslēdzēju Korpusa rezervēs.

26:11.3Šajā iekšējā aplokā gan augšupejošie, gan lejupejošie svētceļnieki brāļojas viens ar otru un ar radīto-trinitizēto dēliem. Tāpat kā viņu vecāki, šie dēli gūst lielu labumu no savstarpējas sadarbības, un supernafīmu īpašā misija ir veicināt un nodrošināt mirstīgo noslēdzēju trinitizēto dēlu un Paradīzes Pilsoņu trinitizēto dēlu brālību. Superafiskie miera papildinājumi nav tik daudz norūpējušies par viņu apmācību, cik par viņu saprotošas sadarbības veicināšanu ar dažādām grupām.

26:11.4Mirstīgie ir saņēmuši Paradīzes pavēli: “Esiet pilnīgi, tāpat kā jūsu Paradīzes Tēvs ir pilnīgs.” Šiem apvienotā korpusa trinitizētajiem dēliem pārraugošie supernafīmi nekad nebeidz sludināt: “Esiet saprotoši pret saviem augšupejošajiem brāļiem, tāpat kā Paradīzes Radītāju Dēli viņus pazīst un mīl.”

26:11.5Mirstīgajai būtnei ir jāatrod Dievs. Radītājs Dēls nekad neapstājas, līdz atrod cilvēku — viszemāko gribas būtni. Bez šaubām, Radītāju Dēli un viņu mirstīgie bērni gatavojas kādam nākotnes un nezināmam visuma dienestam. Abi šķērso pieredzes visuma gammu un tādējādi tiek izglītoti un apmācīti savai mūžīgajai misijai. Visos visumos notiek šī unikālā cilvēciskā un dievišķā saplūšana, radības un Radītāja sajaukšanās. Nedomājoši mirstīgie ir atsaukušies uz dievišķās žēlastības un maiguma izpausmi, īpaši pret vājajiem un trūcīgo labā, kā uz antropomorfiska Dieva norādi. Kāda kļūda! Drīzāk šādas žēlastības un iecietības izpausmes no cilvēku puses būtu jāuztver kā pierādījums tam, ka mirstīgajā cilvēkā mājo dzīvā Dieva gars; ka radība galu galā ir dievišķības motivēta.

26:11.6Tuvojoties pirmā aploka uzturēšanās beigām, augšupejošie svētceļnieki pirmo reizi satiek primārās supernafīmu kārtas miera ierosinātājus. Tie ir Paradīzes eņģeļi, kas nāk sveikt tos, kas stāv uz mūžības sliekšņa, un pabeigt viņu sagatavošanu pēdējās augšāmcelšanās pārejas miegam. Jūs patiesībā neesat Paradīzes bērns, kamēr neesat šķērsojis iekšējo aploku un piedzīvojis mūžības augšāmcelšanos no laika noslēdzošā miega. Pilnveidotie svētceļnieki sāk šo atpūtu, iemieg, Havonas pirmajā aplokā, bet pamostas Paradīzes krastos. No visiem, kas paceļas uz mūžīgo Salu, tikai tie, kas ierodas šādi, ir mūžības bērni; pārējie dodas kā apmeklētāji, kā viesi bez uzturēšanās statusa.

26:11.7Un tagad, Havonas karjeras kulminācijā, kad jūs, mirstīgie, iemiegt iekšējā aploka vadošajā pasaulē, jūs nedodaties atpūsties vieni, kā jūs to darījāt savās izcelsmes pasaulēs, kad aizvērāt acis dabiskajā mirstīgās nāves miegā, ne arī kā tad, kad iegājāt garajā tranzīta transā, gatavojoties ceļojumam uz Havonu. Tagad, gatavojoties sasniegumu atpūtai, jums blakus nostājas jūsu ilggadējais pirmā aploka biedrs, majestātiskais miera papildinājums, kurš gatavojas ieiet atpūtā kā viens ar jums, kā Havonas ķīla, ka jūsu pāreja ir pabeigta un ka jūs gaidāt tikai pēdējos pilnības pieskārienus.

26:11.8Jūsu pirmā pāreja patiešām bija nāve, otrā — ideāls miegs, un tagad trešā metamorfoze ir patiesā atpūta, laikmetu relaksācija.

26:11.9[Pasniedzis Gudrības Pilnveidotājs no Uversas.]